Vidējā bruto darba alga pirmajā ceturksnī Latvijā pieaugusi par 8,6%

LETA
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Reuters/ScanPix

Latvijā šogad pirmajā ceturksnī vidējā bruto (pirms nodokļiem) darba samaksa par pilnas slodzes darbu bija 961 eiro, kas ir par 8,6% jeb 76 eiro vairāk nekā 2017.gada attiecīgajā periodā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Tostarp privātajā sektorā vidējā bruto darba samaksa 2018.gada pirmajā ceturksnī augusi par 8,9%, sasniedzot 957 eiro, bet sabiedriskajā sektorā - par 8,1%, sasniedzot 969 eiro. Vispārējās valdības sektorā, kurā ietilpst valsts un pašvaldību iestādes, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, kā arī valsts un pašvaldību kontrolētas un finansētas kapitālsabiedrības, vidējā bruto darba samaksa pirmajā ceturksnī bija 923 eiro, kas ir pieaugums par 9% salīdzinājumā ar 2017.gada pirmo ceturksni.

2018.gada pirmajā ceturksnī vidējā neto darba samaksa, kas tiek aprēķināta, izmantojot darba vietā piemērojamos darba nodokļus, bija 713 eiro. Gada laikā tā pieauga par 10,2%, uzrādot par 1,6 procentpunktiem straujāku pieauguma tempu nekā atalgojums pirms darba nodokļu nomaksas. Salīdzinot ar 2017.gada ceturto ceturksni, neto darba samaksa pieauga par 1,8%.

Savukārt neto darba samaksas reālais pieaugums, ņemot vērā patēriņa cenu kāpumu gada laikā par 2%, bija 8%.

Statistikas pārvaldē norādīja, ka šā gada sākumā vidējās darba samaksas pārmaiņas ietekmēja minimālās algas pieaugums no 380 līdz 430 eiro jeb par 13,2%, progresīvā ienākuma nodokļa ieviešana, kā arī diferencētā neapliekamā minimuma apmēra izmaiņas. Par 0,5 procentpunktiem palielinājās valsts sociālo apdrošināšanas iemaksu darba ņēmēju likme.

«Vidējās darba samaksas pārmaiņas ietekmē ne tikai iepriekš minētie faktori un algu palielināšana darbiniekiem, bet arī darba tirgus strukturālās pārmaiņas - gada laikā darbību uzsākušie un pārtraukušie uzņēmumi, darbinieku skaita un slodžu izmaiņas dažādās nozarēs, kā arī valsts administratīvie pasākumi cīņā ar ēnu ekonomiku. Minēto faktoru ietekme kopumā parādās darba samaksas fonda un pilnas slodzes darbinieku skaita, kuri tiek izmantoti vidējās darba samaksas aprēķiniem, pārmaiņās,» norādīja statistikas pārvaldē.

Bruto darba samaksas fonds 2018.gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar 2017.gada pirmo ceturksni, palielinājās par 10,1% jeb 195,5 miljoniem eiro, savukārt algoto darbinieku skaits, pārrēķināts pilnā slodzē, pieauga par 1,4% jeb 9,9 tūkstošiem, kas ir straujākais pieauguma temps pēdējo četru gadu laikā.

Šogad pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar pagājušā gada attiecīgo periodu, vidējā darba samaksa pieauga visās jomās. Visās nozarēs, izņemot elektroenerģijas, gāzes apgādes, siltumapgādes un gaisa kondicionēšanas nozari, ūdens apgādes, notekūdeņu, atkritumu apsaimniekošanas un sanācijas nozari, tirdzniecību, kā arī finanšu un apdrošināšanas darbību nozari, darba samaksas fonds auga straujāk nekā pilnas slodzes darbinieku skaits. Savukārt minētajās nozarēs darba samaksas fonds pieauga, bet samazinājās pilnas slodzes darbinieku skaits.

Straujāk darba samaksa pieauga veselības un sociālās aprūpes nozarē - par 15,7% (straujāks kāpums - veselības aizsardzības nozarē), lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozarē - par 11,5% (straujāk - augkopības, lopkopības, medniecības un saistīto palīgdarbību nozarēs), izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozarē - par 11,1% (straujāk - izmitināšanas jomā), nekustamo īpašumu nozarē - par 10,8%, apstrādes rūpniecībā - par 10,6% un būvniecībā - par 10,3%.

2018.gada pirmajā ceturksnī lielākā vidējā darba samaksa par pilnas slodzes darbu bija finanšu un apdrošināšanas darbību nozarē, informācijas un komunikācijas pakalpojumu, enerģētikas, valsts pārvaldes, profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozarēs, kā arī ieguves rūpniecības un karjeru izstrādes nozarē. Pārējās jomās vidējā darba samaksa pirms nodokļu nomaksas bija zemāka par vidējo valstī.

Savukārt mazākā vidējā darba samaksa bija izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozarē, citu pakalpojumu nozarē (ietver sabiedrisko, politisko un citu organizāciju darbību, individuālās lietošanas priekšmetu un mājsaimniecības piederumu remontu, ķīmisko tīrītavu, frizieru, skaistumkopšanas, apbedīšanas un citu pakalpojumu nozares), izglītībā, mākslas, izklaides un atpūtas nozarē, kā arī administratīvo un apkalpojošo dienestu darbības nozarē.

No Latvijas reģioniem vidējā mēneša bruto darba samaksa 2018.gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar 2017.gada pirmo ceturksni, straujāk pieauga Latgales reģionā - par 11,2%, Vidzemes - par 10%, Kurzemes un Pierīgas reģionos - katrā par 9,2%, bet Zemgales reģionā gada pieaugums bija zemākais - 7%. Joprojām zemākā vidējā bruto darba samaksa bija Latgales reģionā - 671 eiro par pilnas slodzes darbu, Vidzemē - 764 eiro, Zemgalē - 796 eiro, Kurzemē - 800 eiro, bet Pierīgas reģionā - 910 eiro. Rīgā vidējā bruto darba samaksa pirmajā ceturksnī bija 1085 eiro.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Svarīgākais
Uz augšu