Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora amatam virza bijušo Latvijas Televīzijas valdes locekli Māri Skujiņu.
Reizniece-Ozola VID vadītāja amatam virza Māri Skujiņu
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Papildināta visa ziņa
To šodien pēc divu stundu sarunas ar Skujiņu žurnālistiem paziņoja finanšu ministre.
Par Skujiņa iecelšanu VID vadītāja amatā vēl būs jālemj valdībai, bet pirms tam jāpanāk koalīcijas partiju atbalsts. Koalīcijas un uzņēmēju organizāciju pozitīva vērtējuma rezultātā, Ministru kabinets par Skujiņa iecelšanu VID vadītāja amatā varētu lemt nākamnedēļ, 12.jūnijā. Ja Skujiņš gūs nepieciešamo valdības atbalstu, viņš šajā amatā tiks iecelts uz pieciem gadiem.
Finanšu ministre stāstīja, ka viņa šodien ar Skujiņu pārrunājusi VID vadītāja darba uzdevumus, kā arī iestādes prioritātes. «Jaunajam VID vadītājam ir jāturpina iepriekšējās VID vadītājas Ilzes Cīrules iesāktie darbi, proti, jāturpina iestādes reforma, lai VID padarītu klientiem draudzīgāku. Tāpat viens no uzdevumiem ir padarīt lētāku nodokļu iekasēšanu, kā arī cīņa ar ēnu ekonomiku un nodokļu plaisas mazināšana. Sarunā guvu pārliecību, ka mums ir līdzīgs redzējums par VID turpmāko darbu un Skujiņš ar šiem jautājumiem tiks galā,» uzsvēra Reizniece-Ozola.
Aicināta konkretizēt jaunā VID vadītāja uzdevumus, finanšu ministre sacīja, ka darba līgumā būs minēti precīzi sasniedzamie rezultāti, piemēram, klientu apkalpošanas novērtējums, nodokļu plaisas mazināšanā katram nodoklim būs noteikti konkrēti rādītāji, arī ēnu ekonomikas mazināšanā būs noteikti konkrēti sasniedzamie rezultāti. No minēto uzdevumu izpildes būs arī atkarīgas VID vadītāja piemaksa pie darba algas.
Ministre piebilda, ka Skujiņam esot labs redzējums par nodokļu administrēšanu, bet vēl nāksies apgūt policijas darba specifiku.
Savukārt Skujiņš norādīja, ka VID vadītāja pienākumi ir ambiciozi. Tajā pašā laikā viņš atzina, ka līdz šim jau ir veikti priekšdarbi iestādes darbības uzlabošanā. «VID darbā pirmais un svarīgākais uzdevums ir nodrošināt kvalitatīvu un vienkāršu apkalpošanu. Ja klientu apkalpošanā tiek identificētas kādas problēmas, tās ir jālabo,» pauda VID vadītāja amata kandidāts.
Tāpat Skujiņš atzina, ka ir jāvērtē sankciju piemērošanas pamatotība gadījumos, kad uzņēmums tiek pieķerts nodokļu nemaksāšanā, bet tas savu kļūdu atzīst, ir gatavs samaksāt sodu un turpināt darbu. «Ja uzņēmumam ir vēlme laboties, tad jādod iespēja labot kļūdas,» pauda Skujiņš.
Piektdien Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis paziņoja, ka par atbilstošāko VID ģenerāldirektora amata kandidātu konkursa komisija ir izvēlējusies Skujiņu.
Skujiņš preses konferencē norādīja, ka 20 gadus bijis saistīts ar finanšu jomu. Patlaban viņš nestrādājot, bet pagājušajā gadā strādājis bankā Azerbaidžānā, kur viņam bijis «konkrēts projekta uzdevums». Atbilstoši «LinkedIn» pieejamai informācijai, Skujiņš strādājis «AccessBank Azerbaijan» kā stratēģisko projektu un attīstības vecākais menedžeris.
Kā liecina aģentūras LETA arhīvs, pirms tam Skujiņš no 2013.gada līdz 2016.gadam strādāja Latvijas Televīzijā kā valdes loceklis finanšu jautājumos. Iepriekš viņš bijis finanšu direktors SIA «Energo Capital», valdes loceklis un finanšu direktors SIA «Baltcom TV», valdes loceklis «HVE Balt-Com Fiber AB», finanšu direktors un analītiķis SIA «Alīna», valdes priekšsēdētājs Baltijas un Polijas reģiona vadības komitejā un kredītkomitejas loceklis SIA «Nordea Finance Latvia».
Atbilstoši «LinkedIn» norādītājai informācijai Skujiņš 1994.gadā ieguvis vēstures maģistra izglītību Latvijas Universitātē, 1995. un 1996.gadā studējis Cīrihes Universitātē, bet 2006. līdz 2008.gadā ieguvis MBA grādu Rīgas Ekonomikas augstskolā.
Atklātais konkurss par VID ģenerāldirektora amatu tika izsludināts šā gada 9.aprīlī, un savu dalību tajā pieteica 19 pretendenti. Konkursa laikā trīs posmos tika vērtēta pretendentu profesionālā pieredze un atbilstība izvirzītajām izglītības prasībām, motivācija ieņemt šo amatu un redzējums par VID darbību un prioritātēm nākotnē, valsts pārvaldes darbību kopumā.
Konkursa trešajā jeb pēdējā kārtā, kas tika uzsākta pagājušajā nedēļā, tika analizētas četru pretendentu vadības kompetences, stratēģiskais redzējums, spējas un pieredze komandas vadīšanā un pārmaiņu vadībā.
Konkursu bija nepieciešams izsludināt, jo naktī uz 10.martu negaidīti nomira VID ģenerāldirektore Ilze Cīrule, kura vadīja VID kopš 2016.gada novembra.
Šā gada 13.martā valdība par VID ģenerāldirektora pienākumu izpildītāju iecēla VID ģenerāldirektora vietnieci nodokļu jomā, VID Nodokļu pārvaldes direktori Daci Pelēko.