Lai sekmētu Latvijas medicīnisko pakalpojumu eksporta attīstību, ir svarīgi nošķirt pakalpojumu pieejamību vietējiem iedzīvotājiem no to vispārējās kvalitātes, pirmdien ekspertu diskusijā par Latvijas medicīnisko pakalpojumu eksporta attīstības iespējām sacīja Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktors Andris Ozols.
Viņš atzīmēja, ka minētās jomas izaugsmē būtiska nozīme ir mārketinga aktivitātēm. Viņš norādīja, ka Igaunija tā rīkojusies, mārketinga aktivitātēs priekšplānā izvirzot informācijas tehnoloģiju jomu un valsts sasniegumus tajā. Pēc Ozola teiktā, Latvija var darboties līdzīgi ar veselības nozari, kura tai ir augstākā līmenī nekā kaimiņvalstīm. Turklāt izvirzot medicīnu priekšplānā, ieguvumi būtu arī citām tautsaimniecības nozarēm, sacīja LIAA direktors.
Runājot, kādēļ Latvijai nav pietiekami attīstīts medicīnas pakalpojumu eksports, Ozols skaidroja, ka patlaban veselības jomā valsts līmenī kopā tiek jaukta pakalpojumu pieejamība jeb iedzīvotāju spēja atļauties veselības aprūpes pakalpojumus ar pašu pakalpojumu kvalitāti. Viņš norādīja, ka eksporta jomā tā nedrīkst darīt, jo ir svarīgi, kā pasaules mērogā tiek pasniegti produkti. Turklāt viņš uzsvēra, ka, lai arī Latvijā ir vairāk attīstīts medicīnisko pakalpojumu klāsts ar zemu pievienoto vērtību, piemēram, diagnostika un konsultācijas, tas viņa ieskatā ir mārketinga aktivitāšu sākums, ar kuru iespējams plašāk popularizēt Latvijas medicīnisko iestāžu sniegtos pakalpojumus.
Veselības ministre Anda Čakša (ZZS) atzīmēja, ka Veselības ministrija (VM) jau kādu laiku strādā pie tā, lai ne tikai nodrošinātu veselības aprūpes pakalpojumus Latvijas iedzīvotājiem, bet arī pie tā, lai attīstītu veselības aprūpes virzienus, kas sniegtu pievienoto vērtību kopējai valsts ekonomikai. Tomēr viņa norādīja, ka būtiski ir domāt, vai, attīstot medicīnas pakalpojumus kā eksporta produktu, necietīs Latvijas iedzīvotāji.
Vienlaikus viņa atzina, ka medicīnas pakalpojumu eksports ir perspektīva attīstības joma, tomēr tās izaugsmes sekmēšanā ir svarīgi vienoties par vienotu terminoloģiju, jo tā patlaban atšķiras. Tāpat, pēc ministres teiktā, izvērtējot pakalpojumus, to kvalitāti un cenu, ir svarīgi vienoties par stratēģiskajiem medicīnisko pakalpojumu eksporta tirgiem, lai saprastu, ar kādām valstīm un par kuru pacientu daļu Latvija konkurē ar citām valstīm. Viņa arī atzīmēja, ka ir svarīgi izstrādāt vienotu mārketinga stratēģiju, ar ko piesaistīt ārvalstu iedzīvotājus izmantot Latvijas medicīnisko iestāžu pakalpojumus. Viņas ieskatā to būtu iespējams īstenot arī ar vienotu valsts kvalitātes standartu izstrādi medicīniskajām iestādēm un attiecīga marķējuma izveidi, lai ārvalstniekiem būtu zināms, ka viņu konkrēti apmeklētā medicīnas iestāde atbilst vienotiem kvalitātes standartiem.
SIA «Veselības centrs 4» valdes priekšsēdētājs Maris Rēvalds arī atzina, ka medicīnas pakalpojumu eksports ir perspektīva nozare, tomēr ir nepieciešams vienoties par kopēju tā definīciju, kā arī ir svarīgi veikt datu apkopošanu par nozari, kas patlaban Latvijā netiek centralizēti darīts. Viņš uzsvēra, ka pasaules kontekstā ir svarīgi lauzt Latvijas nepievilcīgo tēlu veselības aprūpes jomā. Viņš norādīja, ka lielās valsts universitātes slimnīcas ir gatavas veikt augstas pievienotās vērtības jeb specializētās nišas procedūras, kas Latvijas tēlu varētu uzlabot, tādēļ viņš pauda cerību, ka VM šo jautājumu aktualizēs un domās par tā risināšanu.
Tāpat viņš sacīja, ka kaut arī Latvijas medicīnisko pakalpojumu zemās cenas tiek uzskatītas par konkurētspējīgu faktoru medicīnisko pakalpojumu eksporta jomā, tās rada šaubas par pakalpojumu kvalitāti, radot paradoksālu situāciju. Tomēr viņš uzsvēra, ka minētais jautājums ir risināms ilgtermiņā jomas attīstības procesa gaitā.
Savukārt SIA «Siguldas slimnīca» valdes loceklis Valdis Siļķe norādīja, ka Latvijas medicīnisko pakalpojumu zemās cenas skaidrojamas ar medicīnas personāla atalgojuma līmeni, kas ir zemāks nekā citur pasaulē. Viņš skaidroja, ka tādējādi tiek zaudēts medicīnas personāls citām valstīm, kā arī starp medicīnas mācību iestādēm saasinās konkurence par studējošajiem. Viņš skaidroja, ka patlaban cilvēku kontingents, kas pretendē uz studijām medicīnā, ir ar caurmērā zemāku potenciālu. Pēc Siļķes teiktā, situācija varētu būt citādāka, ja medicīnas joma būtu labāk apmaksāta un būtu lielāka konkurence medicīnas profesionāļu vidū.
Vienlaikus «Siguldas slimnīcas» valdes loceklis uzsvēra, ka kopumā Latvijas veselības aprūpes līmenis ir labs, ko būtu arī nepieciešams vairāk akcentēt. To, pēc viņa teiktā, patlaban aizēno medicīnisko pakalpojumu ierobežotā pieejamība valsts iedzīvotājiem, jo liela daļa maksājumu par veselības aprūpes pakalpojumiem balstās uz pašu pacientu pleciem.
Kā ziņots, domnīca «Certus» pirmdien prezentēja pārskatu par medicīnas pakalpojumu eksporta attīstības iespējām Latvijā.
Pārskata prezentācijai sekoja ekspertu diskusija par Latvijas potenciālu medicīnas pakalpojumu eksporta jomā, kurā piedalījās veselības ministre Anda Čakša (ZZS), LIAA direktors Andris Ozols, SIA «Veselības centrs 4» valdes priekšsēdētājs Maris Rēvalds, AS «Repharm» ģenerāldirektors Dins Šmits un SIA «Siguldas slimnīca» valdes loceklis Valdis Siļķe. Diskusiju moderēja «Certus» vadītājs Vjačeslavs Dombrovskis.
