Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētājs Pēters Putniņš šodien paziņoja, ka tā atbalstījusi «ABLV Bank» iesniegto plānu par pašlikvidāciju.
FKTK atbalstījusi «ABLV Bank» iesniegto plānu par pašlikvidāciju
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Ziņa papildināta
Putniņš skaidroja, ka lēmums tika pieņemts ilgi un process nav bijis viegls. Latvijas apstākļiem šis ir pirmais gadījums, kad banka ir pieņēmusi lēmumu pašlikvidēties. Bankai šādai darbībai ir nepieciešams pietiekams līdzekļu apjoms.
Viedoklis tika saņemts arī no Eiropas Centrālās bankas, kura atbalstījusi «ABLV Bank» rosinājumu.
Vienlaikus nepieciešams veikt kontroles pasākumus, lai pārliecinātos, ka nav jābažījas par iespējamu naudas atmazgāšanu.
«Mums bija jānodrošina tā platforma, kas darbosies, kādas transakcijas ir notikušas bankā,» viņš sacīja.
«Lai to varētu īstenot, komisija ļoti pastiprinātā režīmā šo laiku ir pavadījusi un esam radījuši pamatu pašlikvidācijas plānam. Nākamā fāze jau paredz detalizēta plāna izstrādi, bet to mēs nevarējām darīt pirms šā lēmuma,» teica Putniņš.
Viņš paskaidroja, ka detalizētajā plānā tiks paredzētas precīzas darbības, kuras tiks veiktas turpmākajā laikā. FKTK arī apstiprinājusi visus četrus likvidatorus, kurus piedāvāja banka.
Banka esot uzraudzīta nepārtraukti, arī iepriekšējos gados, un pašlaik nav iemesla uzskatīt, ka visi līdzekļi, kas ir bankā, ir saistīti ar noziedzīgām lietām.
«Tagad būs iespēja bankai pierādīt savu taisnību, tai pašā laikā mēs pildīsim savu uzdevumu un uzraudzīsim procesu.
Ja runājam par noguldījumiem, tad tas ir pusotrs miljards eiro,» par bankā esošo naudas apjomu teica Putniņš.
Runājot par dialogu ar politiķiem, Putniņš sacīja, ka no politiķiem netika gaidīta atļauja, tā drīzāk varētu būt lēmuma aizstāvēšana un pierādīšana.
Naudas izmaksa sāksies tikai pēc detalizēta plāna izstrādes un pēc tam, kad veikti visi kontroles pasākumi. Tas varētu būt pēc aptuveni četriem mēnešiem, un pašlaik būšot «klusā darba periods».
Summas, kādas tiks maksātas likvidatoriem, Putniņš neatklāja,
bet vienlaikus uzsvēra, ka tas ir izdevīgāks risinājums, nekā piesaistīt maksātnespējas administratorus. Jo likvidatoru interesēs ir tas, lai ar bankas līdzekļiem rīkotos saudzīgi.
«Te ir daudz mazāks risks, ka līdzekļi varētu tikt izšķiesti noziedzīgā ceļā,» paskaidroja Putniņš.
Pašlikvidācijas process varētu ilgt apmēram piecus gadus.
Jau vēstīts, ka banka marta sākumā iesniedza FKTK apstiprināšanai «ABLV Bank» pašlikvidācijas plānu. Maksimālai klientu un kreditoru interešu aizstāvībai un, ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas (ECB) lēmumu par likvidācijas procesa sākšanu, «ABLV Bank» akcionāri ārkārtas sapulcē 26.februārī nolēma sākt bankas pašlikvidāciju.
Plānots, ka bankas likvidatoru komandā būs zvērināts advokāts un maksātnespējas administrators Elvijs Vēbers, nekustamā īpašuma un finanšu eksperts Andris Kovaļčuks, zvērināta advokāte, «Sorainen» Latvijas biroja vadošā partnere Eva Berlaus un korporatīvo finanšu eksperts Arvīds Kostomārovs. «ABLV Bank» likvidācijas procesam piesaistīs arī starptautisko auditorkompāniju «Ernst&Young», kura iepriekš izvērtēja arī bankas pašlikvidācijas plānu.
Tāpat ziņots, ka «ABLV Bank» problēmas radās pēc ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcijas («FinCEN») februāra vidū paziņotā, ka tā plāno noteikt sankcijas «ABLV Bank» par naudas atmazgāšanas shēmām, kas palīdzējušas Ziemeļkorejas kodolieroču programmai, kā arī nelegālām darbībām Azerbaidžānā, Krievijā un Ukrainā. «FinCEN» publiskotajā ziņojumā arī teikts, ka «ABLV Bank» vadība līdz 2017.gadam izmantojusi kukuļdošanu, lai ietekmētu amatpersonas Latvijā, cenšoties novērst pret to vērstas tiesiskas darbības un mazināt draudus savām augsta riska darbībām.
Savukārt «ABLV Bank» advokāti atbildes vēstulē aicinājuši «FinCEN» atsaukt tās priekšlikumu, norādot, ka «FinCEN» pret «ABLV Bank» izvirzījis «pārspīlētas apsūdzības», par kurām lielā daļā sniegti vai nu ļoti vispārīgi apgalvojumi, vai arī nav uzrādīti pierādījumi gan par naudas atmazgāšanu, gan apvainojumiem kukuļdošanā. «FinCEN» nav arī ņēmis vērā «ABLV Bank» paveikto finanšu noziegumu novēršanas programmā.
Tāpat «ABLV Bank» un tās lielākie akcionāri ir iesnieguši Eiropas Savienības (ES) Tiesā prasību pieteikumus pret ECB un Vienotā noregulējuma valdi (VNV). Bankas advokāti no «DLA Piper» Vācijas biroja «ABLV Bank» un tās divu lielāko akcionāru vārdā kopumā iesnieguši četrus pieteikumus - divus pret ECB un divus pret VMV. Pieteikumos minēti vairāki iespējamie pārkāpumi, ko varētu būt izdarījušas ECB un VNV. Tie aptver pilnvaru pārsniegšanu, samērīguma un vienādas attieksmes neievērošanu, kā arī citus pārkāpumus, un uzskaita virkni nopietnu iebildumu pret veidu, kādā tika pieņemts lēmums par to, vai banka bija vai varēja nonākt finanšu grūtībās (failing or likely to fail).