«ABLV» līdzīpašnieks vērsies policijā pret Rimšēviču

TVNET/LETA
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Evija Trifanova/LETA

«ABLV Bank» līdzīpašnieks un valdes priekšsēdētajs Ernests Bernis vērsies policijā pret kukuļņemšanā aizdomās turēto Latvijas Bankas prezidentu Ilmāru Rimšēviču par apmelošanu, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā «1 pret 1» sacīja Bernis.

«Kā jūs domājat, no kurienes radies [ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcijas] «FinCEN» ziņojums? Nekonsultējoties ne ar vienu Latvijā? Grūti noticēt, ka šāds «FinCEN» ziņojums nokrita «pēkšņi no mēness»,» vēršanos policijā skaidroja Bernis, paužot viedokli, ka «FinCEN» ziņojuma sagatavošanā bijušas konsultācijas ar Latvijas pārstāvjiem.

Bernim esot «pamatīgas aizdomas» par to, vai iespējamā ASV rīcība nav bijusi zināma kādām personām Latvijā, kas varētu būt gaidījuši iespēju pārņemt bankas likvidāciju. Aizdomas radījušas grūtības pašlikvidācijas plāna apstiprināšanas procesā.

Bernis intervijā arī sacīja, ka savulaik Rimševičs viņam devis mājienus par sadarbību, konkrētāk gan neprecizējot. Vienlaikus «ABLV» līdzīpašnieks noliedza, ka mājieni bijuši par kukuļošanu.

Kā ziņots, «ABLV» problēmas radās pēc «FinCEN» februāra vidū paziņotā, ka tā plāno noteikt sankcijas «ABLV Bank» par naudas atmazgāšanas shēmām, kas palīdzējušas Ziemeļkorejas kodolieroču programmai, kā arī nelegālām darbībām Azerbaidžānā, Krievijā un Ukrainā. «FinCEN» publiskotajā ziņojumā arī teikts, ka «ABLV» vadība līdz 2017.gadam izmantojusi kukuļdošanu, lai ietekmētu amatpersonas Latvijā, cenšoties novērst pret to vērstas tiesiskas darbības un mazinātu draudus savām augsta riska darbībām.

Finanšu kapitāla un tirgus komisija otrdien atbalstīja «ABLV» pašlikvidācijas plānu.

Rimšēvičs tiek turēts aizdomās kriminālprocesā pēc Krimināllikuma 320.panta 4.daļas par kukuļa pieprasīšanu un pieņemšanu lielā apmērā. Konkrētajā kriminālprocesā apsūdzētas divas personas - augsta Latvijas Bankas amatpersona un kāda fiziska persona, bet kukuļa apmērs ir vismaz 100 000 eiro. Privātpersona tiek turēta aizdomās par nozieguma atbalstīšanu.

KNAB paziņojis, ka šī krimināllieta nav saistīta ar kredītiestādēm, kas patlaban darbojas Latvijā, nedz ar ASV Finanšu ministrijas paziņojumiem par «ABLV» darbību, nedz arī ar potenciālo tiesvedību starp Latvijas valsti un «Norvik» banku. Netieši noprotams, ka lieta varētu būt saistīta ar «Trasta komercbanku», ko gan KNAB, gan Rimšēviča puse nedz noliedz, nedz apstiprina.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Svarīgākais
Uz augšu