«ABLV Bank» pašlikvidācijas procesā var pazust pierādījumi 102,3 miljonu ASV dolāru atmazgāšanas lietā, vēsta biedrība «Sabiedrība par atklātību - Delna» («Delna»).
«Delna»: «ABLV Bank» pašlikvidācijas procesā var pazust pierādījumi 102,3 miljonu ASV dolāru atmazgāšanas lietā (4)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Pēc biedrības pārstāvju ziņotā, kompānija «Hermitage Capital Management» («Hermitage»), kas ir Sergeja Magņitska bijušais darba devējs, 2018.gada 21.jūnijā nosūtījusi iesniegumu Latvijas tiesībsargājošajām iestādēm ar aicinājumu izmeklēt naudas atmazgāšanu caur «ABLV Bank». Iesniegums ir reakcija uz Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) atļauju «ABLV Bank» īstenot kontrolētu pašlikvidācijas plānu, jo pastāv risks pašlikvidācijas procesā pazaudēt pierādījumus.
«Hermitage» vērsusies pie Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta (Kontroles dienesta) un ģenerālprokuratūras, lūdzot izmeklēt lietu par vairāk nekā 100 miljonu ASV dolāru atmazgāšanu un identificēt iesaistītos «ABLV Bank» darbiniekus. Lieta saistīta ar Magņitska pirms desmit gadiem atklāto liela mēroga krāpšanu 230 miljonu ASV dolāru apmērā.
Pēc «Hermitage» iesniegumā norādītā, laika posmā no 2008. līdz 2013.gadam «ABLV Bank» darbinieki Dmitrija Kļujeva un Andreja Pavlova interesēs atļāvuši atmazgāt 19 miljonus ASV dolāru, kopumā caur ABLV nelikumīgi pārskaitot 102,3 miljonus ASV dolāru. ASV Finanšu ministrija jau iepriekš vērsusi sankcijas pret Kļujevu un Pavlovu par iesaisti Magņitska lietā.
Biedrība atzīmē, ka ir gandrīz neiespējami, ka tik apjomīgas nelegālās darbības būtu varējušas notikt bez «ABLV Bank» augstākās vadības zināšanas. «ABLV amatpersonas apzināti ļāva čaulas uzņēmumiem izveidot kontus un veikt vairāku miljonu dolāru darījumus ar līdzīgiem partneriem citās valstīs, neskatoties uz skaidrām naudas atmazgāšanas pazīmēm, piemēram, pretrunīgi un nepietiekami aprakstītiem maksājumu mērķiem un biznesa loģikas trūkumu. «Hermitage» uzskata, ka visi iesaistītie uzņēmumi ir daļa no starptautiska naudas atmazgāšanas tīkla, kurā izmantotas arī bankas Moldovā, Kiprā, Lietuvā un Igaunijā,» norāda «Delna».
Vienlaikus tiek aicināts nodrošināt visaptverošu un rūpīgu izmeklēšanu par naudas atmazgāšanu caur «ABLV Bank». «Ja tiesībsargājošās iestādes vēlas rīkoties sabiedrības interesēs, tām vajadzētu iesaldēt aktīvus un nodrošināt visus pieejamos pierādījumus, tostarp elektroniskās datubāzes, internetbankas datus un elektroniskās sarakstes, tajā skaitā saraksti starp ABLV un tās bijušajiem un pašreizējiem darbiniekiem. Likvidatorus, banku darbiniekus un akcionārus jāinformē par pienākumu saglabāt un neslēpt pierādījumus, kā arī par iespējamo juridisko atbildību,» norāda biedrība.
Pēc «Delnas» minētā, izmeklēšanu varētu sarežģīt tas, ka daudzi «ABLV Bank» konti bija reģistrēti uzņēmumu nominālajiem direktoriem vai arī iekļāva daudzslāņainas shēmas, lai slēptu patiesos kontu kontrolētājus. Starp nominālajiem direktoriem jeb starpniekiem bija arī vairāki Latvijas pilsoņi.
Aģentūra LETA jau vēstīja, ka FKTK padome 2018.gada 12.jūnijā atļāva «ABLV Bank» sākt pieteikto pašlikvidācijas procesu. FKTK ir iesniegusi arī Eiropas Centrālajai bankai (ECB) lēmuma projektu par «ABLV Bank» licences anulēšanu.
Maksimālai klientu un kreditoru interešu aizstāvībai un, ņemot vērā ECB lēmumu par likvidācijas procesa sākšanu, «ABLV Bank» akcionāri ārkārtas sapulcē 26.februārī nolēma sākt bankas pašlikvidāciju.
«ABLV Bank» problēmas radās pēc ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcijas («FinCEN») februāra vidū paziņotā, ka tā plāno noteikt sankcijas «ABLV Bank» par naudas atmazgāšanas shēmām, kas palīdzējušas Ziemeļkorejas kodolieroču programmai, kā arī nelegālām darbībām Azerbaidžānā, Krievijā un Ukrainā. «FinCEN» publiskotajā ziņojumā arī teikts, ka «ABLV Bank» vadība līdz 2017.gadam izmantojusi kukuļdošanu, lai ietekmētu amatpersonas Latvijā, cenšoties novērst pret to vērstas tiesiskas darbības un mazinātu draudus savām augsta riska darbībām.
Savukārt «ABLV Bank» advokāti atbildes vēstulē aicinājuši «FinCEN» atsaukt tās priekšlikumu, norādot, ka «FinCEN» pret «ABLV Bank» izvirzījis «pārspīlētas apsūdzības», par kurām lielā daļā sniegti vai nu ļoti vispārīgi apgalvojumi, vai arī nav uzrādīti pierādījumi gan par naudas atmazgāšanu, gan apvainojumiem kukuļdošanā. «FinCEN» nav arī ņēmis vērā «ABLV Bank» paveikto finanšu noziegumu novēršanas programmā.
Tāpat «ABLV Bank» un tās lielākie akcionāri ir iesnieguši Eiropas Savienības (ES) Tiesā prasību pieteikumus pret ECB un Vienotā noregulējuma valdi (VNV). Bankas advokāti no «DLA Piper» Vācijas biroja «ABLV Bank» un tās divu lielāko akcionāru vārdā kopumā iesnieguši četrus pieteikumus - divus pret ECB un divus pret VMV. Pieteikumos minēti vairāki iespējamie pārkāpumi, ko varētu būt izdarījušas ECB un VNV. Tie aptver pilnvaru pārsniegšanu, samērīguma un vienādas attieksmes neievērošanu, kā arī citus pārkāpumus, un uzskaita virkni nopietnu iebildumu pret veidu, kādā tika pieņemts lēmums par to, vai banka bija vai varēja nonākt finanšu grūtībās (failing or likely to fail).
Magņitskis nomira 2009.gada novembrī pēc 358 pirmstiesas aizturēšanas izolatorā pavadītām dienām. Viņu arestēja pēc tam, kad advokāts bija apsūdzējis vairākas Krievijas amatpersonas liela mēroga korupcijā un Krievijas budžeta izlaupīšanā. Magņitskim tika liegta pienācīga medicīniskā aprūpe, un viņš nomira astoņas dienas pirms termiņa, kad viņš būtu bijis jāatbrīvo vai jātiesā.
Magņitskis savulaik atklāja, ka tiesībsargājošo iestāžu darbinieki piesavinājušies valsts budžeta līdzekļus 5,4 miljardu rubļu apmērā. Tiek uzskatīts, ka šīs personas atriebjoties organizējušas jurista kriminālvajāšanu, par šīs naudas izsaimniekošanu apsūdzot pašu Magņitski.