Latvijā papildu uzkrājumus pensijai veido mazāk iedzīvotāju nekā Lietuvā un Igaunijā, pavēstīja «SEB bankas» komunikācijas projektu vadītāja Jeļena Kontusa, atsaucoties uz bankas veiktās aptaujas datiem.
Latvijas iedzīvotāju gatavība pensijai - viszemākā Baltijā
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
«Neskatoties uz to, ka Latvijas iedzīvotāji arvien aktīvāk iesaistās savas labklājības vecumdienās nodrošināšanā, viņu gatavība pensijai joprojām paliek viszemākā Baltijā. Iedzīvotāju aktivitāte, veidojot privātus uzkrājumus nākotnei, četru gadu laikā pieaugusi par 16 procentpunktiem, tomēr uzkrājumu veidotāju īpatsvars Latvijā ir zemāks nekā kaimiņvalstīs,» sacīja Kontusa.
Viņa informēja, ka atbilstoši «SEB bankas» aptaujas «Pensijas gatavības indekss» datiem šobrīd Latvijā papildu uzkrājumus pensijai veido 34% iedzīvotāju, tikmēr Lietuvā papildu uzkrājumus pensijai veido 42%, bet Igaunijā 43% iedzīvotāju.
Aptaujas dati arī liecina, ka regulārās iemaksas pensiju uzkrājumā veido 21% Lietuvas iedzīvotāju, 22% iedzīvotāju Latvijā un 26% iedzīvotāju Igaunijā. No viņiem lielākās iemaksas veic Igaunijas iedzīvotāji - 69 eiro mēnesī, kamēr Lietuvā uzkrājumam pensijai novirza vidēji 66 eiro mēnesī, bet Latvijā - 56 eiro mēnesī. Lielākas summas pensijas uzkrājumā Latvijā novirza iedzīvotāji vecumā no 40 līdz 50 gadiem, respondenti ar augstāko izglītību, kā arī tie, kuri pelna virs 1000 eiro.
Tāpat aptaujas dati liecina, ka vien 13% respondentu zina, cik liela daļa no viņu nodokļiem tiek novirzīta nākotnes pensijai. Kopš 2015.gada nemitīgi samazinās to iedzīvotāju īpatsvars, kuri zina, kādu pensiju otrā līmeņa plānu viņi izvēlējas (2015.gadā - 50%, bet 2018.gadā - 39%), paralēli samazinoties arī tiem, kuri interesējas un mēģināja noskaidrot, cik liels varētu būt viņu nākotnes pensijas apmērs (2015.gadā - 25%, bet 2018.gadā - 20%).
SEB izstrādāto «Pensijas gatavības indeksu» veido četri rādītāji - uzticība, zināšanas, rīcība un pārliecība. Palielinoties uzkrājumu veidotāju skaitām, šogad par 0,1 punktu pieaudzis vien «rīcības» rādītājs. Samazinoties pārējiem rādītājiem (uzticība - 3,2 punkti (-0,1), zināšanas - 2,4 punkti (-0,2), pārliecība - četri punkti (-0,5)), arī šogad kopējā iedzīvotāju gatavība pensijai Latvijā ir viszemākā Baltijā - 3,2 punkti no 10 iespējamiem (Lietuvā - 3,5 punkti, bet Igaunijā - 3,6 punkti).
«Pensijas gatavības indeksa» aptauja Baltijā veikta 2018.gada februārī un martā. Tajā piedalījās 500 respondentu katrā valstī - strādājošie iedzīvotāji vecumā no 30 līdz 55 gadiem.