/nginx/o/2018/07/12/8780975t1h11d6.jpg)
Likvidējamās «ABLV Bank» klientiem garantētajās atlīdzībās līdz šim izmaksāti 213,34 miljoni eiro, kas ir 45% no kopumā izmaksājamās summas, pastāstīja bankas «Citadele» korporatīvās komunikācijas vadītāja Ieva Prauliņa.
«ABLV Bank» klientiem garantētajās atlīdzībās izmaksāti 45% no kopsummas
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Viņa informēja, ka no 3.marta līdz 9.jūlijam valsts garantēto atlīdzību bankā «Citadele» ir saņēmuši 8498 «ABLV Bank» klienti jeb 39% no kopējā klientu skaita, kam ir tiesības saņemt valsts garantēto atlīdzību.
Prauliņa piebilda, ka tostarp «ABLV Bank» vietējie klienti četru mēnešu laikā ir saņēmuši 89% no rezidentiem pieejamās valsts garantēto atlīdzību summas. «Redzams, ka līdz šim aktīvāk pēc valsts garantētās atlīdzības ir vērsušies Latvijas rezidenti - iedzīvotāji un juridiskās personas. Līdz šim valsts garantēto atlīdzību saņēmuši 5173 Latvijas vietējie iedzīvotāji un uzņēmumi jeb 62% no rezidentu skaita par kopējo summu 41,6 miljoni eiro jeb 89% no kopējās rezidentiem pieejamās valsts garantēto atlīdzību summas,» viņa sacīja.
Tāpat Prauliņa informēja, ka ārvalstu klientu segmentā līdz šim valsts garantēto atlīdzību ir saņēmuši 3325 klienti jeb 25% no kopējā «ABLV Bank» ārvalstu klientu skaita. Ārvalstu klientiem kopējā izmaksātā summa šobrīd ir 171,7 miljoni eiro, kas ir 40% no kopējās ārvalstu klientiem pieejamās atlīdzību summas.
Aģentūra LETA jau vēstīja, ka banka «Citadele» kopš 3.marta nodrošina valsts garantētās atlīdzības izmaksu «ABLV Bank» klientiem. Valsts garantēto atlīdzību būs iespējams saņemt piecus gadus - līdz 2023.gada 3.martam.
Tāpat ziņots, ka maksimālai klientu un kreditoru interešu aizstāvībai un, ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas lēmumu par likvidācijas procesa sākšanu, «ABLV Bank» akcionāri ārkārtas sapulcē 26.februārī nolēma sākt bankas pašlikvidāciju. Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome 2018.gada 12.jūnijā atļāva «ABLV Bank» sākt pieteikto pašlikvidācijas procesu, savukārt licence kredītiestādes darbībai bankai anulēta no 12.jūlija.
«ABLV Bank» problēmas radās pēc ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcijas («FinCEN») februāra vidū paziņotā, ka tā plāno noteikt sankcijas «ABLV Bank» par naudas atmazgāšanas shēmām, kas palīdzējušas Ziemeļkorejas kodolieroču programmai, kā arī nelegālām darbībām Azerbaidžānā, Krievijā un Ukrainā. «FinCEN» publiskotajā ziņojumā arī teikts, ka «ABLV Bank» vadība līdz 2017.gadam izmantojusi kukuļdošanu, lai ietekmētu amatpersonas Latvijā, cenšoties novērst pret to vērstas tiesiskas darbības un mazinātu draudus savām augsta riska darbībām.
Savukārt «ABLV Bank» advokāti atbildes vēstulē aicinājuši «FinCEN» atsaukt tās priekšlikumu, norādot, ka «FinCEN» pret «ABLV Bank» izvirzījis «pārspīlētas apsūdzības», par kurām lielā daļā sniegti vai nu ļoti vispārīgi apgalvojumi, vai arī nav uzrādīti pierādījumi gan par naudas atmazgāšanu, gan apvainojumiem kukuļdošanā. «FinCEN» nav arī ņēmis vērā «ABLV Bank» paveikto finanšu noziegumu novēršanas programmā.
Tāpat «ABLV Bank» un tās lielākie akcionāri ir iesnieguši Eiropas Savienības (ES) Tiesā prasību pieteikumus pret Eiropas Centrālo banku un Vienotā noregulējuma valdi. Bankas advokāti no «DLA Piper» Vācijas biroja «ABLV Bank» un tās divu lielāko akcionāru vārdā kopumā iesnieguši četrus pieteikumus - divus pret Eiropas Centrālo banku un divus pret Vienotā noregulējuma valdi. Pieteikumos minēti vairāki iespējamie pārkāpumi, kurus varētu būt izdarījusi Eiropas Centrālā banka un Vienotā noregulējuma valde. Tie aptver pilnvaru pārsniegšanu, samērīguma un vienādas attieksmes neievērošanu, kā arī citus pārkāpumus.