Cēsu rajonam 11,8 procenti bez darba palikušo ir daudz, atzīst speciālisti. Nereti bezdarbnieki gatavi darīt jebkuru algotu darbu, bet vakanču maz, visbiežāk iespējams palīdzēt vien ar padomu, informāciju.
Bezdarbs dzen izmisumā (11)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
"Esmu izmisumā. Var jau teikt, ka laukos izaug kartupeļi, burkāni, bet sajūta ir tāda, ka nav rītdienas. Un tā ir daudziem Jaunraunā. Man liekas, ka nemelošu - lielākā daļa kaimiņu ir bez algota darba," sacīja Ļubova Kalniņa, kura atzinās, ka uz nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) Cēsu filiāli brauc regulāri, bet darba devēju, kurš pēdējo trīs mēnešu laikā būtu painteresējies vismaz par viņas CV, nav satikusi.
"Kopā ar dēlu plānojam doties prom no Latvijas. Arī tas ir sarežģīti, bet, ja atradīsim paziņas, kuri var mūs pieņemt, tad vismaz būs kāds risinājums," sacīja Ļubova. Arī NVA speciālistes zināja teikt - nākas satikt dziļi izmisušus cilvēkus, kuru bezdarbnieka pabalsta saņemšanas laiks beidzas un viņi paliek pilnīgi bez uztura līdzekļiem. "Druva" satika arī divus vīriešus, darba meklētājus. Abi stāstīja, ka viņiem ir vairāku kategoriju autovadītāju tiesības, varētu strādāt kādā transporta uzņēmumā vai zāģētavā, bet Cēsīs darbu atrast neizdodoties jau vairākus mēnešus.
"Esmu runājis ar vairākiem darba devējiem, bet, kā ierauga manu sirmo galvu, tā saka tikai - atzvanīs. Tas nozīmē, ka darba nebūs. Jāmeklē, jāskatās. Pesimismā neslīgstu, bet rudenī bērniem jāiet skolā, pat no tāda sīkuma, bet reizē vajadzīgas lietas kā mobilais telefons nāksies atteikties," sacīja piecdesmitgadnieks Valdis Sloka, bet viņa paziņa Andris Lācis bija pārliecināts, ka Cēsīs darbu neatradīs. Viņa dēlam paveicies, un pirms pāris mēnešiem sameklējis darbu akciju sabiedrībā "Cēsu alus", bet Andris sazinājies ar Launkalni. Tur gaterī esot vieta, viņš uz darbu braukāšot, jo tā vismaz ir izeja.
"Vakar kāds jauns puisis dabūja apkopēja darbu veikalā, viņš bija tik priecīgs. Tāda ir pašreizējā situācija. Mēs saprotam, cik sarežģīta tā ir darba tirgū. Tas, ko varam cilvēkiem sniegt, ir padoms. Mēs iesakām gan meklēt kādu darbiņu savā pašvaldībā, labiekārtošanas darbos, gan, īpaši lauku pašvaldībās, noskaidrot, vai laukos nav zemnieki, kuri pieņem godīgus un strādīgus vietējos palīgā sezonas darbos. Ja cilvēki pārdzīvo, ka palikuši bez iztikas līdzekļiem, tad sazināmies ar sociālajiem dienestiem un paskaidrojam, kādas ir iespējas saņemt pašvaldības finansiālu pabalstu," skaidroja NVA Cēsu filiāles speciāliste Līvija Veismane un piebilda, ka pati deviņdesmito gadu sākumā bijusi bezdarbnieku rindās, tāpēc labi saprotot darba meklētāju sāpi un pārdzīvojumus.
Cēsu sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības aģentūrā "Druva" uzzināja, ka pašlaik dramatiski nepieaug trūcīgo un maznodrošināto ģimeņu skaits, bet apstiprinās iepriekš teiktais - patiesi trūcīgi, izmisuši cilvēki ir gatavi strādāt pat pašus melnākos darbos, piedalīties līdzdarbības pasākumos, lai pašvaldība piešķirtu garantētā minimālā ienākuma pabalstu, malkas pabalstu, arī pabalstu bērniem skolu gaitu sākšanai.
"Mēs mudinām cilvēkus līdzdarboties, un šajā procesā atsijājas tie, kuriem patiesi vajag pašvaldības atbalstu, un tie, kuri vēl var tikt galā pašu spēkiem, kuriem tomēr ir kādi neoficiāli ienākumi. Taču vismaz 15 cilvēki tiešām strādā, palīdz pilsētas sakopšanā," sacīja aģentūras direktore Iveta Sietiņsone.
"Druva" aprunājās ar vīriešiem, kuri sakopa gravu.
"No pašvaldības saņemu malkas pabalstu, un nav grūti pastrādāt, sakopjot gravu. Ir jau te brikšņi un drusku nekārtība. Izzāģējam, sataisām malciņā, ir cilvēki, kuriem arī tā noder. Iepriekš strādāju celtniecībā, bet tagad darba jau ilgāku laiku nav, nav arī citas izejas," tā Andris Kozlovs, bet Jānis Novickis bija atnācis pastrādāt, lai ar savu darbu pateiktu paldies pašvaldībai par atbalstu viņa vecmāmiņai. Sievietei, kura nesaņem lielāku pensiju par 100 latiem, bijis ļoti svarīgi saņemt naudiņu no pašvaldības, lai varētu iegādāties malciņu ziemai.
"Pats esmu bez darba, tāpēc tieši labi, ka ir kur atnākt un strādāt. Meklēju darbu, bet nevaru atrast, ja tā būs līdz septembrim, tad mēģināšu turpināt mācības. Kaut kāda izeja ir jāmeklē," tā Jānis. Pašvaldībās lēš, ka vasarā bez darba palikušie atradīs līdzekļus iztikšanai, sociālā spriedze augs rudenī, kad daudziem būs beidzies bezdarbnieku pabalsts, bērniem sāksies skolas gaitas un sāksies apkures sezona.