Pēkšņi priekšnieks

TVNET
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: PantherMedia/Scanpix

Karjeras kāpums noteikti ir ļoti pagodinoša lieta un mērķtiecīgas rīcības rezultāts. Augot uzņēmumam, daudziem rodas iespēja no vienkārša darbinieka kļūt par priekšnieku. Tomēr psiholoģiski tas nemaz nav tik vienkārši. Nedēļām, mēnešiem, varbūt pat gadiem ir strādāts roku rokā kopā ar kolēģiem, kopīgi aprunāts priekšnieks, kopīgas pusdienas un kopīgi piektdienas tusiņi, bet pēkšņi vienu no šī kolektīva izraugās iecelt priekšnieka amatā. Kā viņam pašam uzvesties un ar kādām problēmām var nākties saskarties, stāsta ABLV Bank Personāla nodaļas vadītāja Dace Rūķīte-Kariņa.

«Šis ir ļoti sensitīvs jautājums. Lai no viena līmeņa speciālistiem kādu ieceltu vadītāja amatā, ir jābūt ļoti pārliecinošiem argumentiem, ka šis konkrētais darbinieks ir profesionāli labākais, vienlaicīgi - ka viņam piemīt nepieciešamās vadības kompetences. Kļūdoties, mēs varam zaudēt profesionāli spēcīgu darbinieku un sabojāt mikroklimatu struktūrvienībā. Ļoti liela kļūda ir padziļināti neizvērtēt konkrētā darbinieka spējas, tai skaitā arī aspektu, vai pārējiem kolēģiem viņš šobrīd ir autoritāte. Pašam darbiniekam, pirms viņš pieņem lēmumu kļūt par vadītāju savā struktūrvienībā, ir kritiski jāizvērtē visi aspekti un savas spējas.

Kļūstot par vadītāju, nevajag radīt mākslīgu sev neraksturīgu uzvedību. Tāpat kā līdz šim vajadzētu piedalīties pasākumos, turpināt ierasto komunikācijas veidu ar kolēģiem. Vadītāja amats uzliek lielāku atbildību par sev pakļautajiem darbiniekiem - palīdzēt ar padomu, iedrošināt, aizstāvēt, uzklausīt, bet tas nenozīmē, ka ir jāzaudē savas cilvēciskās īpašības. Vadītājs ar savu personīgo piemēru, ar savu attieksmi pret darbu liek darbiniekiem saprast robežas.»

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Svarīgākais
Uz augšu