Vairākas no 2018.gadā gaidāmajā nodokļu reformā iekļautajām izmaiņām attieksies uz pilnīgi visiem darba ņēmējiem, turklāt apjomīgākās no tām saistītas ar progresīvās iedzīvotāju ieņēmuma nodokļa (IIN) likmes ieviešanu un sociālo iemaksu grozījumi. Šo izmaiņu mērķis ir rast reālu finansiālu atbalstu problemātiskajai veselības aprūpes nozarei.
Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas ir ar likumu noteikts, obligāts ikmēneša maksājums speciālā budžeta kontā. Turklāt maksājumiem ir pakļauts gan darba devējs, gan darba ņēmējs.
Sociālās iemaksas ir svarīgas paša drošībai
Obligātās sociālajās iemaksas ir jāmaksā no pilnas algas jeb visiem aprēķinātajiem algotā darba ienākumiem līdz obligātās sociālajās iemaksas objekta maksimuma , piemēram, 2018.gadā provizoriski tie būs 55 000 eiro. Ja algotā darba ienākumi gadā pārsniegs 55 000 eiro, tad no ienākuma tiek maksāts solidaritātes nodoklis. Tātad, sākot no 1 centa, ko nopelnām kā algu, daļa ir jāieskaita savai sociālajai apdrošināšanai, tostarp veselības apdrošināšanai.
Personas, kuras veic obligātās sociālajās iemaksas, ir pakļautas pensiju, bezdarba, vecāku, invaliditātes, veselības, maternitātes un slimības apdrošināšanai, kā arī apdrošināšanai pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām. Tātad, iestājoties apdrošināšanas gadījumam, personai ir tiesības saņemt sociālās apdrošināšanas pakalpojumus, piemēram, pensiju, bezdarbnieka pabalstu, slimības pabalstu, maternitātes pabalstu u.c. Skaidrs ir viens - jo lielāki bijuši ienākumi, no kuriem veiktas obligātās sociālajās iemaksas, jo lielāks ir sociālās apdrošināšanas pakalpojums.
Nodokļu reforma paredz, ka obligātās sociālajās iemaksas likme tiks paaugstināta par vienu procentpunktu un šie ienākumi tiks novirzīti veselības aprūpei.
Tas nozīmē, ka no 2018.gada obligāto iemaksu kopējā likme būs 35,09% esošo 34,09% vietā. No tiem 24,09% maksās darba devējs un 11% darba ņēmējs.
Ko saņemsim pretī par iemaksām veselībai?
Viena lieta ir regulējums par sociālo iemaksu daļas novirzīšanu veselībai, bet otra – ko iemaksu veicējs saņems pretī? Uz šo jautājumu skaidru atbildi dod Veselības aprūpes finansēšanas likums, kas nosaka - lai saņemtu veselības aprūpes pilnu grozu, kurā ietilpst valsts apmaksātie pakalpojumi, iedzīvotājam būs jābūt valsts obligātajai veselības apdrošināšanai.
Būtībā valsts obligāto veselības apdrošināšanu saņems persona, par kuru veiktas vai bija jāveic obligātās sociālās iemaksas veselības apdrošināšanai. Tāpat būs virkne personu kategoriju, kas neveic obligātās sociālajās iemaksas, bet kurām būs tiesības uz veselības aprūpes pakalpojumu pilno grozu, piemēram, pensionāri, personas ar I un II grupas invaliditāti, bērni utt. Pārējām personām, par kurām netiek veiktas obligātās sociālajās iemaksas un kuras vēlēsies saņemt veselības aprūpes pakalpojumu pilno grozu, būs pašām jāveic veselības apdrošināšanas iemaksas, kas nākamgad būs jāveic 1% apmērā no minimālās mēneša algas, bet pēc gada šis apmērs augs līdz 3%, bet 2020.gadā - jau līdz 5%.
Tā kā nākamgad minimālā alga augs līdz 430 eiro, tas nozīmē, ka iemaksās būs jāiemaksā 4,30 eiro mēnesī, bet pēc diviem gadiem tie būs 21,5 eiro mēnesī.
Garantēts veselības pakalpojumu minimums
Tajā pašā laikā jāatceras, ka valsts apmaksāto medicīniskās palīdzības minimumu varēs saņemt visi iedzīvotāji neatkarīgi no veikto sociālo iemaksu apmēra. Šajā minimumā ietilps neatliekamā palīdzība, dzemdību palīdzība, ģimenes ārsta pakalpojumi un ārstēšanai paredzētās zāles un medicīniskās ierīces, kas tiek kompensētas no valsts budžeta.
Tāpat medicīniskās palīdzības minimums nodrošinās tādus veselības aprūpes pakalpojumus, kas ārstē saslimšanas ar nozīmīgu ietekmi uz sabiedrības veselības rādītājiem vai rada apdraudējumu sabiedrības veselībai, tostarp psihiskas saslimšanas un tuberkuloze, kā arī šo saslimšanu ārstēšanai nepieciešamie medikamenti.