Latvijā būtu jāapsver iespēja ieviest ģimenes nodokļu deklarāciju, kas vienam ģimenes loceklim ļautu aizpildīt datus par visiem, tādējādi paātrinot un atvieglojot procesu, norādīja nodokļu eksperte, biznesa augstskolas «Turība» lektore Anna Medne.
Nodokļu eksperte: Latvijā būtu jāievieš ģimenes nodokļu deklarācija
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Eksperte atgādināja, ka no 1.marta visi iedzīvotāji, kas vēlas saņemt pārmaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli, var iesniegt nepieciešamos dokumentus Valsts ieņēmumu dienestā (VID), izmantojot EDS sistēmu. Dati liecina, ka iedzīvotāji ļoti aktīvi izmanto šo iespēju, piemēram, par 2016.gadu ir atmaksāta pārmaksa 121,44 miljonu eiro apmērā.
Eksperte piebilda, ka šogad deklarācijas iesniegšanas un attaisnoto izdevumu atmaksas nosacījumi ir tādi paši kā pērn, taču nākamajā gadā ir gaidāmas izmaiņas, turklāt pozitīvas.
Medne informēja, ka no 2019.gada ir vairākkārt palielināta atmaksājamā summa - izdevumi, kuri tiks ņemti vērā (gan par sevi, gan ģimenes locekļiem) būs līdz pat 600 eiro. Tas nozīmē, ka maksimālā pārmaksa būs minētie 600 eiro reiz 20%, attiecīgi atgūstamā summa varēs sasniegt pat 120 eiro. Salīdzinājumam eksperte atgādināja, ka par 2017.gadu attaisnotie izdevumi par nodokļu maksātāju un katru viņa ģimenes locekli ir 215 eiro.
«Latvijā būtu nepieciešams veidot ģimenes deklarāciju, proti, kad vienam ģimenes loceklim ir tiesības aizpildīt vienu kopēju deklarāciju par visiem ģimenes locekļiem. Tas atvieglotu darbu gan VID, gan pašiem iedzīvotājiem - jau tagad virkne ģimeņu saskaras ar situāciju, kad viens tās loceklis palīdz aizpildīt deklarāciju visiem pārējiem. Ar ģimenes locekļiem šeit domāju laulātās puses un bērnus, par kuriem vēl ir spēkā minētā nodokļu atmaksa, attiecīgi, kamēr bērni ir apgādājamās personas,» skaidroja Medne.
Iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāji pārmaksātos nodokļus var atgūt ne tikai par izglītības un medicīnas pakalpojumiem, bet arī diferencēto neapliekamo minimumu, darba vietās nepiemērotiem atvieglojumiem, pensiju fondiem, dzīvības apdrošināšanu un ziedojumiem vai dāvinājumiem politiskajām partijām.