Lai gan 2018.gadā stājās spēkā vērienīga nodokļu reforma, viens no kuras mērķiem ir nevienlīdzības mazināšana, ieviestās darbaspēka nodokļu progresivitātes ietekme uz nevienlīdzības mazināšanu būs neviennozīmīga, teikts Pārresoru koordinācijas centra (PKC) sagatavotajā «Latvijas ziņojumā Apvienoto Nāciju Organizācijai (ANO) par ilgtspējīgas attīstības mērķu ieviešanu».
Viens no ANO ilgtspējīgas attīstības mērķiem paredz samazināt nevienlīdzību starp valstīm un valstu iekšienē. PKC ziņojumā norāda, ka nodokļu reformas ietvaros ieviestās darbaspēka nodokļu progresivitātes ietekme uz nevienlīdzības mazināšanu būs neviennozīmīga.
Apvienojot izmaiņas ar minimālās algas celšanu, ir sagaidāms, ka samazināsies ēnu ekonomikas īpatsvars zemo algu saņēmējiem, un fiktīvo minimālo algu saņēmējiem, tādējādi šiem darbiniekiem samazinot sociālās neiekļaušanās riskus. Ņemot vērā, ka vairāk nekā 20% no deklarētā darbaspēka strādā tieši ienākumu kategorijā līdz minimālajai algai, sagaidāms, ka ienākumu nevienlīdzība mazināsies.
Tomēr, Latvijā joprojām salīdzinoši maza daļa no iekšzemes kopprodukta (IKP) tiek novirzīta sociālajai aizsardzībai, un izmaiņas uzņēmumu ienākumu nodokļos stimulēs uzņēmējdarbību, tādējādi arī konkurētspēju, tomēr PKC norāda, ka pastāv risks saglabāties zemiem valsts nodokļu ieņēmumiem no IKP, kurus to pieauguma gadījumā varētu efektīvi pārdalīt tiem cilvēkiem, kuri negūst pietiekamus ienākumus no algota darba, piemēram, personas ar invaliditāti, gados vecāki cilvēki utt.
«Nevienlīdzība mazina cilvēku iespējas ne vien gūt ienākumus, bet arī saglabāt uzkrājumus, īpašumus u.c. aktīvus un izvairīties no pārmērīgām kredītsaistībām. Resursu trūkums bija viens no galvenajiem iemesliem augstajai iedzīvotāju migrācijai krīzes laikā, un arī šodien tas ir viens no būtiskiem iemesliem,» uzvērts ziņojumā.
2015.gadā Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Ģenerālajā asamblejā pieņēma rezolūciju «Mūsu pasaules pārveidošana: ilgtspējīgas attīstības programma 2030.gadam» («Dienaskārtība 2030»). Tā nosaka 17 ilgtspējīgas attīstības mērķus un 169 apakšmērķus, kuri sasniedzami, lai pasaulē mazinātos nabadzība un pasaules attīstība būtu ilgtspējīga.
Visām valstīm paredzēts vismaz divas reizes 15 gados sniegt ziņojumu par «Dienaskārtības 2030» ieviešanu. Latvijas ziņojumu sagatavojis Pārresoru koordinācijas centrs un plānots, ka tas tiks prezentēts šā gada jūlijā gadskārtējā augsta līmeņa politikas forumā, Ņujorkā.
