Padome: Latvijas valdībai aktīvāk jādomā par budžeta deficīta mazināšanu

«Latvijas valdība turpina īstenot atbildīgu fiskālo politiku, pamatā ievērojot fiskālās disciplīnas prasības. Tomēr, salīdzinot ar 2015.gadu un 2016.gadu, vērojama būtiska fiskālās politikas plānu ekspansija, kas neatbilst pašlaik labvēlīgajiem ekonomikas apstākļiem un pastiprina procikliskas ievirzes, proti, tiek pastiprināti sildīta valsts ekonomika un netiek mazināts valsts kopējais parāds,» uzsvēra FDP.

Kā norādīja padomē, valdībai būtu nepieciešams realizēt plānus efektīvākai valsts parāda samazināšanai attiecībā pret iekšzemes kopproduktu (IKP), jo patlaban plānošanas dokumentos tālāka termiņa mērķos valsts parāda līmenis attiecībā pret IKP tiek nepārtraukti pārskatīts ar augšupejošu tendenci.

«Kopumā Latvijas valdība turpina ievērot atbildīgu fiskālo politiku, tiek ievērotas visas pamatprasības, ko nosaka Fiskālās disciplīnas likums. Taču padome uzskata, ka valdība varētu enerģiskāk veikt budžeta deficīta samazināšanu un gatavot budžetu ar pārpalikumu. Jo ekonomika turpina attīstīties ļoti ātri, ekonomikas rezultāti iepriecina un tas nozīmē, ka šādā ekonomiskajā situācijā nav pamata gatavot budžetu ar deficītu un palielināt valsts parādu,» pauda FDP priekšsēdētājs Jānis Platais.

Padome uzskata, ka vadībai ir obligāti jāveido fiskālā nodrošinājuma rezerve 2019.gadam. «Tāpat kā mēs nedrīkstam braukt ar auto bez OCTA polises, tāpat valsts nedrīkst veidot savu fiskālo politiku, neveidojot fiskālā nodrošinājuma rezervi vismaz 0,1% apmērā no IKP,» sacīja Platais.

Kā norādīja FDP, iecerētā nodokļu reforma 2018.gadā un 2019.gados nepastiprina valsts budžeta ieņēmumus un attālina no valdības mērķa nodokļu iekasēšanā sasniegt trešdaļu no IKP.

«Spēcīga ekonomikas izaugsme mazina nodokļu reformas negatīvos efektus. Tomēr vidējā termiņā, Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļu īpatsvaram budžeta ieņēmumos samazinoties, nodokļu iekasēšanas jautājums kļūs arvien aktuālāks,» norāda FDP, piebilstot, ka ekonomikas cikla augšupeja liek kritiskāk vērtēt arī ēnu ekonomikas samazināšanas tempu.

Padomi satrauc arī valdības prakse pārdalīt ietaupījumus budžeta posteņos, lai noteiktu maksimālos budžeta izdevumu apmērus. 2017.gadā FDP sniedza sešus neatbilstības ziņojumus par līdzekļu pārdali neatbilstoši Fiskālās disciplīnas likuma prasībām, kuru kopējā ietekme veido 44,9 miljonus eiro, bet 2018.gadā - vienu neatbilstības ziņojumu.

Padome arī norādīja uz nepieciešamību uzlabot fiskālo risku vērtējumu. «Valdībai būtu daudz rūpīgāk jāvērtē valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību, finanšu sektora un ar publisko un privāto partnerību saistītos fiskālos riskus, tos atspoguļojot budžeta ietvara dokumentos,» uzsvēra Platais.

Padomi satrauc arī tas, ka ilgtermiņa fiskālās stabilitātes rādītāji ir piesaistīti samērā optimistiskam demogrāfiskajam scenārijam. «Ir jārēķinās, ka valstī iedzīvotāju skaits kopumā samazinās, un īpaši uztraucoši samazinās darbspējīgo iedzīvotāju skaits. Turpmāk Latvijas ekonomikas attīstībā tas būs nozīmīgs faktors, ar ko ir jārēķinās,» pauda Platais.

Tāpēc FDP ieskatā, nepieciešama papildus analīze par publiskā sektora attīstību un publisko pakalpojumu apmēra koriģēšanu atbilstoši ilgtermiņa demogrāfiskajām prognozēm. Īstermiņā būtu lietderīgi samazināt publiskajā sektorā strādājošo skaitu, it īpaši apstākļos, kad ir labvēlīga situācija strādājošo pāriešanai uz nodarbinātību privātajā sektorā.

Savukārt pozitīvi, salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu Stabilitātes programmas ziņojumiem, FDP vērtē Finanšu ministrijas veikto makroekonomiskās attīstības scenārija un tā jūtīguma analīzi.

«Šāda jutīguma analīze ir gudrs instruments, jo ļauj prognozēt dažādu scenāriju ietekmi uz valsts fiskālo politiku. Piemēram, nesenie notikumi Latvijā ar AS «ABLV Bank» nesa līdzi zaudētas darbavietas, samazinātu ekonomisko aktivitāti, mazākus nodokļu ieņēmumus. Ar jutīguma analīzi var efektīvi prognozēt šādu notikumu ietekmi uz valsts budžetu, kas valdībai kopumā ļaus veidot labāku fiskālo politiku nekā patlaban,» norādīja FDP loceklis Mortens Hansens.

Jau ziņots, ka 2019.gadā un 2020.gadā fiskālā telpa būs negatīva, teikts Finanšu ministrijas (FM) sagatavotajā Latvijas Stabilitātes programmā 2018.-2021.gadam, kas iesniegta izskatīšanai Ministru kabinetā.

Saskaņā ar pašreizējām prognozēm, fiskālā telpa 2019.gadā ir plānota mīnus 45,2 miljonus eiro apmērā, 2020.gadā mīnus 37,8 miljonu eiro apmērā, bet pozitīva tā būs 2021.gadā, kad fiskālā telpa aplēsta 3,2 miljonu eiro apmērā.

Stabilitātes programmā arī minēts, ka Latvijas IKP 2018.gadā un 2019.gadā palielināsies attiecīgi par 4% un 3,4%, vidējā termiņā inflācija mazināsies līdz 2,4% 2019.gadā un līdz 2,1% 2020.-2021.gadā.

Pēc FM prognozēm, 2018.gadā bezdarba līmenis samazināsies līdz 8%, bet laikā līdz 2021.gadam pakāpeniski noslīdēs līdz 7% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem.

Sagaidāms, ka mēneša vidējā bruto darba samaksa, kas 2017.gadā bija palielinājusies par 7,9%, šogad palielināsies tikpat strauji - par 8%, gadā kopumā sasniedzot 1000 eiro. 2019.gadā darba samaksas pieauguma temps kļūs nedaudz lēnāks, veidojot 6%, bet pēc tam pakāpeniski pazemināsies līdz 5% 2021.gadā.

Sagaidāms, ka vispārējās valdības budžeta deficīts 2018.gadā būs 0,9% no IKP un tas ir tādā pašā līmenī kā tika prognozēts budžeta sagatavošanas laikā, t.i. 2017.gada rudenī. Tomēr strukturālais deficīts tiek prognozēts par 0,2 procentu punktiem lielāks par noteikto mērķi. Vidējā termiņā, vispārējās valdības budžeta scenārijā, pie nemainīgas politikas 2019.gadā tiek prognozēts deficīts 1%no IKP, 2020.gadā deficīts 0,4% apmērā no IKP un 2021.gadā deficīts 0,3% apmērā no IKP.

Tiek prognozēts, ka vidējā termiņā vispārējās valdības ieņēmumu īpatsvars IKP saglabāsies stabils - 2018.gadā tas sasniegs 36,8% no IKP, savukārt 2019., 2020.un 2021.gadā tas samazināsies attiecīgi līdz 36,1%, 36,4%.

Sagaidāms, ka vispārējās valdības izdevumi 2018.un 2019.gadā būs virs 37,1% no IKP, bet 2020.un 2021.gadā, līdzīgi kā ieņēmumi, samazināsies, ņemot vērā nelielu pieļaujamo vispārējās valdības budžeta deficīta līmeni, kas izriet no strukturālās budžeta bilances mērķa.

Vispārējās valdības parāda prognoze 2019.-2020.gadā, salīdzinot ar 2017.-2020.gada Stabilitātes programmas prognozēm, ir samazināta attiecīgi par 2% un 2,4% no IKP. Izmaiņas galvenokārt noteica aktualizētās ekonomikas attīstības prognozes un precizēta aizņemšanās stratēģija vidējam termiņam.