Latvijas energouzņēmums valsts a/s "Latvenergo" un valstij piederošā dzelzceļa kompānija "Latvijas dzelzceļš" (LDz) sadarbojas, lai nākotnē attīstītu alternatīvu telekomunikāciju pamattīklu "Lattelekom", piektdien raksta "Dienas Bizness" (DB).
"Latvenergo" un LDz veido alternatīvu telekomunikāciju pamattīklu
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Pēc laikraksta vēstītā, šo tīklu izmantotu gan lai sniegtu pakalpojumus gala lietotājiem, gan kā alternatīvu "Lattelekom" pamattīklam citu operatoru apkalpošanai. Tas balstītos lielā mērā uz esošiem resursiem un neprasītu lielas jaunas investīcijas. LDz ir savs ciparu telekomunikāciju tīkls, kas savieno visas LDz stacijas un kurām ir lieka jauda, ko izmantot komerciālām vajadzībām. Savukārt "Latvenergo" ir savs datu pārraides tīkls un ierobežotas tiesības izmantot "Lattelekom" optiskos kabeļus, kas iekārti "Latvenergo" pārvades tīkla torņos. "Ja neveidosim šādu aliansi, visa telekomunikāciju t.s. liberalizācija notiks uz "Lattelekom" bāzes. Mūsu kopējā ideja ir vienīgais reālais variants," sacījis LDz infrastruktūras pārvaldes direktora vietnieks Māris Riekstiņš, norādot uz sašutumu, ko izraisījuši "Lattelekom" piedāvātie starpsavienojuma tarifi. Savukārt "Latvenergo" telekomunikāciju nodaļas "Tehniskais centrs" (TC) direktors Valdemārs Plavoks DB teicis, ka šāda apvienota, "virtuāla" alternatīva tīkla tarifi par starpsavienojumu un citiem pakalpojumiem, visticamāk, nebūs dramatiski zemāki par "Lattelekom" piedāvātajiem. Veidojot tarifus, kas tuvināti izmaksām, TC un LDz jārēķinās ar to, ka pakalpojumu ražošanas izmaksas tiks rēķinātas uz nelielu lietotāju bāzi, salīdzinot ar "Lattelekom" 700 000 klientiem. Viņš sacījis, ka, iespējams, jau rudenī TC sāks strādāt ar jaunu firmas zīmi un piedāvāt telefonijas, interneta un citus elektroniskās saziņas pakalpojumus, pat kabeļtelevīziju (pievadot kabeļtelevīzijas pakalpojumu sniedzēju signālus). Alternatīvā operatora "Baltcom Telefonsakari" ģenerāldirektors Pēteris Šmidre DB atzinis, ka apsvērs iespēju izmantot jebkuras jaunas iespējas, jo uzskatot "Lattelekom" piedāvājumu par nepamatoti dārgu. Savukārt Zviedrijas "Tele2" koncernam piederošā, jaundibinātā fiksētā tīkla operatora "Tele2 Telekom" direktors Mats Tilli sacījis - "ja alternatīvais tīkls radīs iespējas paplašināt mūsu klientu skaitu, apsvērsim iespējas to izmantot". Riekstiņš laikrakstam stāstījis, ka patlaban ir pāragri runāt par pilnīgi funkcionālu alternatīvo tīklu Lattelekom, taču šis jautājums "ir karsts, bet vēl nevārās". Viņš pieļāva, ka apmēram pēc mēneša varētu tikt parakstīts starpoperatoru līgums ar TC. Savukārt Plavoks teicis, ka TC cenšas uzsākt sarunas ar "Lattelekom" par optiskā tīkla lietošanas ierobežojumu atcelšanu, jo tie radušies, lai pasargātu "Lattelekom" monopolu. Tas nozīmē, ka šobrīd TC var brīvi tirgot sakaru jaudu tikai uz septiņām pilsētām, kur tam ir savi, no "Lattelekom" optiskā tīkla neatkarīgi kanāli. "Lattelekom" regulēšanas lietu attīstības direktors DB atzinis, ka "Lattelekom" starpsavienojuma tarifi, visticamāk, 2004. gadā samazināsies, jo tos aprēķinās pēc oficiālās, jaunās metodikas. Šī gada tarifi aprēķināti ar tiem pašiem izmaksu attiecināšanas paņēmieniem, kā tiek aprēķināti gala lietotāju tarifi. "Man gan nav skaidrs, kur šāds jauns tīkls sev iegūs pietiekamu skaitu klientu. Migrācija uz mobilajiem sakariem turpināsies un fiksētos pieslēgumus izmantos citām vajadzībām, nekā īsām ikdienas balss sarunām. Turklāt, ja pasākums būs ienesīgs un tam būs divi vai pat vairāki saimnieki, var rasties nesaskaņas to starpā," viņš sacījis.