Tavs pārlūks ir novecojis, lūdzu atjauno to..
Sīkdatnes (cookies) mums sniedz iespēju uzlabot jūsu kā lietotāja ērtības. Turpinot izmantot mūsu vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. VAIRĀK >

Kas ir kas piena nozarē Latvijā

Foto: www.dzirkstele.lv

Pašlaik gan nacionālajā presē, gan reģionālajos laikrakstos aktīvi notiek diskusijas, vai nepieciešams ieguldīt miljoniem latu jauna piena pārstrādes uzņēmuma būvniecībā Latvijā, ja jau šobrīd Latvijā darbojas vairāk nekā 40 piena pārstrādes uzņēmumi.

Patiesībā šai diskusijai būtu jābūt virzītai citā gultnē - vai piena pārstrādei jābūt zemnieku vai tomēr uzņēmēja rūpalam?

Kooperatīvs vai komersants

Lai saprastu, kas notiek Latvijā piena nozarē, minēsim dažus faktus - ar piena pārstrādi Latvijā nodarbojas 34 privātie uzņēmumi un 5 lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības. Kooperatīvo sabiedrību pārstrādātā produkcija veido aptuveni 7% no kopējā pārstrādātā piena produkcijas apjoma Latvijā un, salīdzinot ar 2007.gadu, šis rādītājs ir pieaudzis par 4,5 procentiem.

Kas tad šobrīd ir Latvijas piensaimniecības tirgus dalībnieki?

Piena ražotāji - zemnieki. Pašlaik vairāk nekā 35% no visām reģistrētajām zemnieku saimniecībām Latvijā nodarbojas ar piena lopkopību. 2009.gadā pārstrādei no zemniekiem tika iepirktas 595 000 tonnu piena.

Saskaņā ar Kooperatīvo sabiedrību likumu lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība (LPKS) ir kooperatīvā sabiedrība, kura sniedz pakalpojumus lauksaimniecības produktu ražotājiem, bet nenodarbojas ar lauksaimniecības produktu ražošanu. Kooperatīva galvenie uzdevumi - meklēt izdevīgus realizācijas kanālus zemnieku saražotajai produkcijai, nodarboties ar izejvielu sagādi zemniekiem, sniegt dažāda veida pakalpojumus ekonomiski izdevīgai saimniekošanai. Šobrīd Latvijā darbojas 32 piena nozares LPKS.

Saskaņā ar Lauksaimniecības Datu centra informāciju, 2010.gada sākumā Latvijā strādāja 39 piena pārstrādes uzņēmumi.

Kāpēc veiksmīgi strādā tieši zemnieku īpašumā esošie uzņēmumi?

Piena pārstrādes uzņēmumi bieži salīdzina kooperatīvus ar starpniekiem, taču tā ir demagoģija. Jāsaprot, ka kooperatīvs pieder pašiem zemniekiem un tas ir instruments, kā atrast un piesaistīt zemniekam izdevīgākos pakalpojumus un partnerus tirgū. Ir arī starpnieki, kas nodarbojas ar līdzīga veida pakalpojumu sniegšanu un produkcijas iepirkšanu no lauksaimniekiem, taču viņus interesēs nevis zemnieku maciņš, bet iespēja pašam nopelnīt. Šajos gadījumos peļņa netiek sadalīta zemniekiem, kā tas notiek lauksaimniecības kooperatīvu gadījumā.

Veidojot savu tirgus stratēģiju, kooperatīvu pārstrādes uzņēmumu pamatprincips ir - nevis pārdot par jebkādu cenu, bet pārdot tā, lai saražotās piena produkcijas un piena iepirkuma cenu būtu sabalansētā līmenī un nebūtu izmisīgs tukšums ne zemnieku, ne uzņēmuma naudas makā. Veiksmīgo kooperatīvu filozofija ir: vispirms nodrošināt zemniekam samaksu par pienu un tad rēķināt, par cik var atļauties pārdot saražoto produkciju, segt uzņēmuma izdevumus un tamlīdzīgi. Daudzi piena pārstrādes uzņēmumi rēķina no cita gala - vispirms nodrošina savus izdevumus un tad paskatās, cik no atlikuma sadalīt zemniekiem.

Faktiski, nodrošinot pilnu piena ražošanas un pārstrādes ciklu, kurā piens tiek iegūts kooperatīva biedru saimniecībās, savākts un pārstrādāts kooperatīvam piederošajā ražotnē un gatavā produkcija tiek nogādāta patērētājiem, kooperatīvā sabiedrība sniedz drošības sajūtu zemniekiem par viņu saražotā piena noieta tirgu.

Veiksmīgie Latvijas piemēri

LPKS „Piena ceļš" 2008. gadā iegādājās „Jaunpils pienotavu". Sākotnēji pienotavā tika pārstrādātas aptuveni 10 t piena dienā, bet pēc jauno iekārtu uzstādīšanas šis apjoms ir pieaudzis līdz 70 t dienā. Kooperatīvs „Piena ceļš" neplāno apstāties pie sasniegtā. Patlaban tikai 15% no visas pārstrādās piena produkcijas paliek Latvijas tirgū. Pārējā produkcija tiek eksportēta uz Krieviju, ASV, Izraēlu un citām valstīm.

LPPKS "Trikāta KS" 2006. gada nogalē kļuva par uzņēmuma „Trikātas siers" akciju kontrolpaketes īpašnieku un šobrīd pārstrādā 30 - 40 t kooperatīva biedru saražotā piena dienā. „Trikātas siers" ir ieguvis augstu novērtējumu ne tikai Latvijā, bet arī ārvalstīs, un tā produkcija ir iecienīta un augstu novērtēta patērētāju vidū. Uzņēmuma produkcija ir ļoti daudzveidīga - tie ir gan klasiskie puscietie sieri, gan mīkstie, svaigie, mazkaloriju, kā arī zilā pelējuma sieri. „Trikātas siers" ir viens no retajiem piena pārstrādes uzņēmumiem Latvijā, kurā tiek ražoti arī bioloģiskie piena produkti.

Arī pasaules pieredze parāda, ka lauksaimniecības kooperatīvu īpašumā esošie pārstrādes uzņēmumi ātri iekaro tirgu un iemanto patērētāju uzticību.

Daži piemēri no „vecajām" ES dalībvalstīm

Dānijas-Zviedrijas piensaimniecības kooperatīvu īpašumā esošais uzņēmums „Arla Food" (biedri 3838 Dānijas un 3787 Zviedrijas zemnieki, 6,5 miljardu eiro apgrozījums gadā) ir viens no tiem kooperatīvu saimniekošanas piemēriem, kas skaidri parāda, kā var attīstīties uzņēmums, kurš ir zemnieku īpašumā.

„Arla Food" veiksmīgas attīstības priekšnosacījumi ir - nepārtraukta attīstība un jaunu tirgu iekarošana, tai pašā laikā neaizmirstot, ka tas ir zemnieku īpašums. Pašlaik „Arla Food" produkcijas īpatsvars ir gandrīz 80% Dānijas piena produktu tirgus, 15% piena produkcijas tirgus Somijā un 60% - Zviedrijā. „Arla Food" ir 120 gadu ilga pieredze piena lauksaimnieku kooperācijā, un laika posmā no 2000. līdz 2010. gadam „Arla Food" ir iegādājies piena pārstrādes uzņēmumus Somijā, Nīderlandē un Lielbritānijā. Šobrīd „Arla Food" ieņem pirmo vietu arī šo valstu pārstrādāto piena produktu tirgū.

Somijā savukārt veiksmīgi darbojas „Valio" piena pārstrādes uzņēmums, ko kopīgi pārvalda 15 kooperatīvi, kuri pārstāv vairāk nekā 10000 zemnieku. „Valio" ir Somijā senākais un lielākais piena pārstrādes uzņēmums, kas šodien ir pārstāvēts vairāk nekā 60 pasaules valstīs, kopumā nodarbinot vairāk nekā 4200 cilvēku.

Valio ir piecpadsmit piena produktu ražotnes Somijā un divas Igaunijā. Turklāt Valio ir vienīgais piena pārstrādes uzņēmums, kam Somijā ir savs produktu izpētes un attīstības departaments, kas ik gadus izstrādā ap 400 pētījumu un par pētniecību saņēmis Nobela prēmiju. Uzņēmuma apgrozījums 2008. gadā bija vairāk nekā 1.8 miljardi eiro.

Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas izpilddirektore Linda Bille saka: „Piena pārstrādei viennozīmīgi būtu jābūt lauksaimniecības kooperatīvu rokās, taču, ņemot vērā, ka valstīs, kurās jau šāda struktūra pastāv, kooperatīvi darbojas vairāk nekā simts gadus, bet Latvijā tikai mazliet vairāk nekā desmit, mums vēl viss ir priekšā. Uz to arī ejam. Lēnām un apdomīgi."

Ilze Meržvinska, Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas projektu vadītāja

4 Komentāri