Ārzemnieki Latvijā iecienījuši mazus dzīvokļus, kurus sasummējot viņi sasniedz uzturēšanās atļaujai nepieciešamo ieguldījumu slieksni, bet tajos nemaz nedzīvo. Visbiežāk šos dzīvokļus īrē Latvijas iedzīvotāji, kas paši negrib vai nespēj paņemt kredītus mājokļa iegādei.
LTV raidījums «de facto» vēsta par jauno projektu Rīgā, Akāciju ielā. Trešo daļu dzīvokļu mājā nopirkuši ārzemnieki. Pārsvarā no Krievijas un Ķīnas, bet ir arī pircēji no Azerbaidžānas, Kazahstānas un Somijas. Seši ārzemnieki nopirkuši pa diviem dzīvokļiem, lai savāktu uzturēšanās atļaujai nepieciešamo summu.
Divi dzīvokļi īpašumā ir Zuo ģimenei no Ķīnas. Darbdienas pēcpusdienā viņi pauzē starp iekārtošanās darbiem gatavo maltīti. Ģimene, kurā aug viens puika, nerunā ne angliski, ne krieviski. Sieva, ieraugot pie durvīm žurnālistu, tūlīt zvana paziņam, kas dzīvo Rīgā un palīdz atbraucējiem ar tulkošanu.
«Viņi ir apmetušies uz dažiem mēnešiem. Viņi grib izpētīt iespējas šeit veidot savu biznesu un tad lems, vai palikt Latvijā,» telefona klausulē «de facto» skaidro Zuo ģimenes draugs.
Ģimene savā ziņā ir izņēmums. Sastapt pašus atļauju pircējus Latvijā nemaz nav tik viegli. Parasti šeit apmetas 10-20%, liecina dažādi dati. Tiesa, Akāciju ielas namā tie varētu būt arī vairāk. Pārējie uzturēšanās atļauju pircēji dzīvokļus izīrē vietējiem.
Īpašumus izīrē, lai segtu investīcijas
«Apzinoties, ka pieprasījums īres tirgū Latvijā saglabājas nemainīgi augsts un cenas ceļas, ir īpašnieki, kas tādā veidā vismaz daļēji sedz darījuma investīcijas,» skaidro projekta attīstītāja «YIT Celtniecība» vadītājs Andris Božē.
Namā sastaptais Juris dzīvokļa saimnieku vaigā nekad nav redzējis. Caur starpniekiem skaita ikmēneša īri un par sistēmu nesūdzas: «Visa šī procesa rezultātā vietējiem ir darbs. Gan celtnieki nopelnīja, gan firma, caur kuru es īrēju, arī īres maksa ir adekvāta, gandrīz pat zemāka par vidējo.»
Citās domās ir mājā dzīvojošā Ingrīda. Viņasprāt, ārzemniekiem dotā iespēja izpirkt vairākus mazus dzīvokļus sastāda nevajadzīgu konkurenci Latvijas iedzīvotājiem. Turklāt sievietei nav pārliecība, ka iebraucēji, no kuriem lielāka daļa ir Krievijas pilsoņi, būs lojāli Latvijai. «Tā ir runga ar dieviem galiem. Kaut kāda naudiņa jau ienāk, bet es domāju, ka tā nav tik liela, lai mēs riskētu, ka mums palielinās krieviski runājošo iedzīvotāju skaits,» saka Ingrīda Stroda.
Uzturēšanās atļauju tirgošanas dēļ pieaug īpašumu cenas
Latvijā pērn bijis otrs straujākais mājokļu cenu kāpums Eiropas Savienībā. Lai gan ir mājas, kur ārzemnieki ir pat 90% no visiem iedzīvotājiem, kopumā vairāk īpašumus pērk vietējie. Tomēr nenoliedzami uzturēšanās atļauju pircēji iujetekmē cenas. Kaut vai tik banālā veidā, ka attīstītāji un mākleri tās «piedzen» līdz uzturēšanās atļauju slieksnim.
Vairāki nozares pārzinātāji «de facto» apliecināja, ka nopirkto dzīvokļu «ielaišana» īres tirgū drīzāk vērtējama ar plus zīmi. Tomēr sistēmu iecerēts mainīt. Piemēram, īpašumu summēšana vairs nebūs atļauta. «Mums neliekas pareizi, ka ārzemnieks iegādājas daudzus mazus īpašniekus, kurus pēc tam varbūt izīrē mūsu pilsoņiem par lielāku īres maksu, nekā vietējie būtu prasījuši,» saka Maira Roze, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes priekšnieka vietniece.
Saeimā deputāti skata arī citas izmaiņas Imigrācijas likumā, kuras Valsts prezidents nosūtīja atpakaļ otrreizējai caurlūkošanai. Deputāti apņēmušies atcelt atļauju pirkšanas kvotas, bet pacelt ieguldījumu slieksni līdz 250 tūkstošiem eiro. Komplektā ar prasību par augstāku kadastra vērtību – tā kāps līdz 80 tūkstošiem eiro - atļauju iegūšanai kvalificēsies reti kurš īpašums, praktiski tikai Rīgā un Jūrmalā.
«Tas ir ekonomikas pamatprincips - ja ir pieprasījums, tad summas ir jāpalielina,» saka Saeimas Tautsaimniecības komisijas vadītājs Jānis Ozoliņš (RP) un uzsver, ka pretējā gadījumā īpašumi tiek pārāk lēti iztirgoti.
Droši, ka šīs izmaiņas būtiski samazinās pieprasījumu pēc uzturēšanās atļaujām. Statistika rāda, ka no kopējā investīciju apjoma kopš programmas sākšanas 2010.gadā Latvijā investēti 900 miljoni eiro. No tiem 750 tūkstoši nekustamajā īpašumā. Pārējā nauda – bankās un vismazāk uzņēmumos.