Likvidējamās AS «Latvijas Krājbanka» administrators «KPMG Baltics» šodien pārskaitījis bankas lielākajam kreditoram Noguldījumu garantiju fondam (NGF) vēl desmit miljonus eiro.
«Krājbankas» administrators garantiju fondam pārskaitījis 10 miljonus eiro
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Šī gada pirmajā pusē administrators NGF ir pārskaitījis 35 miljonus eiro, bet kopumā tam ir pārskaitīti jau aptuveni 213 miljoni eiro, informē «KPMG Baltics» sabiedrisko attiecību konsultants Oskars Fīrmanis.
Sākotnējās bankas saistības pret NGF bija aptuveni 470 miljoni eiro, kas nepilnu divu gadu laikā ir pakāpeniski sarukušas līdz 257 miljoniem eiro.
NGF saskaņā ar likumu bankrota gadījumā ir pirmais prasītājs, kas saņem līdzekļus no bankas aktīvu pārdošanas. Tālākā kreditoru prasījumu apmierināšanas secība ir šāda: bankas darbinieki, nodokļu maksājumi, neizpildītie maksājumi valsts un pašvaldību budžetos, valsts prasījumi par garantētajiem kredītiem, pārējie likumīgie kreditori (tai skaitā noguldītāji, kuriem ir bijis vairāk nekā 100 000 eiro), procentu maksājumi kreditoriem, kreditoru prasījumi, kas pieteikušies pēc termiņa, subordinētie aizdevumi un visbeidzot akcionāri.
Šāds bankrota procedūras regulējums un minētā kreditoru rinda ir noteikta, lai NGF kā valsts garantiju mehānisms nodrošinātu finansiālo stabilitāti un aizsargātu mazo noguldītāju intereses, garantējot tiem izmaksas līdz 100 000 eiro. Pateicoties šim garantiju mehānismam, 99,8% no «Latvijas Krājbankas» noguldītājiem atguva savus līdzekļus.
Administrators plāno bankas kreditoriem pārskaitījumus veikt divas līdz trīs reizes gadā.
Neskatoties uz «Latvijas Krājbankas» kredītportfeļu pārdošanu, bankas bankrota procedūra turpinās. Bankas pārziņā palikuši aptuveni 450 kredīti un to atlikumi ar kopējo prasījuma vērtību vairāku desmitu miljonu latu apmērā, kuru atgūšanas process ir apgrūtināts, ņemot vērā šo aizdevumu saistību ar bankas iepriekšējo vadību, aizdevumu krāpnieciskās rakstura iezīmes vai juridiskas neskaidrības. Tāpat vēl ir nepieciešams realizēt dažādus aktīvus vairāku miljonu latu vērtībā. Turpinās arī tiesvedības Latvijā un ārvalstīs, kur notiek cīņa par dažādu aktīvu un naudas līdzekļu atgūšanu, lai varētu norēķināties ar bankas kreditoriem. Piemēram, ārvalstu banku korespondentkontos ir iestrēguši naudas līdzekļi vairāk nekā 140 miljoni eiro, par kuriem notiek aktīva cīņa un ir pirmie pozitīvie rezultāti. «KPMG Baltics» pārstāvis norāda, ka pašlaik gan ir grūti prognozēt, kad tiesvedības varētu beigties, jo puses izmanto visas iespējamās metodes, lai kavētu naudas atdošanu «Latvijas Krājbankai» un tās kreditoriem.