Gluži kā auksta ūdens šalts pār pēdējos gados tik labi pelnošās ātro kredītu nozares pārstāvju galvām šodien nāca ziņa no Saeimas Tautsaimniecības komisijas. Kaut arī ar nelielu balsu pārsvaru, virzību beidzot ieguva likuma grozījumi, kam nākotnē būtiski jāierobežo ātro kredītu kompāniju pelnītspēja. Nozares pārstāvji gan sola nepadoties un domā pat par iespējām sūdzēties Satversmes tiesā, trešdien vēstīja LTV «Panorāma».
Grozījumi patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kuriem beidzot vajadzētu sakārtot ātro kredītu biznesu, Saeimā iestrēguši jau teju divus gadus. Lai arī iepriekš politiķi vairākkārt solījuši ar likuma spēku ierobežot aizdevumu procenta likmes un soda sankcijas, līdz šim ar to nav veicies spēcīgā politiskā lobija dēļ. Savs redzējums par spēles noteikumiem ir Ekonomikas ministrijai. Tā piedāvā noteikt, ka turpmāk maksimālā aizdevumu likme var būt līdz 0,25% dienā, bet kavējuma procenti nevar pārsniegt 0,35% dienā.
Šāds risinājums ātro kredītu nozarei vairs neļaus no nemaksātājiem parādu 100 eiro apmērā izaudzēt līdz 500 vai 1000 eiro.
Savukārt kredītdevējiem tas liks vairāk izvērtēt cilvēku maksātspēju.
«To, ko jūs taisāties balsot šobrīd, es to neesmu redzējusi, mums redakcija nav bijusi pieejama iepriekš. To, ko Ekonomikas ministrija prezentē, tas mums ir jaunums. Tas, ko es varu pateikt, ka šis priekšlikums ir pat sliktāks nekā iepriekšējais,» komisijas sēdē paziņoja Latvijas Nebanku kredītdevēju asociācijas vadītāja Baiba Fromane.
Par spīti asajām diskusijām Ekonomikas ministrijas piedāvātie likuma grozījumi tomēr ieguva virzību - par Ekonomikas ministrijas sagatavoto priekšlikumu balsoja pieci komisijas deputāti, bet četri atturējās.
Fromane pēc sēdes neslēpa sašutumu: «Ir skaidrs: ja likumu pieņems šādā redakcijā, tad ir skaidrs, ka tas kredīts līdz 30 dienām nebūs tirgū. Pie šīs redakcijas ir skaidrs, ka arī nebanku kreditēšanas nozare, iespējams, kā tāda vairs neeksistēs.»
Cits viedoklis ir tautsaimniecības komisijas vadītājam un ekonomikas ministrijas pārstāvjiem. EM parlamentārais sekretārs (ZZS) Edgars Putra norāda: «Jāsāk jau ar to, ka
pati nozare uz kompromisiem nenāca, visi piedāvājumi vai priekšlikumi tika noraidīti, un šāds sarunu partneris ir tāds, kas liek rīkoties savādāk.»
Saeimas Tautsaimniecības komisijas priekšsēdētājs Romāns Naudiņš (VL-TB/LNNK) norāda, ka ir ātro kredītu kompānija, kuras apgrozījums gadā ir 48 miljoni, bet peļņa - 28 miljoni. «Līdz ar to mazāk būs jāziedo, mazāk būs jāreklamējas un vairāk jādomā par to, kā strādāt nākotnē, bet es domāju, ka jebkurā gadījumā bizness nav apdraudēts un ir jāturpina darbs un jāstrādā, un problēmas nebūs,» uzskata Naudiņš.
Lai gan Saeimas tautsaimniecības komisija šodien atbalstīja grozījumus, kas turpmāk būtiski ierobežos ātrās kreditēšanas nozari,
simtprocentīgas pārliecības, ka piedāvātie grozījumi tādi paši paliks arī likuma galīgajā redakcijā, aizvien nav.
Nepadoties sola arī pati ātrās kreditēšanas nozare. Tā pieļauj, ja tikpat nelabvēlīgs lēmums paliks arī galīgajā lasījumā, tā varētu sūdzēties Satversmes tiesā.
