Vērtējot projektu par Pasažieru datu reģistru, kas ļautu fiksēt noteikta apjoma datus par aviopasažieriem, Tieslietu ministrija (TM) lūgusi pamatot konkrēta apjoma datu nepieciešamību, aģentūra BNS uzzināja ministrijā un Datu valsts inspekcijā.
No aviopasažieriem plāno iegūt datus 19 kategorijās; TM lūdz pamatot apjomu
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Izvērtētajā Iekšlietu ministrijas (IeM) projektā ir 19 nosūtāmo datu kategorijas kā biļetes rezervēšanas un izsniegšanas datums, maksājuma veids, ceļojuma datums, informācija par pasažieri, adrese, kontaktinformācija, bieži lidojošas personas informācija, sēdvietas numurs, informācija par bagāžu, informācija par neierašanos uz lidojumu vai ierašanos uz lidojumu bez iepriekšējas rezervēšanas, ceļojuma aģents.
«Ir svarīgi atrast robežu, kur būtu aizsargātas sabiedrības intereses, bet tajā pat laikā nenotiktu pārāk liela iejaukšanās cilvēku privātajā dzīvē un cilvēku nepamatota izsekošana,» uzsver TM.
Likumprojekts par pasažieru datu apstrādi tapis, pamatojoties uz Eiropas Savienības direktīvas projektu. Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis apliecinājis, ka Latvija ir gatava šādu reģistru ieviest īsā laika periodā, kad regulējumu būs pieņēmis Eiropas Parlaments (EP).
Eiroparlamentārietis Artis Pabriks, kurš pārstāv par šo direktīvas izstrādi atbildīgo grupu EP, norāda, ka šobrīd reģistrā ir iebalsotas pretrunīgas lietas, kas būtu jālabo, piemēram, ka netiek vākti dati par lidojumiem ES iekšienē un ka dati tiek glabāti salīdzinoši īsu laiku.
«Viens no piemēriem, kur sociālisti vai kreisie iebilda, ka mēs apmaināmies ar pasažieru datiem par lidojumiem Eiropas Savienības iekšienē. Tas nozīmē, ka, piemēram, kads iebrauc no Sīrijas, bet, kas notiek tālāk, nekā nav. Viņi piekrita, ka dati jāuzglabā, bet tikai 30 dienas, bet, ja ir 28 valstis, kamēr viena valsts ar otru apmainīsies, tikmēr dati ir izdzēsti,» stāsta deputāts.
TM norāda uz vēl vairākiem diskutabliem jautājumiem, piemēram, vai jāvāc dati arī par pakalpojumiem, piemēram, ēdienu, ko pasūta lidojuma laikā, par nepilngadīgiem pasažieriem, jāvērtē vai 10 gadus veci dati ir nepieciešami, lai novērstu noziedzīgus nodarījumus vai arī pietiek ar daudz mazāku termiņu. Svarīgs ir jautājums, kam šādi dati ir pieejami, un šobrīd aktīvi tiekot diskutēts par datu maskēšanu, tos padarot neredzamus nedzēšot.
Pašlaik notiek diskusija, vai informācijas sniedzēju vidū jāiekļauj arī tūrisma aģentūras un tūrisma operatori, vai tikai gaisa pārvadātāji.
Atbildīgās iestādes uzsver, ka pasažieri tiks informēti par datu vākšanu.
Regulas izstrādē ir iesaistītas trīs institūcijas - EP, Eiropas Padome un Eiropas Komisija.
Pasažieru datu reģistrs tiek veidots tiesībsargājošo iestāžu vajadzībām. Diskusijas par reģistra ātrāku ieviešanu no jauna aktualizējušās pēc Parīzes teroraktiem.
Pasažieru datu reģistra mērķis ir identificēt personas, kas iepriekš netika turētas aizdomās par saistību ar terorismu vai smagiem noziegumiem,
bet par kurām datu analīze vedina domāt, ka tās var būt iesaistītas šādos noziegumos un kuras tādēļ būtu tālāk jāpārbauda. Tas var uzlabot arī pierādījumu vākšanu.
Plānots, ka katra dalībvalsts izveido īpašu Pasažieru informācijas nodaļu (PIN) – Latvijā tā ir izveidota kā Drošības policijas struktūrvienība. Pasažieru datu reģistra analītiskās programmatūras izstrādei Latvija saņēmusi finansējumu no Eiropas Komisijas.
PIN būtu atbildīga par datu vākšanu no gaisa pārvadātājiem, šo datu glabāšanu, apstrādi, analīzi, kā arī datu un to apstrādes rezultātu nosūtīšanu kompetentajām institūcijām Latvijā un PIN ārvalstīs.
Plānots, ka gaisa pārvadātājiem dati PIN būs jānosūta divas reizes: 24 - 48 stundu laikā pirms paredzētā izlidošanas laika un tūlīt pēc reģistrēšanās slēgšanas, kad pasažieri ir iekāpuši gaisa kuģī, kas gatavojas izlidot, un pasažieriem iekāpt vai izkāpt vairs nav iespējams.
Atsevišķas Eiropas valstis jau šobrīd lieto pasažieru datu reģistru aviosatiksmē dažādos apjomos.