Būvniecības nozares pastāvēšana ir apdraudēta, ja steidzami netiks veikts aktīvs darbs pie Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļu apgūšanas nākošajam plānošanas periodam 2014.-2020.gadam, uzskata būvniecības un apdares materiālu vairumtirgotāja SIA «EBS» valdes priekšsēdētājs Dzidris Augustinovičs.
Uzņēmējs norāda, ka šobrīd nozare stagnē un šī gada būvniecības un būvmateriālu tirgotāju apgrozījuma kritums varētu būt vidēji 15-30% apmērā, kas daļai uzņēmumu varētu nozīmēt arī bankrotu. Tādējādi pastāv būtiskas bažas par jaunu būvniecības nozares krīzi, kas varētu negatīvi ietekmēt arī valsts kopējo tautsaimniecības attīstību.
Kopumā Latvijai nākamajam plānošanas periodam 2014.-2020.gadam no ES fondiem piešķirts 4,4 miljardu eiro liels finansējums. Šobrīd ir noslēgti līgumi tikai par 5,4%, bet par pārējo nav sagatavoti atbilstoši Ministru kabineta noteikumi, kas regulētu šo naudas izmantošanu.
«Tā ir absurda situācija, ka finansējums no ES fondiem jau ir apstiprināts, bet ierēdņu neizdarības dēļ to nav iespējams apgūt. Tādējādi tautsaimniecībā tiek zaudēti miljoniem eiro - samazinās nodokļu ieņēmumi, pieaug bezdarbs un uzņēmumu bankroti, kā arī pastāv ekonomikas lejupslīdes draudi un, iespējams, jauns emigrācijas vilnis. Viss būvniecības tirgus šobrīd stagnē, jo katastrofāli trūkst jaunu objektu, kur strādāt, daudzi uzņēmumi jau bankrotē un līdz pavasarim būs jau likvidēti,» uzsver Augustinovičs.
Uzņēmējs skaidro, ka lielas cerības tika liktas uz projektiem, ko plānots īstenot, piesaistot ES fondu finansējumu, bet tie jau divus gadus ir iestrēguši atbildīgo ministriju birokrātijas gaiteņos, un ierēdņu neizdarības dēļ šobrīd ir apdraudēta šī finansējuma apgūšana.
«Protams, valdības krišana vēl vairāk apgrūtina šo situāciju, līdz ar to šobrīd ir akūti svarīgi maksimāli ātri sasaukt jauno valdības sastāvu un nekavējoties veicināt nepieciešamo lēmumu pieņemšanu atbildīgajās ministrijās, lai maksimāli ātri varētu apgūt ES finansējumu un attīstīt jaunus projektus, pretējā gadījumā liela daļa mūsu pašu vietējo uzņēmumu varētu pavasari arī nesagaidīt. Taču es ticu, ka ir iespējams sakārtot šo jautājumu, ir tikai jāķeras tam klāt - jāizravē nezāles, kas kavē šo procesu, un jāprasa daudz lielāka līdzatbildība no ierēdņiem par savu darbu,» skaidro Augustinovičs.
