Eksperts: Kokrūpniecības uzņēmumos vidējā alga sasniedz 60% no ES rādītāja

LETA
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: ITAR-TASS/ScanPix

Pieaugot nozares eksportam un ražošanas jaudām, Latvijas kokrūpniecības uzņēmumos darbinieku vidējās algas pietuvojušās 60% no vidējās nozares algas Eiropas Savienībā (ES), savukārt atsevišķos uzņēmumos jau sasniegts 93% rādītājs, informē Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss.

Viņš norādīja, ka labi sakārtotos kokrūpniecības uzņēmumos vidējās algas ir sasniegušas ES vidējo līmeni, rēķinot pēc pirktspējas paritātes jeb pēc iespējas iegādāties noteiktu apjomu produktu un pakalpojumu. Attiecīgi vidējā alga kokapstrādes uzņēmumos ir 600 eiro, bet dažos lielākajos uzņēmumos - 950 eiro pēc nodokļu nomaksas.

Arī Lietuvā situācija ir līdzīga, bet Igaunijā nozares vidējā alga, rēķinot pēc pirktspējas paritātes, ir sasniegusi 76% no ES vidējā līmeņa.

Lai tuvotos kaimiņvalsts līmenim, uzņēmējiem nākamgad var nākties pārskatīt gan atalgojuma veidošanas principus, proti, straujāk palielināt zemākās algas, gan arī domāt par strādājošo kvalifikācijas paaugstināšanu, jo Latvijā trūkst profesionālu darbinieku ar specifiskām prasmēm, norādīja Klauss.

Konferencē eksperti kopumā atzina, ka kokrūpniecībā ir izveidojušies visi priekšnosacījumi, lai tā turpinātu attīstīties. Svarīgākais faktors - lielo un vidējo uzņēmumu spēja iespējami efektīvāk izmantot sagatavoto koksni.

Patlaban Latvija gadā eksportē trīs miljonus tonnu enerģētiskās koksnes, kas ir apmēram astotā daļa jeb 12% no kopējā nozares eksporta apjoma. Apmēram tikpat daudz tiek izmantots apkurei uz vietas - miljons tonnu centrālapkurei, divi miljoni tonnu - privāto objektu apsildīšanai. Lielbritānijā, kas ir Latvijas kokrūpniecībai ļoti būtisks tirgus, šķeldu un biomasu izmanto elektrības ražošanai. Kopumā bioenerģija veido apmēram 60% no visas atjaunojamās enerģijas, kas tiek patērēta ES.

Tāpat konferencē secināts, ka arī komercbankas labprāt strādā ar kokrūpniecības uzņēmumiem, iesaistoties projektos, kuru mērķis ir iegūt lielāku atdevi no viena koksnes kubikmetra.

Taču finanšu iestādes šobrīd daudz rūpīgāk iedziļinās iesniegtajos projektos un veidā, kā ideja attīstīsies, lai mazinātu riskus neatgūt ieguldīto naudu. Tāpat tās vēlas sadarboties ar godīgiem partneriem, kuri nestrādā «pelēkajā zonā».

Mežu nozare ir viena no vadošajām Latvijas ekonomikas nozarēm, kuras apjoms ir apmēram 5% no iekšzemes kopprodukta. Pēdējo 14 gadu laikā mežu teritorija ir palielinājusies par apmēram 380 000 hektāru, pārsniedzot 50% no visas Latvijas teritorijas. Kokrūpniecība otra lielākā eksporta nozare, kas veido apmēram piekto daļu no kopējā valsts eksporta un nodrošina 18% no visu eksportspējīgo nozaru darba vietām. Mežsaimniecībā, mežizstrādē, kokrūpniecībā un mēbeļu ražošanā tieši vai pastarpināti kopā ir nodarbināti apmēram 100 000 cilvēku.

Jau vēstīts, ka decembra vidū Rīgā notika starptautiska mežu nozares pārstāvju konference «DNB Global Forest», ko sadarbībā ar «Island Hotel», žurnālu «Kapitāls» un SIA «Prike» organizē kompānija «BIG event».

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Svarīgākais
Uz augšu