Pirmajā ceturksnī sezonālo faktoru dēļ samazinājās mājokļu pieejamība Rīgā

LETA
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Edijs Pālens/LETA

Šī gada pirmajā ceturksnī SEB Mājokļa pieejamības indekss sērijveida dzīvokļiem Rīgā salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni samazinājās par 1,5 kvadrātmetriem līdz 52 kvadrātmetriem. Indeksa vērtības samazināšanos ietekmēja sezonālās darba samaksas izmaiņas, kā arī sērijveida dzīvokļu cenu tālāka palielināšanās, informēja «SEB banka».

Tomēr, neskatoties uz indeksa vērtības samazināšanos, Rīgā mājokļu pieejamības indeksa vērtība sērijveida dzīvokļiem joprojām ir vislielākā starp Baltijas valstu galvaspilsētām. Turklāt salīdzinājumā ar iepriekšējā gada pirmo ceturksni mājokļu pieejamības indeksa vērtība Latvijā un Lietuvā pieaugusi, bet Igaunijā - kritusies.

Gada laikā vislielākais indeksa vērtības pieaugums ir Viļņā - par 1,1 kvadrātmetru, nedaudz atpaliekot Rīgai (kāpums par 0,9 kvadrātmetriem). Savukārt Tallinā mājokļu pieejamība gada laikā pasliktinājusies - indekss šobrīd ir par 0,8 kvadrātmetriem mazāks nekā pirms gada.

Tādejādi, strādājošie, kas saņem vidējo algu, paņemot mājokļa kredītu uz 25 gadiem ar ikmēneša maksājumiem, kas nepārsniedz 30% no ienākumiem, Tallinā var atļauties iegadāties 42,5 kvadrātmetrus, bet Viļņā - 42 kvadrātmetrus. Savukārt Latvijas galvaspilsētas iedzīvotāji var atļauties vislielāko mājokli - 52 kvadrātmetru platībā.

«Strādājošo reālie ienākumi gada laikā pieauga visās trijās Baltijas valstīs. Latvijā darba samaksas statistika uzrāda atalgojuma pieauguma tempa krišanos, savukārt Lietuvā un Igaunijā darba samaksas gada pieauguma temps bijis straujāks nekā iepriekšējos ceturkšņos. Tajā pašā laikā arī mājokļu cenu pieaugums Latvijā gada laikā bijis mazāks nekā abās kaimiņvalstīs. Tādējādi Latvijā mājokļu cenu kāpums pēdējo 12 mēnešu laikā joprojām atpalika no reālo ienākumu pieauguma, veicinot mājokļu pieejamības uzlabošanos,» skaidro «SEB bankas» sociālekonomikas eksperts Edmunds Rudzītis.

Mājokļu pieejamības indeksa vērtības izmaiņas 2016.gada pirmajā ceturksnī nedaudz ietekmēja arī kredīta procenta likmju izmaiņas gada laikā. Mājokļu kredītu efektīvā procentu likme joprojām vismazākā bija Lietuvā (2,05%), tai sekoja Igaunija (2,66%) un Latvija (3,52%). No Baltijas valstīm gada laikā vidējās mājokļu kredītu likmes sarukušas Lietuvā (par 0,02 procentpunktiem). Savukārt Latvijā likmes bija par 0,02 procentpunktiem, bet Igaunijā par 0,05 procentpunktiem augstākas nekā pirms gada.

SEB Mājokļu pieejamības indekss attēlo maksimālo kvadrātmetru skaitu, ko var iegādāties viens strādājošais ar vidējiem ienākumiem, izmantojot bankas kredītu un neuzņemoties pārlieku lielu risku (kredīta termiņš - 25 gadi, pirmā iemaksa - 20%, kredīta maksājumiem tiek novirzīti 30% kredītņēmēja ienākumu). Indeksa aprēķinā ņemtas vērā četru mājokļu tirgus ietekmējošo faktoru - nekustamā īpašuma (sērijveida dzīvokļu vai jauno projektu dzīvokļu) cenu, ienākumu (vidējās darba samaksas), patēriņa cenu un procentu likmju (efektīvā procentu likme jaunizsniegtajiem mājokļu kredītiem eiro valūtā) - izmaiņas.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Svarīgākais
Uz augšu