Patlaban Latvijā tiek īstenotas septiņas Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) un Norvēģijas finanšu instrumentu programmas ar teju 350 projektiem par kopējo pieejamo finanšu instrumentu finansējumu 67,1 miljons eiro, aģentūru LETA informēja Finanšu ministrijā (FM).
Līdz šim no donorvalstīm - Islandes, Lihtenšteinas un Norvēģijas - ir saņemts un Latvijas attīstībā ieguldīts finansējums 34,1 miljona eiro apmērā, kas ir 56% no kopējā Latvijai piešķirtā finansējuma.
Ieguldījumu mērķis ir novērst sociālo un ekonomisko nevienlīdzību EEZ valstīs, kā arī stiprināt divpusējās attiecības starp donorvalstīm un saņēmējvalstīm.
Patlaban ieguldījumu rezultāti redzami vairākās būtiskās jomās. Ir stiprināts nevalstisko organizāciju (NVO) sektors Latvijā, izstrādājot priekšlikumus efektīvas NVO atbalsta sistēmas izveidei, kas veicināja nacionālā NVO fonda ieviešanu 2016.gadā, atvēlot tam 400 000 eiro.
Savukārt Zaļo tehnoloģiju inkubatorā radītas ap 100 jaunas idejas, restaurēti dažādi kultūras objekti visā Latvijā, savukārt Korekcijas dienestu programmas gaitā Latvijā ieviesta elektroniskā uzraudzība un atjaunotas īslaicīgās aizturēšanas vietas.
Šā gada maijā un jūnijā tika veikta sabiedriskās domas aptauja par iedzīvotāju informētību EEZ un Norvēģijas finanšu instrumentu jautājumos. Aptaujā noskaidrots, ka 71% Latvijas iedzīvotāju - interneta lietotāju - EEZ un Norvēģijas finanšu instrumentu sniegto atbalstu valsts attīstībai uzskata kā ļoti vērtīgu vai drīzāk vērtīgu.
Salīdzinot ar 2013.gadu, kad tika veikta līdzīga sabiedriskās domas aptauja, kopējā sabiedrības informētības līmenī par EEZ un Norvēģijas finanšu instrumentiem nav statistiski nozīmīgu izmaiņu - to var raksturot kā salīdzinoši plašu. To, ka Latvijai pieejami EEZ un Norvēģijas finanšu instrumenti, zina 41% Latvijas iedzīvotāju.
No iedzīvotājiem, kuri zina EEZ un Norvēģijas finanšu instrumentus, visvairāk jeb 21% ir dzirdējuši vai zina par kultūras un dabas mantojuma saglabāšanas un atjaunināšanas programmu. Nākamā plašāk atpazītā programma ir inovācijas «zaļās» ražošanas jomā un NVO fonda programma, kuras atzīmējuši attiecīgi 17% un 15% respondentu.
Tāpat aptaujas rezultāti rāda, ka galvenais avots informācijas gūšanai par finanšu instrumentiem ir ziņu portāli un internets - to norādījuši 33% aptaujāto. Respondenti ir arī ieinteresēti saņemt vēl plašāku informāciju par EEZ un Norvēģijas finanšu instrumentu aktualitātēm - tikai 9% respondentu atzīmējuši, ka šādu informāciju nevēlas saņemt.
Sabiedriskās domas aptauja tika veikta 2016.gada maijā un jūnijā. Tās izlase ir reprezentatīva Latvijas pastāvīgajiem iedzīvotājiem vecumā no 18 līdz 74 gadiem, kuri izmanto internetu. Aptaujas rezultātā tika iegūtas 1010 elektroniski aizpildītas anketas. Aptauju pēc FM pasūtījuma veica SIA «Gfk Custom Research Baltic».
