Jauno mājokļu tirgū vērojama relatīvi augsta aktivitāte

LETA
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Ieva Čīka/LETA

Jauno mājokļu tirgus turpina uzrādīt stabilu un relatīvi augstu aktivitāti. Salīdzinot ar 2016.gada pirmo ceturksni, otrajā ceturksnī par 6,6% pieauga kopējā darījumu summa, bet darījumu skaits saglabājās nemainīgs, teikts nekustamo īpašumu kompānijas «Latio» mājokļu tirgus pārskatā.

Otrā ceturkšņa mēnešu griezumā ļoti aktīvam aprīlim un maijam, kas uzrādīja labākos rādītājus kopš Imigrācijas likuma izmaiņu stāšanās spēkā, sekoja daudz pieticīgāks jūnijs, kas ir vērtējama kā ikgadēja sezonāla tendence, skaidro «Latio».

Otrajā ceturksnī aktivitāte jauno mājokļu pirmreizējā un otrreizējā tirgū saglabājās bez izmaiņām - darījumi pirmreizējā tirgū veido 63% no visiem darījumiem ar dzīvokļiem jaunajos projektos Rīgā.

Darījumu skaita īpatsvars ar dzīvokļiem jaunajos projektos Rīgas mājokļu tirgū otrajā ceturksnī bija 20%, kas ir tikai nedaudz mazāk nekā gada sākumā, bet par vismaz trīs procentpunktiem vairāk nekā 2015.gadā.

Pēc kopējās summas, saskaņā ar Zemesgrāmatas datiem, darījumi ar dzīvokļiem jaunajos projektos veido 41% no Rīgas dzīvokļu tirgus kopējā apjoma, kas ir mazākā tirgus daļa pēdējo divu gadu laikā, kas skaidrojams ar lielāku kopējās summas pieaugumu centra dzīvokļu segmentā.

2016.gada otrajā ceturksnī rezidentu aktivitāte jauno dzīvokļu tirgū sasniegusi pēdējo divarpus gadu maksimumu ar caurmērā 110 darījumiem mēnesī, turpretī nerezidentu īpatsvars šajā segmentā ir nokrities līdz minimumam tikai ar caurmērā 15 darījumiem mēnesī.

Pēc gada sākumā novērotā pieprasījuma divkārša pieauguma pēc mazajiem dzīvokļiem ar platību līdz 50 kvadrātmetriem, otrajā ceturksnī tas nedaudz (par 10%) samazinājās, taču tik un tā ir vērtējams kā augsts. Lielākais pieprasījums tradicionāli ir pēc divu vai trīs istabu dzīvokļiem ar platību līdz 75 kvadrātmetriem, savukārt lielākais pieprasījuma pieaugums otrajā ceturksnī bija pēc dzīvokļiem ar platību virs 100 kvadrātmetriem.

Tirgū dominējot vietējam pieprasījumam, apmēram puse no pārdotajiem dzīvokļiem jaunajos projektos ir cenu kategorijā no 50 000 eiro līdz 100 000 eiro. Taču lielākais pieprasījuma pieaugums (par 15%) bija vērojams dārgāku dzīvokļu segmentā ar cenu virs 150 000 eiro.

Saskaņā ar «Latio» darījumu informāciju 2016.gada otrajā ceturksnī dzīvokļu vidējās cenas jaunajos projektos saglabājās stabilas visos segmentos - gan mikrorajonos, gan centrā un Vecrīgā.

Arvien nostiprinoties aktivitātei jauno projektu pirmreizējā tirgū, «Latio» paredz, ka cenas saglabāsies stabilas, jo piedāvājums vēl joprojām uzskatāms par pietiekamu. Arī tuvākajā nākotnē paredzams, ka tirgu papildinās vairāk nekā 10 jauno projektu ēkas, nodrošinot segmenta stabilu un ilglaicīgu attīstību.

Jauno dzīvokļu tirgus, izņemot dārgāko un ekskluzīvāko segmentu, šobrīd ir jau pilnībā pārorientējies uz vietējo tirgu, norāda «Latio». Vietējais pieprasījums ar katru ceturksni pamazām kļūst arvien spēcīgāks, taču pieaugums ir pakāpenisks, kas ir svarīgi, lai tirgus būtu prognozējams un stabils ilgtermiņā.

Šobrīd aktīvajos tirgus segmentos «Latio» neredz nedz pieprasījuma, nedz piedāvājuma izteiktu dominanci - šādā tirgus situācijā par nozīmīgām cenu korekcijām tuvākajā nākotnē nav pamats runāt.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Svarīgākais
Uz augšu