Asociācija: Latvijas «start-up» vide sākusi domāt par visas ekosistēmas attīstību

LETA
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Reuters/ScanPix

Latvijas «Start-up» uzņēmumu asociācijas dibināšana bija brīdis, kad Latvijas «start-up» ekosistēmas dalībnieki saprata, ka ir gatavi runāt ne tikai katrs savas «start-up» iniciatīvas vārdā, bet jau domāt makrolīmenī par visas «start-up» ekosistēmas dialogu un vienoto attīstības stratēģiju, sacīja asociācijas valdes priekšsēdētāja Jekaterina Novicka.

Novicka stāstīja, ka «start-up» vide Latvijā bija jau pirms tam, kad 28 Latvijas «start-up» uzņēmumu komūnas dalībnieki februārī izveidoja Latvijas «Start-up» uzņēmumu asociāciju. «»Start-up» kultūra Latvijā attīstās jau kādus sešus gadus, sākumā pateicoties konkrētiem cilvēkiem, tā saucamajiem evaņģēlistiem, kas daudz ko darīja lietas labā, vedot uz Latviju gan runātājus, gan mentorus, gan citus zinošus nozares ekspertus,» norādīja Novicka.

«Arī valsts līmenī bija interese, tiesa, ne tik skaidra, ne tik stratēģiska, kāda tā ir tagad,» viņa turpināja. «2013.gadā parādījās ļoti labs instruments «soft loan», ko pārvalda «Imprimatur Capital», kura līdzekļi domāti «start-up» uzņēmumiem un kas ir pilnībā finansēts no valsts puses, Eiropas struktūrfondiem. Tas nozīmē, ka jau 2013.gadā tika radīta pirmā programma, kas bija mērķtiecīgi izveidota no valsts puses, lai atbalstītu tieši «start-up» uzņēmumus.»

Novicka atminējās, ka 2014.gadā parādījās «start-up» pasākumu atbalsta programma, kuru iniciēja Latvijas Garantiju aģentūra, ko tagad turpina pārvaldīt «Altum». Parādījās arī «Labs of Latvia» informatīvais portāls, ko tagad arī uztur «Altum».

«Bija vēl vairāki fondi, kas bija domāti arī «start-up» uzņēmumiem. Tādēļ var teikt, ka valsts skatījās, mēģināja saprast, kas «start-up» uzņēmums ir par zvēru, kā ar to strādāt,» piebilda Novicka. «Bija diskusijas, ar ko inkubatori atšķiras no akseleratoriem, kas ir piemērotāks «start-up» uzņēmumu attīstības veicināšanas mehānisms, kas ir tas, kas ir šis, kas ir domāts tam, ko vajag, tāda kā iepazīšanās notika visus pēdējos piecus gadus.»

Runājot par «start-up» popularitāti sabiedrībā, Novicka atklāja, ka 2014.gadā tika veikts pētījums par aktualitātēm riska kapitāla nozarē un citur. «Dati par 2012.gadu rādīja, ka Latvijas mediji vārdu «start-up» gadā bija pieminējuši līdz desmit reizēm, 2014.gadā šis vārds tika pieminēts jau simtreiz vairāk, un domāju, ka tagad interese ir nesalīdzināmi lielāka, par mums raksta teju katru dienu,» norādīja Novicka, piebilstot, ka mediji savā ziņā ir indikators tam, kas interesē cilvēkus un kam vide un auditorija ir gatava.

«Līdz ar to arī asociācijas tapšana bija «start-up» vides indikators tam, ka esam gatavi iestāties ne tikai katrs par savu organizāciju, bet vienoti un stratēģiski attīstīt ekosistēmu, rūpēties par to, kā kopumā attīstās mūsu tēls un vīzija, kā uz to skatās valsts. Tas ir ļoti svarīgs solis,» uzsvēra Novicka.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Svarīgākais
Uz augšu