«Rail Baltica» projekta izmaksas var sasniegt € piecus miljardus

Rubesa uzsvēra, ka, projekta aprisēm kļūstot reālākām, ir skaidrs, ka «Rail Baltica» projekta izmaksas visās Baltijas valstīs būs lielākas nekā iepriekš lēstie 3,68 miljardi eiro.

«Patlaban paliekam pie pieciem miljardiem eiro, bet konkrētākas izmaksas būs zināmas tad, kad visās Baltijas valstīs būs apstiprināts «Rail Baltica» dzelzceļa plāns. Vispirms jānoskaidro, ko īsti būvēsim,» informēja «RB Rail» vadītāja.

Savukārt «RB Rail» padomes loceklis Indreks Oravs projekta izmaksu atšķirību skaidroja ar faktu, ka patlaban «Rail Baltica» īstenošanas plāni ir reālistiskāki nekā pirms pāris gadiem, kad projekta izmaksas tika lēstas 3,68 miljardu eiro apmērā.

Latvijas valdība šā gada 9.augustā apstiprināja «Rail Baltica» dzelzceļa līnijas trases izvietojumu Latvijas teritorijā, izņemot strīdīgo Salacgrīvas posmu, par kuru konsultēsies ar Eiropas Komisiju.

Lietuvas valdība «Rail Baltica» dzelzceļa līnijas trasi no Kauņas līdz Latvijas robežai varētu apstiprināt šā gada decembrī, šodien mediju pārstāvjiem atzina Lietuvas Transporta un komunikāciju ministrijas pārstāvis Nerijs Kaučiks. Savukārt Indreks apliecināja, ka Igaunijā «Rail Baltica» dzelzceļa līnijas trase ir formāli apstiprināta, bet joprojām norit publiskās diskusijas.

Satiksmes ministrijas (SM) sabiedrisko attiecību speciāliste Ilze Greiškalna aģentūrai LETA skaidroja, ka likumsakarīgs un pamatots attiecināmo aktivitāšu finansējuma pieaugums ir pieļaujams un par to trīs Baltijas valstis un «RB Rail» sniedz regulāru informāciju Eiropas Komisijai. «Šāds pieaugums tiks finansēts pēc līdzšinējā principa, kur ES sedz līdz 85% no plānotā apjoma,» sacīja Greiškalna.

SM pārstāve stāstīja, ka 2011.gadā Lielbritānijas konsultāciju kompānija «Aecom» veica «Rail Baltica» priekšizpēti, nosakot provizorisko nepieciešamo finansējuma prognozi. Pētījums apliecina tikai projekta izmaksu prognozes, un tas ir «Aecom» prognozētais, lai noteiktu, vai projekts vispār ir realizējams. Pētījums apstiprināja iespēju projektu realizēt.

«Laikā, kad jau pieņemts lēmums par projekta realizāciju, nākamais solis, kas nosaka konkrētas projekta aprises, ir veikt detalizētu izpēti, noteikt konkrētu trasi, noteikt tās tehnisko specifikāciju - konkrētu trases novietojumu, no tā izriet arī, kādi šķērsojumi nepieciešami, kā nodrošināma piekļuve īpašumiem un kādi būs šie risinājumi. Reālās izmaksas visos projektos tiek noteiktas pēc izpētes un konkrētas trases nolikšanas konkrētās vietās, tad arī aprēķināms kopums, kas nepieciešams, lai trasi izveidotu un to savienotu ar esošo infrastruktūras un ceļu tīklu,» atzina SM pārstāve.

Viņa piebilda, ka patlaban Latvijas dzelzceļa trase ir noteikta un notiek tehnisko risinājumu konkrēta izstrāde un šo izmaksu aprēķināšana. «Precīzs nepieciešamā finansējuma apjoms tiks noteikts, balstoties uz būvprojektu un iepirkumu rezultātiem projekta īstenošanas laikā,» norādīja Greiškalna.

Jau ziņots, ka Baltijas valstis vienojušās par dzelzceļa projekta «Rail Baltica» iepirkumu pārvaldes modeli, paredzot iepirkumus dalīt trijās grupās - AS «RB Rail» rīkotie iepirkumi, konsolidētie iepirkumi un pārraudzītie nacionālie iepirkumi, šodien preses konferencē informēja «RB Rail» vadītāja Baiba Rubesa.

Rubesa informēja par projekta finansēšanas un izpildes modeli, kas definē kopuzņēmuma «RB Rail» un nacionālo ieviesējorganizāciju trīs Baltijas valstīs lomas iepirkumu procesos. Līgumu par «Rail Baltica» finansēšanas un izpildes modeli parakstījušas astoņas no deviņām iesaistītajām Baltijas valstu iestādēm, izņemot Lietuvas dzelzceļa kompāniju «Lietuvos geležinkeliai».

Projekta «Rail Baltica» iepirkumu pārvaldes modelis paredz, ka «RB Rail» rīkos iepirkumus par kopīgiem standartiem, projektēšanu, izpēti un pētījumiem, biznesa attīstību, kā arī mārketingu un zīmolvedību.

Konsolidēto iepirkumu komisijā darbosies pa vienam pārstāvim no katras iestādes, un iepirkumi tiks veikti par apakšsistēmām, izejvielām un galvenajām sastāvdaļām, kā arī pārrobežu sliežu ceļa iecirkņiem.

Savukārt pārraudzītie nacionālie iepirkumi tiks veikti par sliežu ceļa virsbūvi, lielākajām inženierbūvēm un apkalpes vietām, ieskaitot pasažieru stacijas un termināļus.

Kā ziņots, 30.septembris bija termiņš, līdz kuram Baltijas valstu deviņām iestādēm bija jāparaksta līgums par projekta «Rail Baltica» finansēšanas un izpildes nosacījumiem.

Šogad 7.septembrī «RB Rail» padomes sēdē Baltijas valstu pārstāvji vienojās par turpmāko iepirkumu modeli un atbildības sadalījumu projekta «Rail Baltica» īstenošanā. Visi projekta iepirkumi tiks dalīti trijās grupās - iepirkumi, kurus organizēs tikai kopuzņēmums, konsolidētie iepirkumi, kurus īstenos kopuzņēmums, un iepirkumi, kurus īstenos nacionālo valstu ieviesējorganizācijas stingrā kopuzņēmuma uzraudzībā.

Satiksmes ministrijā pauda, ka padomes sēde ir būtisks pagrieziens Baltijas valstu sadarbībā, lai turpinātu darbu pie projekta tālākas izstrādes finansējuma saņemšanai. Padomes sēdes laikā tika diskutēts par rīcību saistībā ar «RB Rail» centralizētākiem iepirkumiem, noteikta tās vadošā loma, kā arī pārrunāti Latvijas, Lietuvas un Igaunijas nacionālo iepirkumu jautājumi, kurus uzrauga «RB Rail» un kas tiek veikti pēc «RB Rail» izstrādātiem iepirkuma principiem.

Iepriekš vēstīts, ka Eiropas Parlamenta Transporta un tūrisma komitejas priekšsēdētājs Mihaels Krāmers brīdināja - ja Baltijas valstis arī turpmāk nespēs atrast kopīgu valodu jautājumā par Eiropas standarta platuma dzelzceļa līnijas «Rail Baltica» projektu, tās var zaudēt šim projektam piešķirtos līdzekļus.

Baltijas valstīm domstarpības bija tādos jautājumos kā pievienotās vērtības nodokļa sadale par «Rail Baltica» darbiem, iepirkumu modelis projektā, kā arī «RB Rail» valdes locekļu iecelšana. Patlaban gan domstarpības esot atrisinātas.