Latvijas lauksaimniekiem būtu niecīgi ieguvumi, ja tiktu noslēgts Eiropas Savienības un Kanādas brīvās tirdzniecības līgums (CETA), pavēstīja biedrībā «Zemnieku saeima».
«Zemnieku saeima»: Latvijas lauksaimniekiem būtu niecīgi ieguvumi, noslēdzot CETA
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
«Zemnieku saeimas» valdes locekle un kooperatīvās sabiedrības «Mūsmāju dārzeņi» valdes priekšsēdētāja Edīte Strazdiņa 13.oktobrī Latvijas lauksaimniekus pārstāvēja Saeimas Eiropas lietu komisijas sanāksmē, kurā tika diskutēts par Latvijas atbalstu CETA, kuru paredzēts parakstīt šā gada 27.oktobrī.
Strazdiņa norādīja, ka salīdzinājumā ar Eiropas Savienības (ES) un ASV brīvās tirdzniecības līgumu (TTIP)
CETA ir daudz pozitīvāks Eiropas lauksaimniecības ekonomikai, jo ar šo līgumu tiktu liberalizēti 97% no importa kvotām,
kas skar Kanādu, un 95% no Eiropas kvotām. Vienlaikus līdz ar CETA noslēgšanu pastāv divi svarīgi un neatrisināti jautājumi - kā, ievedot ES piena, olu, cūkgaļas, zivju produktus no Kanādas, tie tiks sadalīti pa dalībvalstīm un kā ES dalībvalstu starpā sadalīs tirdzniecības kvotas uz Kanādu. «Pēc pašreizējās informācijas, starp dalībvalstīm kvotu sadale nenotiks. Tādēļ
mūs ļoti satrauc jautājums, uz kurām valstīm tiks novirzītas lētākās preces,»
bažas pauda Strazdiņa.
«Lai arī ES, noslēdzot līgumu ar Kanādu, tirgus situācija kļūs vienkāršāka daudziem lauksaimniecības un pārstrādes produktu tirgotājiem, jo tiks nodrošināta investīciju aizsardzība un atcelta dubultā sertifikācija vai standartizācija, kā arī būs iespēja daudz vienkāršāk ieiet arī ASV tirgū, pastāv riski. Piemēram,
noslēdzot CETA, lētie produkti, kā arī ģenētiski modificētus organismus (ĢMO) saturošā produkcija no Kanādas var nonākt Baltijā, Polijā un citās vājākajās valstīs.
Tādēļ svarīgi, vai Latvija spēs nosargāt savas tirgus pozīcijas starp ES valstīm,» pauda «Zemnieku saeimas» valdes locekle.
Strazdiņa arī uzsvēra, ka pēdējā mēneša laikā iedzīvotāji daudzās Eiropas valstīs ir aktīvi protestējuši pret šī līguma noslēgšanu un šobrīd ir grūti prognozēt, kā līgums ietekmēs Latvijas ražotāju situāciju, jo ieguvumi pagaidām negūst virsroku pār iespējamiem zaudējumiem.
Jau ziņots, ka Beļģijas Valonijas reģiona parlaments pagājušajā nedēļā nobalsoja par ES un Kanādas brīvā tirdzniecības līguma bloķēšanu. Par priekšlikumu noraidīt CETA balsoja 46 deputāti, bet pret tikai 16, kamēr viens balsojumā atturējās.
Savukārt Latvijai ir cita pozīcija šajā jautājumā. Saeimas Eiropas lietu komisijas vairākums, apstiprinot aktualizēto Latvijas nacionālo pozīciju par CETA, no Latvijas puses devis zaļo gaismu šī līguma parakstīšanai, informēja parlamenta Preses dienestā.
Latvija atbalsta arī līgumam pievienoto ES un Kanādas divpusējo izskaidrojošo deklarāciju, kurā abas puses pauž skaidrojumu par tiem nolīguma punktiem, par kuriem sabiedrībā un politiskā līmenī bijušas visplašākās diskusijas. Deklarācijas mērķis ir nodrošināt vienotu nolīguma nosacījumu interpretāciju.
Biedrība «Zemnieku saeima» apvieno 900 saimniecības no visas Latvijas, kopumā apsaimniekojot vairāk nekā 500 000 hektāru zemes un nodrošinot darbu vairāk nekā 4000 darbinieku.