Apstrādes rūpniecība šogad Latvijā varētu pieaugt par 3-4%, prognozēja banku analītiķi, komentējot šodien publiskotos datus par rūpniecības produkcijas izlaidi septembrī.
Banku analītiķi: Apstrādes rūpniecība šogad Latvijā varētu pieaugt par 3-4%
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
«Swedbank» jaunākā ekonomiste Linda Vildava sacīja, ka pieaugums apstrādes rūpniecībā septembrī ir laba ziņa pēc pēdējo divu mēnešu apmēru samazinājuma.
Tostarp viņa atzīmēja, ka septembrī kokrūpniecība salīdzinājumā ar pagājušā gada septembri augusi par 7,8%, bet metālizstrādājumu ražošana - par 12,3%. Arī pārtikas ražošanā novērojama 4% izaugsme, kas ir labs rādītājs, ņemot vērā kopējo nozares sniegumu šogad. Taču nozares ar augstāku pievienoto vērtību, kuru sniegums iepriecināja augustā, septembrī vairs izaugsmes tempus nenoturēja - datoru un elektronisko iekārtu ražošana auga par 3,9% (augustā - par 37,6%), bet elektrisko iekārtu ražošana palielinājās par 3% (augustā - par 19,6%).
Pēc Vildavas teiktā, signāli par turpmāko izaugsmi ir neskaidri. Eirozonas iepirkumu menedžeru indekss apstrādes rūpniecībā oktobrī sasniedza augstāko līmeni kopš 2014.gada janvāra. Gan apstrādes rūpniecības produkcijas, gan jauno pasūtījumu pieauguma tempi bijuši augstākie divarpus gadu periodā. Menedžeri arī ziņojuši, ka uzlabojies gan iekšējais, gan ārējais pieprasījums. Savukārt apstrādes rūpnieku noskaņojums oktobrī Latvijā nedaudz pasliktinājies, lielākoties neiepriecinošu gaidu par nākotnes ražošanas aktivitāti un saimniecisko darbību kopumā ietekmē.
««Kas sunim asti cels, ja ne pats», proti, nekas nenotiek pats no sevis, un, lai apstrādes rūpniecības sniegums būtiski uzlabotos, jāturpina pūlēties uzlabot konkurētspēju un efektivitāti. Ražotāju cenām pakāpeniski palielinoties un obligātās iepirkumu komponentes diferencēšanas diskusijām, kas būtu nozīmīgas rūpniekiem, apstājoties, vecās labās investīcijas ir tās, kuras var balstīt apstrādes rūpniecības turpmāku noturīgu izaugsmi. Kopumā apstrādes rūpniecības sniegums, visticamāk, paliks svārstīgs, bet šā gada vidējā deviņu mēnešu izaugsme 3,4% apmērā ir gana apmierinoša,» sacīja «Swedbank» ekonomiste.
«SEB bankas» makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis sacīja, ka rūpniecības dati pēc saņemtā ne īpaši pārliecinošā iekšzemes kopprodukta (IKP) ātrā novērtējuma tiešām priecē un turpina uzturēt pozitīvu vērtējumu arī par procesiem ekonomikā kopumā.
Viņš norādīja, ka rūpniecības produkcijas apmēri šogad septembrī bija par 2,4% lielāki nekā pērn septembrī, tostarp jo īpaši patīkami redzēt apstrādes rūpniecības pieaugumu par 5,6%. Šo pozitīvo ietekmi gan dzēš apmēru kritums elektroenerģijas un gāzes apgādē (-14,5%), ko lielā mērā ietekmē sezonalitāte un elektroenerģijas cenu svārstības reģionā.
Šīs svārstības ir ietekmējušas arī visa trešā ceturkšņa veikumu, piebilda Gašpuitis, atzīmējot, ka šajā laika posmā rūpniecība ir augusi par 1,4%, kaut gan apstrādes rūpniecības pieaugums šajā laika posmā ir bijis krietni veselīgs - 3,8%. Būvniecības apmēru sarukums atsaucās ieguves rūpniecības un karjeru izstrādes apmēros (-4,7%). Minēto sezonālo faktoru ietekmē zemāki bija elektroenerģijas un gāzes apgādes apmēri (-9,7%).
«Turpmākās perspektīvas par spīti augstajam risku līmenim, ko veido grūti prognozējamie vēlēšanu iznākumi Eiropā un ASV, «Brexit» radītā viļņošanās, kā arī drošības riski, ir vērtējamas kā labvēlīgas. Nākamgad, aktivizējoties būvniecībai, atdzīvosies ieguves un karjeru izstrāde. Tikmēr pārējo citu nozaru primārais mērķis turpinās būt eksports, kas nākamgad nedaudz atgūsies. Pēdējie apsteidzošie eirozonas rūpniecības un izaugsmes vērtējumi uzrāda kāpumu, kas uzlabos arī eksporta iespējas. Taču ir skaidrs, ka lēnais produktivitātes kāpums veido ilgtermiņa riskus, kam tuvākajā laikā būs jāpievērš pastiprināta uzmanība,» sacīja Gašpuitis.
Bankas «Citadele» ekonomists Mārtiņš Āboliņš atzīmēja, ka pēc diezgan vājas izaugsmes augustā septembrī Latvijas apstrādes rūpniecībā atkal padevies diezgan labs mēnesis un izlaide augusi par 5,6% salīdzinājumā ar pērnā gada septembri.
«Straujāku izaugsmi septembrī pamatā nodrošināja pozitīvas tendences kokapstrādē, metālu ražošanā un pārtikas nozarē, kas beidzot atgriezusies pie pozitīvas izaugsmes. Tomēr rūpniecību kopumā uz leju jau otro mēnesi pēc kārtas ir pavilkusi enerģētikas nozare, un līdz ar to kopējā rūpniecība izlaide augusi tikai par 2,4%. Kopumā gan septembra rūpniecības dati ir diezgan iepriecinoši, lai arī ražotāju cenas turpina kristies un līdz ar to apgrozījuma un finanšu rādītājos tik spēcīgs pieaugums gan neparādās,» sacīja Āboliņš.
Viņš arī minēja, ka apstrādes rūpniecībā izaugsmi šobrīd lielā mērā virza eksports un līdz ar to turpmākā izaugsme lielā mērā būs atkarīga no ārējiem faktoriem, kur joprojām redzami virkne dažādu risku, taču kopumā apstrādes rūpniecības izaugsmes potenciāls šobrīd varētu būt 3-4% robežās. «Te pozitīvā ziņa ir tā, ka patērētāju un ražošanas noskaņojuma līmenis pasaules lielākajās ekonomikās pēdējos mēnešos ir bijis diezgan pozitīvs un izaugsmes rādītāji, lai arī lēni, ir pietiekami iepriecinoši,» uzsvēra Āboliņš.
Viņš piebilda, ka straujo apstrādes rūpniecības izaugsmi septembrī pamatā nodrošināja kokapstrāde (+7,8% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu), kā arī mēbeļu (+15,4%), pārtikas (+4%), metālizstrādājumu (+12,3%) ražošana. Tāpat pieaugums fiksēts arī būvmateriālu ražošanā (+11,2%), taču pamatā uz eksporta rēķina, jo apgrozījums vietējā tirgū turpina sarukt. Vienlaikus līdz šim strauji augošajā datoru un optisko iekārtu nozarē izlaide septembrī augusi vien par 3%, savukārt ķīmisko produktu ražošana kritusies par 12,5%.
Vienlaikus septembrī ne pārāk iepriecinoša aina vērojama enerģētikā, kur salīdzinājumā ar pērnā gada attiecīgo ceturksni izlaide kritusies par 14,5%, taču šī drīzāk ir īslaicīga svārstība, nevis ilgtermiņa tendence, jo ārpus apkures sezonas šīs nozares izlaidi nosaka elektroenerģijas piedāvājums un pieprasījums reģionā, kas šoreiz nav bijis labvēlīgs mūsu ražotājiem, pauda Āboliņš, piebilstot, ka ilgākā termiņā Latvijas enerģētikas ražošanas apmēri ir pietiekami stabili, tādēļ kopējiem rūpniecības izaugsmes rādītājiem turpmākajos mēnešos vajadzētu uzlaboties.
Savukārt «DNB bankas» makroekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš atzīmēja, ka septembra rezultāti rūpniecībā ir iepriecinoši - apstrādes rūpniecībā reģistrēts veselīgs kāpums mēneša laikā par 2,2%, novedot pie 5,6% pieauguma gada laikā.
«Jāpiebilst, ka to palīdzēja sasniegt ļoti straujš uzrāviens kokzāģētavu darbībā, kas diez vai būs uzturams, ievērojot nozares nebeidzamās grūtības ar resursu pieejamību. Tāpat izcils mēnesis bijis mēbeļu ražotājiem. Turpretim nav nevienas apakšnozares, kurai septembri varētu nosaukt par neveiksmīgu mēnesi. Dažviet bija kritums mēneša laikā, kā elektrisko iekārtu ražošanā, bet pēc neparasti laba iepriekšējā perioda. Tā ir reta sakritība, fortūna ir kaprīza, tāpēc ir iespējams, ka oktobrī varētu būt piedzīvots izlaides kritums,» sacīja Strautiņš.
Viņš arī atzina, ka šogad apstrādes rūpniecība kopumā izskatās ļoti pieklājīgi uz kopējā fona un tās pieaugums, visticamāk, pārsniegs 3%, bet, iespējams, būs arī tuvu 4%.
«Jau skaidrs, ka galvenie izaugsmes virzītāji ir kokapstrāde, metālapstrāde, nemetāliskie minerāli (būvmateriāli un stikla šķiedra), elektronika,» piebilda Strautiņš.
Vienlaikus viņš norādīja, ka strauji tuvojas gada beigas un ekonomikā kopumā pamazām veidojas aina, kas ne gluži atbilst gada sākumā gaidītajam. «Izskatās, ka šogad vairāk uz iekšējo tirgu vērstās nozarēs, piemēram, enerģētikā, tirdzniecībā, celtniecībā, izglītībā, veselības aprūpē, kopumā valda stagnācija, bet eksportējošās (apstrādes rūpniecība, IT, komercpakalpojumi u.c.) varētu augt divreiz straujāk par IKP. Iepriekšējos trijos gados attiecība bija drīzāk pretēja. Skaidrs, ka tā ir ļoti neprecīza pieeja, jo dažādās eksportējošās nozarēs vietējā tirgus daļa atšķiras, tāpat proporcijas starp eksportu un vietējo tirgu mainās to ietvaros. Taču vēl neprecīzāku priekšstatu var gūt, vienkārši skatoties uz eksporta summas pārmaiņām, jo strauji krities reeksports, tāpat nepārprotami sarūk importa izmaksu daļa Latvijā ražotajās precēs un pakalpojumos. Nākamgad eksportam varētu sekmēties nedaudz labāk, bet daudz labāks šis laiks būs iekšējām nozarēm, tāpēc abi galvenie ekonomikas vilcēji darbosies ar līdzīgu spēku,» pauda Strautiņš.
Pēc viņa teiktā, šā gada beigās un nākamgad apstrādes rūpniecībai augt palīdzēs divi faktori.
Tostarp apstrādes rūpniecībai palīdzēs augt iekšējais pieprasījums. Gaidāmā būvniecības aktivizēšanās tieši palīdzēs tērauda konstrukciju ražotājiem, kokrūpniekiem un būvmateriālu ražotājiem, bet netiešā veidā, caur ietekmi uz patēriņu, tā atbalstīs arī pārtikas un citu patēriņa preču ražotājus. Savukārt ārējā ietekme var būt ļoti pretrunīga - no vienas puses, ir pozitīvi signāli, piemēram, tāds svarīgs apsteidzošais rādītājs kā iepirkumu vadītāju indekss eirozonā oktobrī kāpa par 0,9 punktiem - līdz 53,5 punktiem, kas ir diezgan daudz, arī visās četrās lielākajās valstīs - Vācijā, Itālijā, Francijā un Spānijā - noskaņojums ir ar plusa zīmi, bet no otras puses, iespējamās krasās pārmaiņas ASV ekonomiskajā politikā var nozīmīgi kaitēt.
«Otrkārt, Latvijas rūpniecība dinamiski mainās arī brīžos, kad tā it kā aug mēreni, kā šobrīd. Nozares struktūra mainās, uzņēmumu un produktu attīstība notiek nepārtraukti, tikai atdeve no šī procesa makro skaitļos nāk ar pārrāvumiem. Šobrīd notiek konkurss «Eksporta un inovācijas balva», kas ļauj iepazīties ar ļoti dažādiem, nereti pārsteidzošiem biznesa modeļiem. Tas ļauj saprast, cik nabadzīgi ir medijos dominējošie stereotipi par pievienotās vērtības radīšanu rūpniecībā. Piemēram, ķīmijas nozarē ir strauji augošs uzņēmums «CrossChem», kas ražo dīzeļmotoru izplūdes gāzu samazināšanas līdzekli «AdBlue«. Ražošanas process ir it kā ļoti vienkāršs, bet spēja īstajā laikā nonākt īstajā vietā ar īsto produktu, perfekta biznesa administrēšana ir ļāvusi uzņēmumam reģionā iegūt dominējošu pozīciju tirgū, no kura kādam to izspiest būtu ļoti grūti. Turklāt ar gūto kompetenci procesu vadīšanā «CrossChem» spējis izveidot filiāles vairākās citās valstīs, tajā skaitā Austrālijā. Uzņēmums ir ļoti maz zināms, bet tā apgrozījums šogad pārsniegs citu ķīmijas nozares pārstāvi, kuru glābt nesen tika aicināti patriotiskie Latvijas pircēji,» klāstīja Strautiņš.
Savukārt runājot par atsevišķām nozarēm, Strautiņš norādīja, ka arvien skaidrākas ir pazīmes, ka pārtikas ražotāji pārvar Krievijas krīzes un sankciju sekas. Tāpat ļoti labs gada pieaugums bijis nozarēs, kuras saistītas ar celtniecības pakalpojumu un produktu eksportu, - kokapstrāde (7,8%), metālapstrāde (12,3%) un nemetāliskie minerāli (11,2%). «Tas varētu būt saistīts ar pieaugošu dažādu, tajā skaitā ļoti smagu, celtniecības konstrukciju eksportu. Te darbojas uzņēmumi, kas vismaz kā ražotāji sabiedrībā ir maz zināmi. Piemēram, dzelzsbetona konstrukcijas ražojošā «Skonto Prefab» apgrozījums šogad varētu sasniegt apmēram 30 miljonus eiro, gandrīz pilnībā eksporta tirgos,» pauda Strautiņš.
Pēc viņa teiktā, rūpniecības kopējam sniegumam ceturtajā ceturksnī varētu palīdzēt enerģētika. «Zemo cenu dēļ elektrības ražošanas jaudas trešajā ceturksnī izmantoja maz, bet oktobrī un novembrī situācija ir mainījusies. Piemēram, 3.novembra rītā Latvijas termoelektrostacijas strādāja ar vairāk nekā 1000 megavatu jaudu, un Baltija elektrību uz Ziemeļvalstīm eksportēja gan pa Igaunijas-Somijas, gan Lietuvas-Zviedrijas kabeļiem,» minēja Strautiņš.
Jau vēstīts, ka Latvijā rūpniecības produkcijas izlaide šogad deviņos mēnešos, pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem, salīdzināmās cenās palielinājusies par 3,1% salīdzinājumā ar 2015.gada attiecīgo periodu. Tostarp apstrādes rūpniecībā kāpums bijis par 3,6%.