Par savulaik slavenā restorāna «Sēnīte» iegādi nav izrādīta interese

«Man personīgi nekāda interese nav izrādīta. Pats personīgi ar objekta pārdošanu ikdienā nenodarbojos. Mums ir cilvēki, kuriem ir uzdots atbildēt par šiem jautājumiem. Viņi atbildīgi par tehnisko bāzi, uzraudzību, kā arī informācijas bāzi - visa informācija par šo objektu tehniski pieejama pie šiem cilvēkiem. Tad, kad viņi vērsīsies pie manis un teiks, ka ir varianti, kuri jāizskata mūsu līmenī, tad arī es tos operatīvi izskatīšu,» teica Sausnītis, piebilstot, ka par «Sēnītes» pārdošanu atbildīgie nekustamo īpašumu jomas speciālisti joprojām meklē potenciālos pircējus un neviens no viņiem nav vērsies pie Sausnīša saistībā ar izrādītu interesi par objektu.

Sausnītis teica, ka, ja neskaita «Sēnītes» iekļaušanu aizsargājamo valsts kultūras pieminekļu sarakstā, citu apgrūtinājumu bijušajam restorānam nav. «Protams, atrašanās vieta un apgrūtinājums ierobežo interesentu loku, jo tur droši vien nedrīkst būvēt ne angārus, ne citu ko tamlīdzīgu. Droši vien jāpielāgojas tām situācijām, kādas ir šajā ģeogrāfiskajā vietā. Objekts atrodas starp ceļiem, ceļu malā. Nepieciešams arī pašvaldības saskaņojums,» teica «Sēnītes» līdzīpašnieks, piebilstot, ka iekams par objektu nav izrādīta interese, neatklās summu, par kādu «Sēnīti» plānots pārdot.

Vienlaikus viņš teica, ka «Sēnītes» pārdošana bija plānota jau, pirms objekts tika iekļauts aizsargājamo valsts kultūras pieminekļu sarakstā. «Mēs jau labu laiku izskatījām iespēju objektu pārdot. (..) Pašā sākumā bija domāts piesaistīt investorus, jo pirms daudziem gadiem, domājot par maksas ceļu uz Siguldu, tur bija paredzēta infrastruktūras izbūve. Tādēļ mēs būtu bijuši saistīti ar vienas no lielajām nobrauktuvēm uz Inčukalns-Igaunijas robeža izbūvi,» teica Sausnītis, piebilstot, ka šī iemesla dēļ tā līdzšinējie īpašnieki objektu neattīstīja.

Viņš teica, ka plāno izskatīt gan potenciālo ārvalstu, gan vietējo investoru piedāvājumu. «Mēs izskatīsim ikviena investora piedāvājumu,» teica «Sēnītes» līdzīpašnieks, piebilstot, ka objekta attīstība paliek tā pircēju ziņā.

Kā ziņots, bijušais restorāns «Sēnīte» iekļauts aizsargājamo valsts kultūras pieminekļu sarakstā. Tas nozīmē, ka tukšās padomju laika ēkas saimnieki nedrīkst nojaukt. Taču arī atjaunot bijušo restorānu nav paredzēts - saimnieki grasoties ēku pārdot. «Katrā ziņā tā ir pārdošanā, investora meklējumos. Paši mēs ar šo projektu neko netaisāmies darīt,» iepriekš pauda Sausnītis.

Ēkas saimnieku aprēķini liecina, ka «Sēnītes» atjaunošanai nepieciešami četri līdz pieci miljoni eiro. Iepriekš jau esot atrasts pircējs no Krievijas, taču krīzes dēļ iecere izjukusi. Komplekss esot iekonservēts un apsargāts.

Restorāns «Sēnīte» Vidzemes šosejas malā tika uzbūvēts pagājušā gadsimta vidū. Sākotnēji šajā vietā tika izveidota tējnīca ar koši krāsotu lapeni sēnes formā. Vēlāk šajā vietā uzbūvēja jaunu ēku kompleksu, kas tika dēvēts par sešdesmito gadu arhitektūras šedevru.

Kā liecina «Firmas.lv» informācija, SIA «Restorāns Sēnīte» likvidēta 2010.gadā. Uzņēmuma lielākie īpašnieki bija SIA «AVE Astra» un Latvijas kooperatīvo sabiedrību centrālā savienība «Turība». Pastarpināti caur uzņēmumu «AVE Astra» «Sēnītes» īpašnieki bija kādreizējais centrālās savienības «Turība» prezidents, Latvijas Darba devēju konfederācijas viceprezidents Ivars Strautiņš un Atis Sausnītis, kurš savulaik ieņēmis vadošus amatus gan «Turībā», gan «Rīgas piena kombinātā», «Laimā», «Baltijas lāsē» u.c.