RUS
Tavs pārlūks ir novecojis, lūdzu atjauno to..
Sīkdatnes (cookies) mums sniedz iespēju uzlabot jūsu kā lietotāja ērtibas. Turpinot izmantot mūsu vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. VAIRĀK >

Latvijas uzņēmēji vēlas kompensācijas no ES par kuģu dīkstāvi krabju zvejas aizlieguma dēļ

LETA
Foto: Reuters/LETA

Latvijas zvejas uzņēmumi vēlas pieprasīt Eiropas Savienībai (ES) kompensēt zaudējumus, kas radušies pēc zvejas kuģa «Senators» aizturēšanas Norvēģijas kontinentālajā šelfā, krabju zvejas aizlieguma un attiecīgas kuģu dīkstāves, liecina biedrības «Eiropas Krabju zvejas asociācija» sagatavotais aicinājums, ko plānots skatīt rīt, valdības sēdes slēgtajā daļā.

Vēstulē, kas adresēta premjeram Mārim Kučinskim (ZZS), zemkopības ministram Jānim Dūklavam (ZZS) un Ārlietu ministram Edgaram Rinkevičam norādīts, ka Latvijai ir juridisks pamats pieprasīt ES kompensēt zaudējumus, kas radušies, nespējot nodrošināt to likumisko tiesību izpildi Svalbāras zvejas rajonā.

Vēstulē norādīts, ka kopš ES Padomes 2016.gada 14.decembra lēmuma par zvejas iespēju piešķiršanu 11 Latvijas kuģiem ap Svalbāru esošajās jūras zonās, Latvijas kompānijas SIA «North Star LTD» un SIA «Baltjūra serviss» veica aktīvu gatavošanos zvejai, sākot ar 2017.gada 1.janvāri. Tajā skaitā tika nokomplektētas komandas, sagatavoti zvejas rīki, veikti remontdarbi, sagatavotas produkcijas piegādes ķēdes un citas aktivitātes, kuru izmaksas sasniedz ievērojamus apjomus.

«Nelikumīgi aizturētā kuģa «Senators» dīkstāves izmaksas sasniedz vismaz 6831 eiro dienā jeb 205 000 eiro mēnesī (algas komandai, degviela, apkure, apdrošināšana, ostas nodevas u.tml.). Tā kā kompānijas «North Star LTD» flotē ir seši kuģi, kuri visi gatavojās sākt zveju šā gada sākumā, flotes dīkstāves kopējie zaudējumi veido ap 731 179 eiro mēnesī, neskaitot 180 000 eiro sodu, kuru Norvēģijas varas iestādes vēlas piedzīt pirms kuģa aresta noņemšanas. Otra kompānija - «Baljūra serviss», kuras flotē ir pieci kuģi, vēl tikai veic aprēķinus par zaudējumiem. Visa Latvijas krabju zvejas flote atrodas faktiskā dīkstāvē kopš 2016.gada septembra,» teikts vēstulē.

Tajā arī norādīts, ka asociācija ir gatava jebkurā brīdī pēc pieprasījuma iesniegt atbildīgajām amatpersonām detalizētu aprēķina pamatojumu.

Kā ziņots, Norvēģijas varas iestādes janvāra sākumā arestējušas Latvijas zvejas kuģi «Senators», kurš saskaņā ar iepriekš noslēgtiem līgumiem zvejoja sniega krabjus Svalbāras (Špicbergenas) ūdeņos. Norvēģijas puse uzskata, ka zveja bijusi nelikumīga, tikmēr Latvijas puse atsaucas uz pērn decembrī panākto starptautisko vienošanos.

Pēc incidenta Ārlietu ministrija (ĀM) iesniedza notu Norvēģijas vēstniecībai ar lūgumu atbrīvot kuģi, kā arī netraucēt zveju, kas notiek saskaņā ar starptautisko vienošanos. Arī zemkopības ministrs informēja, ka ministrija dara visu iespējamo lietas virzībā un ir sazinājusies ar ES Vides, jūrniecības un zvejniecības komisāru Karmenu Vellu.,

Tikmēr Norvēģijas vēstnieks Latvijā Steinars Ēgils Hāgens akcentēja, ka Norvēģijai ir iespēja licencēt sniega krabju zveju tās kontinentālajā šelfā, jo ES un Latvija šādas licences bez Norvēģijas zināšanas izsniegt nevar.

Kā iepriekš akcentēja Eiropas Krabju zvejas asociācijas vadītājs Didzis Šmits, kuģa arests noticis, pārkāpjot Parīzes 1920.gada līgumā noteikto nedriskriminācijas principu. «Šis ir klajš starptautisko tiesību pārkāpums un nedraudzīgs solis no Norvēģijas puses ne tikai pret Latviju, bet pret ES kopumā. Ja Norvēģija nemainīs savu nostāju un turpinās diskriminēt Latvijas likumiskās tiesības, strīdu var nākties izšķirt Starptautiskajā tiesā Hāgā,» sacīja asociācijas vadītājs.

Jau vēstīts, ka pērn decembrī ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sēdē Briselē panāktas Latvijas zvejnieku interesēm atbilstošas zvejas iespējas Svalbāras reģionā, līdz ar to sniega krabjus šogad drīkst zvejot 11 Latvijas tāljūras zvejas kuģi, turklāt panākts, ka nav noteikts kuģu skaita ierobežojums, kas vienlaikus var atrasties šajā zvejas apgabalā.

Latvija līgumam par zvejas tiesībām Norvēģijas teritorijas Svalbāras teritoriālajos ūdeņos pievienojās pērn, ratificējot jau 1920.gadā Parīzē parakstīto līgumu starp Norvēģiju, ASV, Dāniju, Franciju, Itāliju, Japānu, Nīderlandi, Zviedriju, Lielbritāniju un Īriju.

Latvija kopš 2014.gada vidus aktīvi zvejo sniega krabjus Ziemeļaustrumu Atlantijas zvejniecības komisijas (NEAFC) zvejas rajonā Barenca jūrā. Ar sniega krabju zveju nodarbojas arī Lietuvas un Spānijas zvejas kuģi, to plāno sākt arī Polijas kuģi.

Latvijas zvejnieki ir ieinteresēti krabju zvejā, jo šī ir ļoti perspektīva nozare - sniega krabji ir ļoti dārgi un pieprasīti visos pasaules tirgos. Latvijas zvejas kuģu nozveja 2014-2015. gadā kopā veidoja vairāk nekā 2200 tonnu ar vērtību aptuveni 5,5 miljoni eiro. Uz pieciem kuģiem notiek arī krabju apstrāde, nodrošinot vēl augstāku pievienoto vērtību un pārdošanas cenu. Uz kuģiem ir nodarbināti aptuveni 120 cilvēku. Lai aprīkotu kuģus un tie varētu sākt sniega krabju zveju, tajos ir ieguldītas investīcijas vismaz 12 miljonu eiro apmērā.

Sniegs "Saskaņa" Māris Kučinskis Zivsaimniecība Francija Dānija Investīcijas Norvēģija Nīderlande Apkure Zviedrija Lietuva Spānija Jānis Dūklavs Polija Japāna
0 Komentāri