Otrdiena, 19. jūnijā Vārda dienas: Nils Viktors
Foto: Publicitātes foto

Kuras no Latvijas labākajām būvēm tiks virzītas skates «Gada labākā būve Latvijā 2016» trešajai kārtai, skates žūrija lems 16. februārī. Skates «Gada labākā būve Latvijā 2016» žūrija skates otrajā kārtā jau sestajā kārtējā izbraukumā vērtēja būves Kurzemē. Ikvienā no braucieniem piedalās daļa no 33 cilvēku lielās žūrijas komandas – būvniecības praktiķi, mācībspēki, inženieri un arhitekti – atbilstoši kategorijai, kurā pieteikti objekti. Šoreiz izvērtētas un uzteiktas būves nominācijās «Pārbūve», «Publiskā jaunbūve», «Ainava» un «Restaurācija».

Viesnīcas ēkas pārbūve. «Kuršu krogs», Mācītājmuiža, Lībagu pagasts, Talsu novads

Pasūtītājs SIA «Kuršu krogs», projekta autors SIA «Smilšu pilis», galvenais būvuzņēmējs SIA «Stats», būvuzraugs Andris Girniuss.

Būvi raksturojošie lielumi – 591,5 m3, būves izmaksas – 174214,98 eiro, būvniecības ilgums – 4 mēneši.

Talsu novada pašvaldība, piesakot skatei «Gada labākā būve Latvijā» viesnīcu «Kuršu krogs», vēlējās uzsvērt šīs ēkas īpašnieku apbrīnojamo sirsnību, cilvēcību un neatlaidību, ar kādu par pašu līdzekļiem tikusi pārbūvēta viesnīca. Aizvadītā gada maijā atvērtajā «Kuršu krogā» saimnieko Bārbalu ģimene - ģimene, kas ieguvusi balvu «Latvijas lepnums 2015», ģimene, kas uzdrošinājusies ne tikai no Rīgas pārcelties uz mazpilsētu, bet arī adoptēt četrus bērniņus, sniedzot tiem neizmērojamu mīlestību un rūpes. Tā ir ģimene, kas nolēma iegādāties novecojušu moteļa ēku, pārvēršot to par skaistu un izsmalcinātu restorānu un viesnīciņu ar septiņiem īpašiem numuriņiem.

Bārbalu ģimene žūrijai izrāda visu ēku, stāsta par to, kā trīs gadus lolojuši ideju par sava līdzšinējā kardinālā dzīvesveida maiņu no galvaspilsētas uz laukiem, līdz iegādājuši šo teju sešus gadus pamesto namu un pārvērtuši par mājīgu un sirsnīgu pieturas vietu ceļiniekiem, kā arī svinību kārotājiem. Tik daudz emociju! Tās pārņem, te ierodoties. Bet kā ar būvi? Izrādās, ka to pārbūvēja Vilnis Mālmeisters, kurš savulaik cēlis veco ēku, būdams tikko augstskolu absolvējis inženieris.

Foto: Publicitātes foto

Ēka piedzīvojusi daudz izmaiņu un rīcības ar tālejošiem plāniem, lai pēc laika, kad uzņēmēji iekrās līdzekļus vai iegūs finansējumu no kādiem projektiem un fondiem, var iebūvēt ēkā ieplānoto kravas liftu, maizes ceptuvi un pirti. Ēkas pārsegumā veiktas nelielas izmaiņas. Pirmā stāva pārsegums virs zāles papildus pastiprināts ar skujkoka sijām ar dimensiju 75x200 mm. Visas jaunās pārsedzes nesošas sienās ir no metāla U nr12, veidojot vismaz 25 cm pārlaidumu. Jumta koka konstrukcijas nesošā daļa tika saglabāta. Tā nobalstīta uz mūrlatām un koputura. Jumta segums netika mainīts. Pateicoties energoefektīviem risinājumiem, pirms kuriem tika veikts energoaudits un blīvuma testi, visu ziemu darbojās mazākais no apkures katliem - ar jaudu 25 kW. Pārbūvējot un iekārtojot daudz izmantots koks – osis.

Žūrijas loceklis Egils Emersons, inženieris, specializējies būvkonstrukciju hidroizolācijas jomā: «Te reāli katrā telpā redzam mīlestību. Tik ļoti saimniekiem patīk tas, ko viņi dara!»
Žūrijas locekle Maija Križmane, Latvijas Ilgtspējīgas būvniecības padomes projektu eksperte: «Dvēseliskums veido šīs ēkas auru. Sajūta, ka visas problēmas, kas ir un vēl būs, tiks atrisinātas, jo namu apsaimnieko paši īpašnieki.»

«Kvalitatīva, šarmanta vieta sava dzīvesveida piepildījumam, lai vienlaikus ar to dalītos ar saviem viesiem – apmeklētājiem. Gaidām svaigas maizes smaržu no jaunās ceptuves. Jūtamies kā mājās,» atzīstas žūrijas loceklis Zigmārs Brunavs, biedrības «Latvijas Ceļu būvētājs» izpilddirektors.

Foto: Publicitātes foto

AS «Latvijas Valsts meži» biroja ēka Dundagā,

Pasūtītājs AS «Latvijas Valsts meži», projekta autors SIA «5.iela» Galvenais būvuzņēmējs SIA «Selva Būve», būvuzraugs SIA «BaltLine Globe», projektētājs konstruktors SIA «BKB».

Būvi raksturojošie lielumi: kopējā platība – 2595,7 m2, tilpums - 8489 m3.

Būvniecības izmaksas 4146369,61 eiro, būvniecības ilgums – 16 mēneši.

Iebraucot teritorijā, uzreiz pamanāma daba, blakus esošās stirnas un Dundagas pils parks ar ozoliem. Protams, vide un pasūtītāja prasības iespaido arī projektētāja veikumu. SIA «5. iela» ieguldījums redzams, vēl neieejot ēkā. Ar ēkas tēlu radītas asociācijas ar Latvijas mežu bagātībām, plaši izmantoti kokmateriāli ārējā un iekšējā apdarē, kas sniedz gan dabas sajūtas un meža smaržu, gan vizuālo efektu. Iekļaujoties dabīguma konceptā, kokmateriālu aizsardzībai izmantota eko eļļa. Ēkas plāns ir U veida, ar jauku daļēji noslēgtu iekšpagalmu, jumta konstrukcija – vienslīpnes ar saules baterijām elektrības ražošanai. Koks kā būvmateriāls tiek izmantots visās ēkas konstrukcijās – nesošajās un nenesošajās, no koka projektēti pārsegumi, fasāde, veikta apdare iekštelpās. Siltināšanai tiek izmantoti materiāli, kuru ražošanā izmantota kokšķiedra, kaņepju vate un linu šķiedra. Arhitektu iecerētās liela izmēra izvērstās (sašķiebtās) koka kolonas un iecerēto pārseguma eksponēto koka siju apjomu būvinženieri realizēja būvkonstrukciju daļas projektā. Ēkas inženierrisinājumi vērsti uz dabas resursu ekonomisku izmantošanu un atbilst ilgtspējīgas ēkas principiem. Pasūtītājs uzskata, ka projekts un tā realizācija vērtējami kā unikāls piemērs tik apjomīgai koka ēkai Latvijas arhitektūras kontekstā.

Foto: Publicitātes foto

AS «Latvijas valsts meži» nekustamo īpašumu projektu vadītājs Uģis Perševics stāsta, ka uzņēmums konsekventi realizē galveno ideju: «Koks ir mūsu zaļais zelts, un tas jāizmanto Latvijā.» Par labu biroja ēkai Dundagā uzņēmums izšķīries tāpēc, ka Dundagas novads ir viens no mežiem bagātākajiem novadiem. Zaļā domāšana un rīcība izpaužas arī lietus ūdeņu savākšanā rezervuāros un tālākā izmantošanā tehniskām vajadzībām. Katrā telpā ir CO2 sensori. Apkurei izmantots gan siltumsūknis, kurš darbojas līdz – 10 oC āra temperatūrai, jo pie zemākas āra temperatūras apkurei tiek izmantots «Grandeg» granulu katls. Uģis Perševics atceras, ka teritorijā ir avots, kas šad un tad parādās un tad pazūd. Celtniecības laikā, februārī tas radīja problēmas, bet tad atkal pazuda.

SIA «Selva būve» projektu vadītājs/atbildīgais būvdarbu vadītājs Gintars Dardets saka, ka līmētās konstrukcijas ir teju 445 m2, saplāksnis 2000 m2, bet kopējais koksnes daudzums 770 m3. SIA «Selva būve» būvdarbu plānošanā un organizēšanā ar BIM tehnoloģiju izveidoja ēkas parametrisko modeli. Tā izmantošana būvdarbu organizēšanā deva ievērojamu montāžas laika ietaupījumu, salīdzinājumā ar sākotnēji plānoto, kā arī pilnībā izslēdza papildus neparedzētos darbus montāžas laikā, tādējādi ietaupot būtiskus gan cilvēku, gan finanšu resursus.


Žūrijas komisijas priekšsēdētājs Normunds Grinbergs, Latvijas Būvnieku asociācijas prezidents, atzīst: «Ļoti priecē, ka pasūtītājs labi zina, ko un kā vēlas, līdz ar to jau projektētājiem ir precīzs uzdevums. Līdzekļi atļāvuši izmantot ļoti mūsdienīgas un pārdomātas tehnoloģijas. Patīkami, ka uzņēmums tik mūsdienīgu centru izveidojis arī ārpus Rīgas.»

Foto: Publicitātes foto

Žūrijas locekle Maija Križmane, Latvijas Ilgtspējīgas būvniecības padomes projektu eksperte: «Šajā namā ir ļoti daudz ilgtspējīgas būvniecības aspektu: vietējie materiāli, ūdens taupīšanas režīms, energoefektivitāte, mazāk CO2 emisiju. Priecē būvnieka vēlme BIM uztvert nevis kā apgrūtinājumu, bet kā vēlmi precīzāk izdarīt. Piestrādāts pie detaļām.»

Lielā laukuma Ventspilī pārbūve un strūklakas «Fregate Valzivs» jaunbūve, Lielā laukuma labiekārtojuma 2. kārta

Pasūtītājs Ventspils pilsētas pašvaldības iestāde «Komunālā pārvalde», projekta autori - David Cook, Vācija, Štutgarte, arhitektu birojs «haascookzemmrich STUDIO2050», SIA «Arhitekta J.Pogas birojs», SIA «LVCT», SIA «ARHO», SIA «ZALA landscape architecture», SIA «apdALPS», galvenais būvuzņēmējs SIA «Ostas celtnieks», būvuzraugs SIA «Forma 2».

Būvi raksturojošie lielumi – kopējā platība 35947,8 m2, izbūvēti ceļi un laukumi -11790,7 m2, tajā skaitā ūdens spogulis, strūklakas baseins – 1343,3 m2, zaļā zona – 18157,1 m2

Būves izmaksas: strūklaka – 1587420,1 eiro, labiekārtojums – 3663280,32 eiro; būvniecības ilgums – strūklaka 10 mēneši, lielā laukuma labiekārtošana 1 gads un 10 mēneši.

Foto: Publicitātes foto

2016. gadā Ventspils pilsētas arhitektoniskās ainavas pilnveidojums ir Lielā laukuma pārbūves realizācija. Ir tapis jauns pilsētas centra simbols, tās identitāti atspoguļojot laikmetīgā vides dizainā. Plastiskā reljefa izveidi ir iedvesmojušas smilšu kāpas, kas pāriet topošās Ventspils mūzikas skolas ar koncertzāli būvapjomā. Akcents ir strūklaka «Fregate Valzivs», kuras tēls ir 1644. gadā Ventspilī būvētās Hercoga Jēkaba flotes kuģa «Wallfisch» veidola laikmetīga interpretācija ar inovatīvu formveidi un daudzveidīgām, neordinārām ūdens strūklu tehnoloģiju programmām. LED nakts izgaismojums 3,6 ha lielo laukumu padara mainīgu un atraktīvu, tā dažādie reljefa līmeņi atbilst universālā dizaina principiem. Jaunizveidotais komplekss kopumā ir pozitīvi novērtēts kā būtiska pievienotā vērtība pilsētvidei.

SIA «Ostas celtnieks» projekta un būvdarbu vadītājs Salvis Druvaskalns: «Būvobjekts kompleksā ar iepriekš veiktā Lielā laukuma rekonstrukciju un granīta seguma izbūvi kopumā Ventspils pilsētas centru padarījis bagātāku ar pašvaldības darba komisijās strādājošo speciālistu un Vācijas arhitekta David Cook vadībā strādājošo projektētāju vairāku gadu garumā loloto izcilo un unikālo arhitektūras pērli – Lielā laukuma strūklaku «Fregate Valzivs». Projekta iecere ir sasniegta, un Ventspils pilsēta savā 726. dzimšanas dienā saņēma krāšņu rotu, kas kalpo iedzīvotājiem un tūristiem kā satikšanās, atpūtas un izklaides vieta. Lielais laukums vēl tuvākajos divos gados iegūs papildus unikālu arhitektūras pērli - Valsts Mūzikas vidusskolu, kuras realizācija jau sākusies.»

Konstrukcijas sarežģītība krietni vien spieda «pasvīst» gan konstruktoriem, gan būvētājiem, lai radītu kompozīciju gan ar gaismām, gan ūdens veidoto miglu, ūdens kaskādi un ūdens strūklām. Sarežģītākais bija katrā rājā izveidot un ievietot individuālos inženierrisinājumus. Vantis nācās regulēt pat ar milimetru precizitāti. Masta pamatnē ir «glāze», kurā masts ir iebetonēts. Granīts, kas ir baseinā un laukumā, vests no Indijas.

Žūrijas komisijas priekšsēdētājs Normunds Grinbergs, Latvijas Būvnieku asociācijas prezidents: «Uzteicami, ka Latvijas klimatiskajos un īssezonālajos apstākļos ir radīts tik iespaidīgs un grūti realizējams vides projekts.»

Foto: Publicitātes foto

Žūrijas komisijas locekle Ineta Geipele, Dr. oec., Rīgas Tehniskās universitātes Būvuzņēmējdarbības un nekustamā īpašuma ekonomikas institūta direktore, profesore: «Labi, ka Latvijā ienāk tāda mēroga strūklakas!»

Vecā rātsnama restaurācija un rekonstrukcija Baznīcas ielā 5 Kuldīgā

Pasūtītājs Kuldīgas novada pašvaldība, projekta autors SIA «WONDERFULL», galvenais būvuzņēmējs SIA «Ostas celtnieks», būvuzraugs SIA «Būves un būvsistēmas», projektētājs konstruktors Ingus Veiss.

Ēkas kopējā platība – 567,8 m2, būvdarbu platība - 387,8 m2, būvtilpums – 1370 m3. Būves izmaksas - 726797,96 eiro, būves ilgums – 14 mēneši.

Ļoti kvalitatīvs ieguldījums Kuldīgas vecpilsētas šarmā un kuldīdznieku ikdienā ir valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa Kuldīgas vecā rātsnama ēkas restaurācija. Nama restaurācijas idejas autore bija Kuldīgas pašvaldība, jo ēka ir Kuldīgas tradicionālo kultūras vērtību radīšanas vieta, tajā darbojas Kuldīgas Aktīvās atpūtas centrs. Kuldīgas pašvaldība iesniedza šo projektu Kultūras ministrijas rīkotajā Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) finanšu instrumenta 2009.–2014. gada perioda programmas «Kultūras un dabas mantojuma saglabāšana un atjaunošana» grantu shēmā «Kultūras mantojuma saglabāšana». Tagad, pateicoties apjomīgai restaurācijai, vēsturiskais piemineklis atguvis izskatu, kāds tam bija 19. gadsimtā. Ēkā atjaunots vēsturiskais telpu plānojums un anfilāde abos stāvos, atsegtas laikmetam raksturīgās būvkonstrukcijas, būvdetaļas un sienu gleznojumi. Atjaunots viens no diviem vēsturiskajiem manteļskursteņiem ar visu šīberi. Nama saimnieki to tagad dēvē par ēkas dvēseli. Ēkā atjaunota Maģistrāta zāle, kur kādreiz izlēma pilsētas svarīgākos jautājumus. Koka siju griesti vietām atstāti bez krāsas slāņa. Būvniecības laikā saglabātas tās ēkas vēsturiskās detaļas, kas bija labā tehniskajā stāvoklī. Balstoties uz arhitektoniski māksliniecisko izpēti, savā vēsturiskajā atrašanās vietā atgriezušās kāpnes. Bija nepieciešams paplašināt amatnieku darbnīcas un nodrošināt tajās pietiekami daudz gaismas. Tāpēc otrā stāva pažobelēs tika atsegtas un jumtā uz Alekšupītes pusi no jauna izveidotas Kuldīgai raksturīgās logu izbūves. Veikta arī vecā rātsnama fasādes restaurācija, sakārtots māla dakstiņu jumts. Būvniecībā izmantoti tikai dabīgi materiāli. Restaurācijas darbi veikti ar tradicionālām metodēm un materiāliem: koku, kaļķa javas apmetumu. Vēl viens izaicinājums būvniekiem bija jau paredzētā neparedzamība. Ēkā vairākkārt bija notikusi pārbūve, līdz ar to darbu gaitu nevarēja precīzi izplānot, un projekta vadītājiem bija jāpielāgojas situācijai. Nu kuldīdznieki lepojas, ka paveiktais ir paraugs, kā atjaunot senās koka būves vecpilsētā. «Diezin vai šādu ēku restaurācijai būtu jāorganizē sabiedriskā apspriešana. Bet tā notika un iedzīvotāji fasādē izvēlējās jau pierasto darvas toni, kaut gan ēka pašos pirmsākumos bija dzeltenīga. Kuldīgā tolaik nebija melnu fasāžu,» stāsta Kuldīgas restaurācijas centra restaurācijas meistars Jānis Mertens.

Foto: Publicitātes foto

«Projektā papildu izaicinājumus radīja atjaunojamās ēkas specifika – tā kā rātsnams ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis, prioritāri bija saglabāt ēkas vēsturisko precizitāti. Mums nācās būt fleksibliem un projekta gaitā rast jaunus risinājumus atbilstoši tam, kas atklājās restaurācijas laikā. Atsevišķos gadījumos pielāgojāmies situācijai un rīkojāmies citādi, nekā bija paredzēts, projektu plānojot. Cieši sadarbojāmies ar Kuldīgas novada pašvaldības arhitektiem, ņēmām vērā viņu ieteikumus, piemēram, saglabāt māla pildījumu starp pārseguma sijām – ņēmām to ārā, mērcējām un likām atpakaļ. Garās sijas, kas pēdējoreiz bija remontētas 80. gados, bija pārlūzušas, pasūtījām viengabala sijas no jauna,» atceras būvnieks Juris Pavlovs.

«Kā lielākos izaicinājumus rātsnama restaurēšanā izceltu pietiekami sarežģītos būvgaldniecības darbus un mūsdienām unikālā manteļskursteņa izbūvi. Šā uzdevuma izpildei ilgi tika meklēts meistars, jo mūsdienās speciālisti ar šādām prasmēm vairs nav atrodami. Patīkams pārsteigums bija zem daudzajiem apdares slāņiem atklātie dekoratīvie krāsojumi,» stāsta Kuldīgas novada pašvaldības pārstāvis Gints Preiss. Vecajā vietā tika atjaunotas kāpnes. Tas bija īpaši sarežģīts uzdevums - ierobežotā telpā iekombinēt kāpnes atbilstoši visiem normatīviem un izrēķināt augstumu, platumu un slīpumu. Tomēr meistars izmantoja vairākas amata viltības un spīdoši tika galā ar uzdevumu. Kāpņu ārējo izskatu precīzi kopēja no citiem tā laika vēsturiskajiem kāpņu analogiem, kas saglabājušies Kuldīgas vecpilsētā. «Daļa griestu seguma tika notīrīta un noklāta ar baltu lineļļas krāsu, vecākā griestu dēļu daļa tika notīrīta, fiksēta ar lineļļu un atstāta aplūkošanai. Pažobelē tika atjaunots pildrežģa fragments ar māla ķieģeļu pildījumu, uz griestiem atjaunots būvgružu un māla starpstāvu pārsegums. Daudzās vietās bija saglabājies vecais kaļķa apmetums. Sienas krāsojām ar līmes krāsu. Kopšanai tā ir apgrūtinoša, bet neviens to nesmērē. Priecē, ka darbi tika paveikti galvenokārt ar vietējo atbalstu – logi, durvis un kāpnes tapa «Rumbas galdniecībā», jumiķi, elektriķi, namdari, krāsotāji ir vietējie, pat visas krāsas tapa uz vietas,» priecājas Juris Pavlovs, projekta galvenais restaurators.

Žūrijas komisijas loceklis Leonīds Jākobsons, Būvmateriālu ražotāju asociācijas izpilddirektors: «Projektētājiem un būvētājiem krietni bija jāpadomā, ēkā ierīkojot centrālo apkuri, jo tās apstākļos līdz šim nepieradusī ēka sāk citādāk uzvesties. Un liels gandarījums par atjaunoto manteļskursteni.»

Foto: Publicitātes foto

***

Skati «Gada labākā būve Latvijā 2016» un «Būvniecības dienu» organizē Latvijas Būvnieku asociācija un Latvijas Būvinženieru savienība ar apdrošināšanas sabiedrības ERGO atbalstu un sadarbībā ar Latvijas Arhitektu savienību, Latvijas Būvkonstrukciju projektētāju asociāciju, Būvmateriālu ražotāju asociāciju, Latvijas Siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģiju inženieru savienību, Latvijas Ainavu arhitektu biedrību, biedrību «Latvijas Ceļu būvētājs», Latvijas Būvinspektoru un būvuzraugu asociāciju, Latvijas Elektroenerģētiķu un energobūvnieku asociāciju, Latvijas Ģeotehniķu savienību, Latvijas Inženierkonsultantu asociāciju, Transportbūvju inženieru asociāciju, Latvijas Ilgtspējīgas būvniecības padomi, Latvijas Pašvaldību savienību, Būvniecības valsts kontroles biroju, Rīgas Tehnisko universitāti, Latvijas Lauksaimniecības universitāti, Biznesa augstskolas «Turība» Komunikācijas fakultāti, kā arī Ekonomikas ministriju, Satiksmes ministriju, Finanšu ministriju, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, nozares žurnālu «Būvinženieris», ziņu aģentūru LETA, portāliem abc.lv, building.lv, buvbaze.lv, būvlaukums.lv, nozare.lv, tvnet.lv un laikrakstiem «Dienas Bizness» un «Latvijas Avīze».

Skate «Gada labākā būve Latvijā 2016» var notikt, tikai pateicoties visu skates dalībnieku ieinteresētībai, žūrijas nesavtīgajam darbam, skates «Gada labākā būve Latvijā 2016» ģenerālsponsoram apdrošināšanas sabiedrībai ERGO un atbalstītājiem HILTI, KÄRCHER, KNAUF, Forum Auto (Peugeot), MAPEI, RAMIRENT.

Nozares

«Circle K» boikots: ko par to domā uzņēmums?
Šodien, 09:34
Atļaujas atcelšanu pārsūdzējušas 17 no 21 koģenerācijas stacijām
Šodien, 09:28
Tiesā prasa būvkompānijas «Skonto būve» maksātnespēju
Šodien, 06:20
«Olainfarm» koncerna realizācija piecos mēnešos pieaugusi par 2%
Šodien, 05:50
© TVNET. Visas tiesības paturētas