Mājokļu tirgus pārkaršana Zviedrijā rada risku Zviedrijas bankām Baltijā

LETA/BNS
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Reuters/ScanPix

Zviedrijas mājokļu tirgus pārkaršana rada risku arī Baltijas valstīs strādājošajām bankām ar Zviedrijas kapitālu, intervijā ziņu aģentūrai BNS norādījis Zviedrijas centrālās bankas vadītājs Stefans Ingvess, kurš par šo tematu runāja arī Lietuvas Bankas rīkotā konferencē.

Pēc viņa teiktā, samazinoties nekustamā īpašuma cenām, problēmas rastos visā Skandināvijas un Baltijas valstu reģionā.

Ingvess paudis uzskatu, ka banku sektoram būtu ieteicams vērīgi sekot Zviedrijas nekustamā īpašuma tirgum, taču patiesībā reālu drošības sviru pret iespējamajiem apdraudējumiem nav.

Mājokļu cenas Zviedrijā gadiem ilgi cēlušās, pateicoties ekonomikas pieaugumam un zemajām procentu likmēm, tādēļ daļa tirgus analītiķu brīdinājuši par nekustamā īpašuma burbuļa izveidošanās iespējamību.

Vaicāts, vai šobrīd situācija Zviedrijas mājokļu tirgū ir problemātiska un vai var runāt par burbuļa veidošanos, Ingvess atbildējis, ka vārdu «burbulis» nemēdz lietot, jo ir ļoti grūti definēt, kas tas ir, un arī vēlāk, atskatoties pagātnē, cilvēki strīdas, vai konkrētajā gadījumā varēja runāt par burbuli. «Taču mēs uzskatām, ka mūsu nekustamā tirgus līdzsvars jau kopš laba laika ir būtiski sašķobījies. Dažādu - pa daļai strukturālu - iemeslu dēļ nekustamā īpašuma cenas jau ilgu laiku ceļas, un tajā pašā laikā mājsaimniecību parādi pieaug pārāk ilgi. Tādēļ nekustamā īpašuma tirgū ne viss ir kārtībā, un šī centrālās bankas nostāja ir labi zināma. Mums jādara vairāk, lai novērstu problēmas nākotnē,» viņš uzsvēris.

Runājot par riskiem, ko Zviedrijas nekustamā īpašuma tirgus varētu radīt Lietuvai, kura ir cieši saistīta ar Zviedrijas banku sektoru, Ingvess norādījis, ka netiešs risks pastāv. «Ja mūsu bankām būs problēmas, tās būs jūtamas visur. (..) Ja tām būtu problēmas pašu mājās, tām būtu grūti attīstīties Lietuvā un citās vietās. Tāda ir šī sakarība. Tām būtu mazāk kapitāla. Ja tās ciestu zaudējumus, tas apgrūtinātu to attīstību Zviedrijā, Lietuvā un citviet, jo vairāk laika nāktos veltīt problēmu risināšanai un tās nevarētu piešķirt kredītus tāpat kā agrāk,» sacījis Zviedrijas Bankas vadītājs.

Ņemot vērā, ka reģiona bankās dominē Zviedrijas kapitāls, tām ir iemesls sekot norisēm Zviedrijas nekustamo īpašumu tirgū, raudzīties, ko dara vai cenšas darīt zviedri, taču lielu iespēju kaut ko aktīvi ietekmēt nav, viņš atzinis. «Galvenais lēmumu pieņemšanas potenciāls atrodas pašā Zviedrijas iekšienē, tomēr sekot līdzi ir vērts,» izteicies Ingvess.

Vaicāts, ko reģiona valstu centrālās bankas var darīt, lai samazinātu iespējamos riskus, viņš uzsvēris, ka par tiem «ir jārunā vēl un vēl», skaidrojot, cik grūti ir cīnīties ar šīm problēmām un cik daudz laika tas aizņem - ja problēmas parādās individuālās mājsaimniecībās un kopējā makroekonomiskajā ainā, cieš cilvēki, un arī uz vairākiem gadiem palēninās ekonomikas pieaugums. «No tā pēc iespējas vajadzētu izvairīties,» piebildis Zviedrijas Bankas vadītājs.

Jautāts, ko Zviedrijas un reģiona valstu centrālās bankas un valdības varētu darīt, lai novērstu šos riskus, viņš norādījis, ka var stiprināt uzraudzību, runājot par to, cik liels kapitāls bankām būtu jātur. «Var stiprināt arī makrouzraudzības pusi, apgrūtinot iespējas tā vai citādi aizņemties. Piemēram, [saistot to ar] aizdevuma un īpašuma vērtības attiecību. Var noteikt tādus vai citādus ierobežojumus attiecībā uz parāda un ieņēmumu attiecību. Visi šie pasākumi tā vai citādi sadārdzina un apgrūtina aizņemšanos,» klāstījis Ingvess. «Vēl viena iespēja ir fiskālie soļi, piemēram, īpašuma nodokļa palielināšana. (..) Problēma nav instrumentu trūkums, bet gatavība likt tos lietā,» viņš sacījis

Ingvess arī atzinis, ka tieši nekustamā īpašuma tirgus šobrīd Zviedrijā rada lielākos finansiālos riskus, bet kopumā ekonomika darbojas labi. «Bezdarbs ir pietiekami zems, kārtējo maksājumu konta pārpalikums liels, inflācija pēdējā laikā attīstās pareizajā virzienā, un pieaugumam tuvākajos gados būtu jābūt straujākam par pašreizējo tendenci. Tātad vispārējā makroekonomiskajā līmenī viss ir labi, bet mēs maksājam par to, ka procentu likmes ir zemas, un tās ir zemas visā pasaulē, tādēļ mēs palielinām riskus nekustamā īpašuma tirgū, un tas, raugoties nākotnē, palielina riskus visā sistēmā,» viņš sacījis.

Jautāts, ko pati Zviedrija dara, lai šo risku mazinātu, Ingvess norādījis, ka tai noteikti būtu jādara vairāk. «Mēs jau [esam noteikuši] aizdevuma un īpašuma vērtības attiecību. Nesen ieviesām prasības attiecībā uz amortizāciju, bet tās ir ļoti vājas. Manuprāt, mums jānosaka parāda un ieņēmumu attiecība un jāatsakās no procentu likmes atskaitīšanas nodokļu nolūkiem,» spriedis Zviedrijas Bankas vadītājs.

«Tajā pašā laikā mūsu nekustamā īpašuma tirgus ir ļoti neelastīgs. Mājokļu piedāvājuma palielināšanai vajadzīgs ļoti ilgs laiks, jo jāsaņem dažādas atļaujas no vietējām pašvaldībām. Tādējādi cilvēki aizņemas pārāk daudz, un ir jāgādā, lai aizņemšanās būtu dārgāka. Mājokļu piedāvājuma palielināšanas ziņā ir dažādi šķēršļi, tādēļ tas nepieaug tik ātri, kā mēs to gribētu. Tas, protams, izjauc līdzsvaru - ja mājokļu nepietiek, bet aizņemties ir viegli, cenas var attīstīties tikai vienā virzienā - augt. Tas palielina risku sistēmā,» viņš uzsvēris, atzīdams, ka šie riski pieaug jau daudzus gadus un «pieaug pa dienām».

Pēc Ingvesa teiktā, labākajā gadījumā viss norimsies pats no sevis, bet sliktākajā tā nenotiks, un tad viss pavērsīsies citā virzienā. «Tātad faktiski runa ir par risku pārvaldību,» viņš uzsvēris.

Vaicāts, vai problēmas Zviedrijas nekustamā īpašuma tirgū varētu negatīvi ietekmēt arī Eiropas Savienību, Ingvess atbildējis noliedzoši. «Nē, tā būs Zviedrijas problēma. Zviedrijas ekonomika Eiropas kontekstā nav tik nozīmīga. Tas skartu mūsu kaimiņus, bet ne vairāk,» viņš sacījis.

Jautāts, vai Baltijas valstu banku sektoru Zviedrijas bankas joprojām uzskata par vietējo tirgu, Zviedrijas Bankas vadītājs atbildējis, ka tas «joprojām ir vietējais tirgus, raugoties uz Zviedrijas banku darbību». «Aizvien vairāk Zviedrijas banku Ziemeļvalstu un Baltijas reģionā strādā abpus robežai. Ņemot vērā mūsu banku lielumu, tas liecina, ka tās pāraugušas savu iekšējo tirgu, tādēļ nav nekāds brīnums, ka daudzas no tām strādā Ziemeļvalstīs un Baltijas valstīs. Pastāvot brīvai kapitāla apritei, tā ir zināma evolūcija laikā,» viņš izteicies.

Savukārt, jautāts par aptaujām, kas liecina, ka zviedri šobrīd nevēlas pievienoties eirozonai, Ingvess atgādinājis, ka savulaik zviedriem bijis daudz ekonomiska rakstura problēmu un viņi uzskatījuši, ka eirozona valstij nodrošinātu lielāku stabilitāti, taču pēdējos desmit gados ekonomika Zviedrijā kļuvusi stabilāka nekā eirozonā, un šis apstāklis līdz ar savas suverenitātes apziņu ļauj secināt, ka politiskā ziņā jautājums par eiro ieviešanu vismaz šobrīd «ir pilnībā miris».

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Svarīgākais
Uz augšu