Pieaugot būvniecības apjomiem, lielākā aktivitāte sagaidāma Skanstes apkaimē

TVNET
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Evija Trifanova/LETA

Eksperti prognozē būvniecības pieaugumu, lielāko ietekmi sagaidot no biroju centru attīstības Skanstes rajonā. Pašreizējās biroju platības ir nepietiekamas, atpaliekot no pēdējo gadu attīstības Viļņā un Tallinā. Paredzams, ka augošais biroju piedāvājums radīs lielu atsaucību gan ārzemju, gan vietējo kompāniju vidū.

Colliers International Latvia partneris un brokeru departamenta vadītājs Ēriks Bergmans norāda, ka Rīgā trūkst kvalitatīvu, mūsdienīgu biroja telpu un pēdējos gados attīstītāji bijuši piesardzīgi šādu projektu realizācijā. «Attīstītāji Latvijā piesardzīgi uzsāk jaunu biroju projektu realizāciju, salīdzinot ar to, kas jau kādu laiku notiek Viļņā un Tallinā. Taču redzam, ka nākamo piecu gadu laikā attīstītāji sāks būvniecību, tajā skaitā lielākā aktivitāte būs redzama tieši Skanstes apkaimē,» apgalvoĒriks Bergmans.

Pēc viņa ieskatiem, Skanste apvieno sevī plusus, ko cilvēki meklē pilsētas centrā, kā arī plusus, kas ir pieejami nomaļākās pilsētas daļās. Šī apkaime ir labi pieejama, no Skanstes ir viegli aizbraukt uz visām pilsētas daļām. Turklāt tas ir visai jauns rajons, kur tiek būvētas biroju un dzīvojamās ēkas, sakārtota infrastruktūra, iekārtotas atpūtas zonas un plānots uzbūvēt Laikmetīgās mākslas muzeju un koncertu un konferenču centru.

Tā kā pašlaik Skanstē jau atrodas vairāku banku galvenie biroji, tad viena no jomām, kurām Skanste būtu piemērotāka, varētu būt finanšu industrija. Kā arī moderno tehnoloģiju uzņēmumiem, jo šo uzņēmumu darbinieki pārsvarā ir jauni cilvēki, kuriem patīk urbanizācija, viņi izmanto sabiedrisko transportu un šajā rajonā viss būtu sasniedzams ar kājām – gan sporta centrs, gan veikali. Turklāt tās varētu būt kompānijas, kuras pēdējo 10-15 gadu laikā nav mainījušas savu atrašanās vietu un kurām gribētos kaut ko jaunu, Skanste šajā ziņā varētu nodrošināt konkurētspējīgu piedāvājumu, uzskata Colliers International Latvia pārstāvis.

Viņš ir pārliecināts, ka no investīciju viedokļa šīs apkaimes vērtība augs ar kopējo iedzīvotāju skaitu, kas pārbrauks uz Skansti. Augs arī pieprasījums pēc komercīpašumiem, kā arī uz pārējo infrastruktūru – sociālo funkciju, bērnu dārziem, parkiem. Beigu beigās vinnētājs būs tas, kas jau tagad plāno investēt šajā rajonā – gan dzīvokļa pircējs, gan attīstītājs, kurš plāno investēt lielā biroja centra attīstībā.

Kā «Rīgas Forumā 2017» stāstīja vienas no Skanstes apkaimes teritorijas «New Hanza» - attīstītāja «Pillar» pārstāvis Guntars Cauna, tad patlaban Rīgā A un B klases biroju kopējā platība ir 620 000 kvadrātmetru, bet vakanti tikai 5%. Pēdējo piecu gadu laikā ekspluatācijā nodotas vien divas nomas biroju ēkas, bet būvniecības stadijā ir 27 000 kvadrātmetri biroja platību. Iemesli vājajai biroja telpu būvniecības attīstībai, pēc viņa teiktā, ir birokrātija un piesardzība, kuru pirmo vairoja Maximas traģēdija, bet otru var skaidrot ar šoku no ekonomiskās krīzes.

«Pillar» pārstāvis ir pārliecināts, ka Rīgai ir liels potenciāls attīstīt starptautiskos biznesa pakalpojumus trīs virzienos – lielu organizāciju iekšējo dalīto pakalpojumu, ārpakalpojumu un informācijas tehnoloģiju ārpakalpojumu virzienā, kam visam ir nepieciešami biroju centri.

«Piemēram, Krakovā šajās jomās kopumā strādā 6,6% iedzīvotāju, bet Rīgā tikai 1%, kas nozīmē, ka, mērķtiecīgi to attīstot, iespējams, ievērojami kāpināt Rīgas kā biznesa ārpakalpojumu pilsētas nozīmi. Tiek plānots, ka, attīstot Skanstes rajonu, šajā sektorā, tuvāko trīs līdz četru gadu laikā varētu rasties ap desmit tūkstošiem jaunu darba vietu», stāstīja Cauna.

«Skanstei ir labas attīstības perspektīvas. Mēs redzam kā pilsētas, tā arī privātā biznesa līdzdalību un interesi šī rajona attīstībā. Var droši teikt, ka Skanste attīstīsies visstraujāk par citiem Rīgas rajoniem. Un pēc pieciem gadiem šīs apkaimes veidols kardināli mainīsies un tas mainīs arī Rīgas ainavu. Tur ir vieta kreatīvai pieejai, būs Latvijas Laikmetīgās mākslas muzejs, jauna koncertzāle, kas dos iespēju attīstīties pilsētai kopumā,» sakaBergmans.

Skanstes apkaimes ekonomisko potenciālu konferencē «Skanstes attīstības perspektīvas 21. gadsimtā» iezīmēja arīDNB bankas ekonomists Pēteris Strautiņš: «Vispārzināms, ka Rīga ir galvenais Latvijas ekonomikas motors, savukārt tās attīstību nākamajos gados noteiks pakalpojumu eksports. Šādā brīdī jāpievēršas tādu pakalpojumu nodrošināšanai, kas saistīti ar informācijas apstrādi, intelektuālu darbu, kā, piemēram, biznesa ārpakalpojumi, informācijas un sakaru, finanšu pakalpojumi. To summa pērn pārsniedza 1,7 miljardus eiro, bet vidējais pieauguma temps kopš 2011. gada ir bijis 8% gadā. Šo pakalpojumu sniedzēji ir uzņēmumi, kuriem ir nepieciešamas lielas un kvalitatīvas biroju platības. Šādu platību neesamība ir ierobežojusi Latvijas spēju piesaistīt biznesa ārpakalpojumu centrus; cīņā par dažiem investīciju projektiem šī iemesla dēļ esam zaudējuši Lietuvai. Vēlos atzīmēt, ka Skanste ir viena no vietām Rīgā, kur iespējams būvēt biroju centrus, kuros paredzētie ēku projekti ir finansiāli un administratīvi tuvu gatavībai.»

Skanstes attīstības aģentūras publicēta informācija liecina, ka pašlaik veikto investīciju apjoms Skanstes apkaimē, sākot ar 2004. gadu, ir 245 miljoni eiro, tiek plānots, ka investīciju apjoms līdz 2024. gadam sasniegs 782 miljonus eiro. Līdz 2024. gadam apkaimē paredzēts izveidot 23 944 labi apmaksātas darba vietas, kas no iedzīvotāju ienākuma nodokļiem pilsētai ienesīs 32,18 miljonus eiro gadā, ja rēķina, ka vidējā alga ir 943 eiro. Starptautisko biznesa pakalpojumu centru attīstība Rīgai vien varētu ienest 240 miljonus eiro gadā.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Svarīgākais
Uz augšu