Latvija jaunu un efektīvu zāļu pieejamības un valsts kompensācijas ziņā Eiropā ieņem pēdējo vietu, liecina Eiropas Farmaceitisko rūpniecību un asociāciju federācijas (EFPIA) aprīļa beigās publiskotā analīze par zāļu pieejamību un kompensāciju.
Farmācija sūdzas: Latvija jaunu zāļu pieejamības ziņā Eiropā pēdējā vietā
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Kā informēja Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācijas (SIFFA) Agnese Korbe, pētījums atklājis, ka pacientu piekļuve un valsts kompensācija jaunajām zālēm Eiropas valstīs ir ļoti atšķirīga. Visaugstākā tā ir Rietumeiropas valstīs, bet zemākā - Centrālās un Austrumeiropas valstīs.
EFPIA pētījums liecinot, ka no Eiropas Zāļu aģentūras (EMA) 2013., 2014.un 2015.gadā apstiprinātajiem 112 jaunajiem medikamentiem Latvijas pacientiem valsts kompensē tikai deviņus, bet pārējie medikamenti Latvijas pacientiem pieejami tikai par pilnu maksu. «Šie dati Latviju no 26 apkopojumā iekļautajām Eiropas valstīm jaunu zāļu pieejamības ziņā stabili ierindo pēdējā vietā,» sacīja Korbe.
Pēc viņas paustā, vairumā Eiropas valstu EMA lēmums ir atskaites punkts, lai jaunās zāles tiktu iekļautas arī valsts kompensējamo zāļu sistēmā, taču Latvijā tā tas nav. Situācija apliecinot, ka Latvijā ir nepietiekams kompensējamo zāļu budžets un, ka ļoti reti, izvērtējot zāļu iekļaušanu kompensācijas sistēmā, tiek ņemti vērā zāļu ārstnieciskās efektivitātes kritēriji.
Pētījumā secināts, ka
vislabākā jauno zāļu pieejamība Eiropā ir Austrijā, Vācijā, Dānijā un Lielbritānijā, kur kopumā pacientiem valsts apmaksā 97 jaunos medikamentus.
Tāpat ievērojami labāka pieejamība mūsdienīgiem medikamentiem nekā Latvijā pacientiem ir arī kaimiņvalstīs, kur Lietuvā valsts apmaksā 30 jaunās zāles, bet Igaunijā - 19. Efektīvāka terapija pacientiem tiek nodrošināta arī Latvijai ekonomiskās labklājības ziņā līdzīgajās nelielajās valstīs kā Slovēnija un Čehija, kur kompensēto jauno zāļu skaits ir attiecīgi 55 un 44, kā arī mazāk pārtikušajā Bulgārijā, kur pieejamas 45 jaunas zāles.
SIFFA valdes priekšsēdētāja Anda Blumberga norādīja, ka dati uzskatāmi apliecina ļoti negatīvu tendenci, proti, Latvija ar katru gadu arvien vairāk atpaliek no pārējām Eiropas valstīm jaunu zāļu nodrošinājumā savas valsts iedzīvotājiem. «Turklāt atpaliek ne tikai no bagātajām valstīm, kas būtu saprotami, bet arī no sev līdzīgajām un pat mazāk attīstītām valstīm,» piebilda Blumberga.
Viņa skaidroja, ka var neņemt vērā medicīnas sasniegumus un ārstēt ar zālēm, kas radītas pirms 20, 30 un vairāk gadiem, taču cīņā ar smagām slimībām labāki rezultāti sasniedzami ar jaunajām un efektīvajām zālēm. Tās ļauj sekmīgāk ārstēt vēzi, diabētu, sirds un asinsvadu un citas saslimšanas, pagarināt dzīves ilgumu, uzlabot dzīves kvalitāti, kā arī mazināt mirstību.
Pēc Blumbergas paustā, Latvijas pacientiem milzīgais kompensējamo zāļu budžeta deficīts padara jaunās zāles faktiski nepieejamas, kas ir būtisks zaudējums ne tikai slimniekiem, bet arī valstij un visai sabiedrībai kopumā.