Piecām elektrostacijām varētu piedāvāt atteikties no 75% atbalsta OIK ietvaros

TVNET/LETA
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Evija Trifanova/LETA

Ekonomikas ministrija (EM) varētu piedāvāt piecām elektrostacijām atteikties no 75% atbalsta elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes (OIK) ietvaros, pretim saņemot vienreizēju kompensāciju, ceturtdien žurnālistiem sacīja ministrijas valsts sekretāra vietnieks Jānis Patmalnieks.

Kopējais kompensācijas apmērs varētu sasniegt 503,01 miljonu eiro, savukārt nākotnes saistības tas ļautu samazināt par 285,74 miljoniem eiro, salīdzinot ar situāciju, ja šāda vienreizēja kompensācija netiktu maksāta. Valsts budžeta līdzekļi nebūtu nepieciešami.

Patmalnieks norādīja, ka pašreizējais OIK apmērs Latvijā - 26,79 eiro par megavatstundu - ir lielāks nekā citās reģiona valstīs un saņemti aicinājumi no patērētājiem pārtraukt atbalstu lielajām gāzes stacijām un veidot konkurētspējīgu elektroenerģijas cenu politiku. Piemēram, Igaunijā OIK lielajiem ražotājiem ir 15 eiro par megavatstundu, bet Lietuvā 14 eiro par megavatstundu.

EM varētu piedāvāt pieciem ražotājiem atteikties no paredzēta atbalsta 75% apmērā par elektrostaciju uzstādīto jaudu, pretim saņemot vienreizēju kompensāciju. Tie būtu Rīgas TEC-1 un TEC-2, kas pieder AS «Latvenergo», AS «Rīgas siltums» piederošā Imantas siltumcentrāle, Nīderlandes reģistrētajam «Fortum Holding B.V» piederošais «Fortum Jelgava» un «Juglas jauda», kas pieder Sergejs Meļohins un Kristina Meļohina.

Lielāko vienreizējo kompensāciju saņemtu par TEC-2, kuram atbalsta perioda beigas ir 2028.gada 23.septembris. Kompensācija būtu 427,76 miljoni eiro. Seko TEC-1 (atbalsta perioda beigas 2020.gada 30.oktobris; kompensācija - 26,52 miljoni eiro), «Fortum Jelgava» (atbalsta perioda beigas 2028.gada 23.septembris; kompensācija - 25,94 miljoni eiro), Imantas siltumcentrāle (atbalsta perioda beigas 2021.gada 19.jūnijs; kompensācija - 12,22 miljoni eiro) un «Jugla jauda» (atbalsta perioda beigas 2027.gada 22.maijs; kompensācija - 10,57 miljoni eiro).

Turpmākais ikgadējais jaudas maksājums atlikušajā periodā par TEC-2 būtu 21,28 miljoni eiro, TEC-1 - 3,68 miljoni eiro, Imantas siltumcentrāli - 1,42 miljoni eiro, «Fortum Jelgava» - 1,29 miljoni eiro, bet «Juglas jaudu» - 570 000 eiro. Elektrostacijām ražošana būtu jāturpina atbilstoši atbalsta nosacījumiem, taču to iesaiste izvēlētajā risinājumā ir brīvprātīga.

Attiecīgi 2019.gadā gan uzņēmumiem, gan mājsaimniecībām samazināsies OIK maksājumi. Paredzams, ka augs Latvijas uzņēmumu un visas tautsaimniecības starptautiskā konkurētspēja, palielināsies investīcijas, tiks radītas jaunas darbavietas.

Patmalnieks uzsvēra, ka šis risinājums valsts budžeta neskartu vispār. Visas kompensācijas gan par TEC, gan pārējām elektrostacijām varētu segt ar «Latvenergo» koncerna līdzekļiem. Attiecīgo risinājumu EM piedāvās valdībai.

Viņš atzīmēja, ka gadījumā, ja valdība šādam risinājumam, nepiekritīs, visticamāk, OIK apmēra pieaugumu ierobežot turpinās «Latvenergo» dividendes. Vienlaikus gan jāņem, ka subsidētās elektroenerģijas nodoklis, kura ieņēmumi arī tika virzīti OIK apmēra saglabāšanai, šogad beigsies.

Patlaban gan vēl nav skaidrība, vai visu piecu elektrostaciju īpašnieki piekritīs šādam risinājumam. Par izvēlēto modeli arī būtu jāinformē Eiropas Komisija, taču EM ir optimistiska, ka iebildumu tai nebūs.

Vienlaikus Patmalnieks apliecināja, ka «Latvenergo» konkurētspēja reģiona tirgū, īstenojot piedāvāto risinājumu, nemazinātos.

Izstrādātais EM risinājums patlaban vēl ir konceptuāls, tāpēc darbs pie tā turpinās. Tagad piedāvājums nodots sabiedriskai apspriešanai.

Latvijas Darba devēju konfederācijas tautsaimniecības eksperte Inese Olafsone atzinīgi izteicās par EM piedāvājumu, lai veicinātu Latvijas uzņēmumu konkurētspēju, vienlaikus norādot, ka vēl turpināsies diskusijas par risinājuma detaļām.

Lai veicinātu elektroenerģijas ražošanu no atjaunojamajiem energoresursiem un augstas efektivitātes koģenerācijā, Latvijā kā atbalsta instruments tiek izmantots elektroenerģijas obligātais iepirkums un jaudas maksa par elektrostacijā uzstādīto elektrisko jaudu. Papildu izmaksas, kas rodas atbalsta sniegšanas rezultātā, sedz visi Latvijas elektroenerģijas lietotāji proporcionāli savam elektroenerģijas patēriņam, maksājot OIK, kas papildus elektroenerģijas tirgus cenai, sadales/pārvades tarifam un pievienotās vērtības nodoklim tiek iekļauta elektroenerģijas gala cenā.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Svarīgākais
Uz augšu