Lauku atbalsta dienesta (LAD) informāciju sistēmu izmaiņām un attīstībai 2017.gadam nepieciešams papildus finansējums 119 984 eiro apmērā, kā arī 2018.-2020.gadam papildus kopumā nepieciešami 599 820 eiro, teikts otrdien valdības izskatītajā Zemkopības ministrijas (ZM) ziņojumā.
Papildu finanšu līdzekļi ir nepieciešami, jo LAD informācijas sistēmas pielāgo Eiropas Savienības Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) izmaiņu nodrošināšanai. Pēc 2014.gada KLP reformas turpinās arī KLP vienkāršošanas process, kura rezultātā tiek precizēti atbalsta saņemšanas un ar administrēšanu un kontrolēm saistīti nosacījumi. Līdz ar to, lai nodrošinātu LAD informācijas sistēmas izmaiņas un uzturēšanu, Finanšu ministrijai no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem jāpiešķir ZM 119 984 eiro.
Tāpat Finanšu ministrijai jāpalielina ZM bāzes izdevumus 2018., 2019. un 2020.gadam 199 940 eiro apmērā ik gadu budžeta apakšprogrammā «Sabiedriskā finansējuma administrēšana un valsts uzraudzība lauksaimniecībā», lai nodrošinātu Lauku atbalsta dienesta informācijas sistēmas izmaiņas, uzturēšanu un attīstību, teikts ziņojumā.
Ja LAD informāciju sistēmu uzturēšanai netiks paredzēti papildus līdzekļi, tad pastāv risks neizpildīt Eiropas Savienības (ES) padomes regulās noteiktās prasības. Tas var apdraudēt tādu ES fondu kā Eiropas Lauksaimniecības Fonda lauku attīstībai (ELFLA), Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda (ELGF) un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda (EJZF) finansējuma apguvi vai arī finansējumu var pārtraukt piešķirt saistībā ar neizpildītām ES prasības attiecībā uz informācijas sistēmu drošību. Ja LAD informācijas sistēmu uzturēšanai tiks novirzīti līdzekļi no citām LAD uzturēšanas pozīcijām, LAD var neizpildīt citas ES maksājumu aģentūru akreditācijas prasības, uzsver ZM.
Tāpat tiek norādīts, ka, neparedzot papildus finansējumu LAD informācijas sistēmu uzturēšanai, var būt apdraudēta ELGF, ELFLA un EJZF apguve Latvijā ikgadēji vairāk kā 500 miljonu eiro apmērā, kā arī Latvijas budžeta ieņēmumos var nesaņemt EK līdzekļus vairāk nekā 200 miljonu eiro apmērā. Ja EK konstatē, ka izdevumus veikušas struktūras, kas nav akreditētas maksājumu aģentūras un nav ievēroti ES tiesību aktos noteiktie maksājumu termiņi vai maksimālie finansējuma apjomi vai izdevumi nav veikti atbilstīgi ES noteikumiem, EK var samazināt vai uz laiku apturēt mēneša maksājumus vai starpmaksājumus Latvijai, kas var veidot līdz pat 70 miljoniem eiro mēnesī.
LAD akreditāciju piešķir, vērtējot resursu pieejamību, tajā skaitā arī informācijas sistēmu sistēmu resursus, to vērtē arī ārējās sertifikācijas iestādes savos gada ziņojumos. Atsevišķs kritērijs ir ELGF un ELFLA administrēšanai izveidotās informācijas sistēmas un to drošība, kas tieši saistīta ar Integrētās administrēšanas un kontroles sistēmas un ģeogrāfiskās informācijas sistēmas attīstību.
ZM informatīvajā ziņojumā teikts, ka EK novērtē summas, kas izslēdzamas no finansējuma, pamatojoties uz administrēšanas procesu, tajā skaitā arī LAD informācijas sistēmas neatbilstības nopietnību. EK pamato finansējuma nepiešķiršanu, nosakot nepamatoti iztērētās summas, kā arī var piemērot ekstrapolētas vai vienotas likmes korekcijas. EK savos auditos var aprēķināt līdz pat 25% vienotas likmes finanšu korekciju, kas rada valstij nozīmīgus budžeta zaudējumus - līdz pat 50 miljonu eiro apmērā.
Kā zināms, LAD informācijas sistēmu klientu saskarni elektroniskā pieteikšanās sistēmā lieto vairāk nekā 72 000 lietotāju. LAD informācijas sistēma iepriekšējā plānošanas periodā no 2004.-2013.gadam nodrošināja ES un valsts atbalsta maksājumu administrēšanu un izmaksas 2,9 miljardu eiro apmērā. Kārtējā ES fondu plānošanas periodā no 2014.-2020.gadam paredzēts administrēt un izmaksāt 3,2 miljardus eiro. Katru gadu LAD administrē un veic izmaksas vairāk nekā 500 miljonu eiro apmērā.
