Laicīgi neuzsākot konferenču tūrisma attīstību Latvijā, pastāv risks šo tūrisma nišu zaudēt kaimiņvalstīm Lietuvai un Igaunijai, intervijā sacīja Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas (LVRA) vadītājs Jānis Pinnis.
Laikus neattīstot konferenču tūrismu Latvijā, ir risks šo nišu zaudēt pārējai Baltijai
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Viņš atzīmēja, ka viens no pērn izveidotā Latvijas Kongresu biroja mērķiem ir sākt aktīvāku darbu pie konferenču un biznesa tūrisma attīstības Latvijā, tādēļ ir svarīgi domāt par aktīvu virzību minētās tūrisma jomas attīstībā. «Mums ir jāstrādā aktīvāk. (..) Šajā ziņā mēs esam atpalikuši no igauņiem,» skaidroja Pinnis.
LVRA vadītājs norādīja, ka, lai arī tas tiek vairākkārt atkārtots, Latvijas trumpis joprojām ir ģeogrāfiskais stāvoklis un attīstītā aviosatiksme. Tomēr, viņaprāt, tas ir tikai pāris gadu jautājums, pirms Baltijas kaimiņi šīs priekšrocības Latvijai var sākt atņemt. «Ir jāatceras, ka visās Baltijas valstīs viesnīcu noslodze nesezonā svārstās ap 40-50%. Līdz ar to gan Viļņai, gan Tallinai mums ir ļoti viegli atņemt pat pusi no mūsu 40%, jo viņu kapacitāte ir pietiekama,» sacīja Pinnis.
Viņš skaidroja, ka gadījumā, ja visām viesnīcām noslodze būtu ap 80%, tad nevienam nebūtu ko atņemt, jo vienkārši nebūtu vietas, kur šos papildu klientus likt. Tomēr tagad tas ir ļoti liels risks, uzsvēra asociācijas vadītājs.
«Mēs sekojam līdzi arī jaunajiem viesnīcu projektiem, un Viļņā nākamo gadu laikā viesnīcu kapacitāte palielināsies pat par pusotru tūkstoti numuriņu. Tas ir liels skaits, un šīs viesnīcas gribēs savus numuriņus aizpildīt,» teica Pinnis.
Viņš norādīja, ka asociācija bieži vien runā ar citām viesnīcām, kuras vada speciālisti no dažādām valstīm, par piemēru minot «Radisson Blu Elizabete» vadītāju, kurš uz Latviju atbraucis no Dienvidāfrikas. Pinnis sacīja, ka vairums no viņiem izceļ to, ka Latvijā nav pietiekami daudz strādāts pie konferenču un biznesa tūrisma attīstības sekmēšanas.
«Mums ir ļoti laba aviosatiksme, tādēļ tas ir tikai darba jautājums, lai ar šiem reisiem uz Latviju brauktu arī dažādu nozaru asociāciju, uzņēmumu pārstāvji un rīkotu šeit pasākumus un konferences. Kā likums, šie pasākumi notiek tieši tūrisma nesezonas laikā, un ieguvēji no tā ir visi,» skaidroja asociācijas vadītājs.
Atbilstoši Piņņa paustajam, tad, kad notiek lielie pasākumi, to apmeklētāji aizpilda lielās viesnīcas. Savukārt ceļotāji, kuri nav saistīti ar šiem pasākumiem, dodas uz mazākām viesnīcām. Līdz ar to ieguvēji ir visi - gan viesnīca ar 500 numuriem, gan viesnīca ar 15 numuriem. «Tas ir ceļš, kurš mums ir jāiet. Tādēļ mēs ļoti gaidām jauno konferenču centru un ceram, ka 2020.-2021.gadā tas tiks atklāts,» teica LVRA vadītājs.
Vienlaikus viņš sacīja, ka līdz šim nav arī nopietni runāts par lielām konferencēm, jo patlaban nav vietas, kur tās rīkot. Pēc viņa teiktā, pašreizējās iespējas «Radisson Blu Hotel Latvija», Ķīpsalas izstāžu centrā, Latvijas Nacionālajā bibliotēkā un citās esošajās konferenču vietās tiek izmantotas iespējami efektīvi, taču neviena no tām nav konferenču centrs klasiskā izpratnē. «Reāli apsolīt konferenču centru mēs varēsim vien tad, kad lāpsta būs iedurta zemē,» teica asociācijas vadītājs.
Tomēr Pinnis uzsvēra, ka Latvijai vēl ir laiks, lai sagatavotos konferenču rīkošanai, jo lielo pasākumu plānošana notiek ļoti laicīgi. Par to, kur notiks lielās konferences 2019.gadā, pēc viņa teiktā, tika lemts jau pērn.
Taujāts, kāds varētu būt iemesls, kādēļ Latvijā pilnvērtīgi netiek izmantotas iespējas, lai piesaistītu dažāda mēroga, tostarp mazākas konferences, Pinnis sacīja, ka vairums mēdz par to neaizdomāties, tādēļ tas ir tūrisma nozares pārstāvju uzdevums, lai uzsāktu virzību konferenču tūrisma attīstības virzienā.
LVRA vadītājs sacīja, ka pašlaik sākas Kongresu biroja pirmās lielākās aktivitātes, jo tas tika dibināts tikai pagājušā gada vasarā. Turklāt nesen birojs piedalījās pirmajā starptautiskajā izstādē.
Vienlaikus Pinnis uzsvēra, ka ir radīta arī vēstnieku programma, kuras laikā savas jomas profesionāļi informē par iespējamību rīkot viņu pārstāvētās nozares pasākumus Latvijā. Tomēr viņš norādīja, ka tā atrodas vēl sākuma stadijā un tai ir nepieciešams valsts finansējums un atbalsts. «Līdz šim visus izdevumus ir segušas sešas tūrisma aģentūras, kuras ir šī [Kongresu] biroja dibinātājas,» sacīja LVRA vadītājs.
Viņš norādīja, ka konferenču tūrisma veicināšanas pasākumos kā partneri iesaistījušās gan LVRA, gan Latvijas Tūrisma aģentu un operatoru asociācija. Kā skaidroja Pinnis, abas asociācijas cer īstenot sekmīgu sadarbību arī ar Rīgas Tūrisma attīstības biroja nodaļu «MeetRiga», kuras uzdevums ir sekmēt biznesa un konferenču tūrismu.