Latvijā akvakultūras sektorā produktivitāte laikā no 2014.-2016.gadam ir palielinājusies vairāk nekā divas reizes salīdzinājumā ar 2011.gadu, kura rādītāji tika ņemti kā bāzes dati, liecina Zemkopības ministrijas (ZM) informatīvais ziņojums par Akvakultūras daudzgadu stratēģisko pamatnostādņu 2014.-2020.gadam īstenošanas gaitu 2014.-2017.gadā.
Informatīvajā ziņojumā minēts, ka tādējādi pārsniegtas pat optimistiskākās prognozes. Pieaugumu veicinājusi moderno tehnoloģiju ieviešana un plašāka izmantošana, kā arī lielākas vērtības zivju audzēšana, it īpaši baseinos un recirkulācijas sistēmās.
Kopumā akvakultūrā izaudzēto zivju vērtība ir pieaugusi par 9,6% salīdzinājumā ar 2011.gadu un visvairāk - 65,4% apmērā - tā ir augusi recirkulācijas sistēmās. Tādējādi akvakultūras sektorā pārsniegti plānotie produktivitātes pieauguma rādītāji saistībā ar vispārējo un vērtīgākās akvakultūras produkcijas apmēra palielināšanos un zivju cenu kāpumu.
ZM arī informē, ka laikā no 2014.-2016.gadam ir būtiski palielinājies baseinos un recirkulācijas sistēmās saražotās akvakultūras produkcijas apmērs salīdzinājumā ar dīķos saražotās akvakultūras produkcijas apmēru, un veido 18,1% no kopējā akvakultūras produkcijas īpatsvara. Tā kā informatīvā ziņojuma sagatavošanas brīdī jaunākie statistikas dati bija pieejami tikai par laika posmu līdz 2016. gada beigām, tikai 2018.gada vidū varēs izvērtēt to, vai baseinos un recirkulācijas sistēmās 2017.gadā sasniegts plānotais saražotās akvakultūras produkcijas apmērs 25% apmērā no kopējā akvakultūras produkcijas īpatsvara.
Turpretī akvakultūras uzņēmumos, kas saņēmuši investīciju atbalstu, virziena rādītājs ir izpildīts daļēji. Tas skaidrojams ar novēlotu Eiropas Parlamenta un Padomes 2014.gada 15.maija regulas par Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu pieņemšanu, kamdēļ rīcības programmu zivsaimniecības attīstībai 2014.-2020.gadam bija iespējams sākt īstenot tikai pēc apstiprināšanas Eiropas Komisijā 2015.gadā. Pēc tam operatīvi tika sagatavoti nacionālie normatīvie akti un uzņēmējiem kļuva pieejams Eiropas Savienības finansējums investīcijām akvakultūrā. Taču atbalsta saņemšanai tika iesniegti tikai 14 iesniegumu, kas ir mazāk nekā cerēts, jo līdz 2017.gada beigām bija plānots saņemt 50 iesniegumu.
Informatīvā ziņojuma sagatavošanas laikā ZM kopā ar Latvijas Lauksaimniecības universitāti strādāja pie Latvijas Bioekonomikas stratēģijas, kuras virsmērķis - veidot inovatīvāku, resursu efektīvāku un konkurētspējīgāku sabiedrību, saskaņojot pārtikas nodrošinātību un atjaunojamo resursu izmantošanu ilgtspējīgai rūpniecībai, nodrošinot vides aizsardzību. Tāpat no 2014. līdz 2016.gadam noritēja zivju audzētavas «Tome» Akvakultūras pētniecības un izglītības centra būvniecība, kas darbu sāka 2016.gadā, pārņemot daļu no institūta «BIOR» Zivju resursu pētniecības departamenta Akvakultūras un ihtiopatoloģijas nodaļā sāktajiem darbiem.
Informatīvais ziņojums par Akvakultūras daudzgadu stratēģisko pamatnostādņu 2014.-2020.gadam īstenošanas gaitu 2014.-2017.gadā sagatavots atbilstoši
Ministru kabineta 2013.gada 18.decembra rīkojumam par Akvakultūras daudzgadu stratēģiskajām pamatnostādnēm 2014.–2020.gadam noteikto, ka līdz 2017.gada 1.jūlijam zemkopības ministram Ministru kabinetā ir jāiesniedz informatīvais ziņojums par pamatnostādņu īstenošanas gaitu 2014.–2017.gadā.
