RUS
Tavs pārlūks ir novecojis, lūdzu atjauno to..
Sīkdatnes (cookies) mums sniedz iespēju uzlabot jūsu kā lietotāja ērtibas. Turpinot izmantot mūsu vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. VAIRĀK >

Nav indikāciju, ka «Latvenergo» pamatkapitāla samazināšana apdraudētu kompānijas kredītreitingu

LETA
Ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens | Foto: Edijs Pālens / LETA

Patlaban nav indikāciju, ka AS «Latvenergo» pamatkapitāla samazināšana, lai atpirktu elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes (OIK) saistības, varētu likt samazināt energokompānijas kredītreitingu, intervijā pauda ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V).

«Šī ir ļoti drosmīga ideja - no piecām lielajām stacijām atpirkt daļu valdības saistību nodrošināt koģenerācijas jaudas. Kopējais darījumu apjoms varētu būt 427 miljoni eiro. Mēs rezultātā iegūtu OIK samazinājumu par 30% jeb trešo daļu, kas būtu ievērojamas izmaiņas, tādējādi no 2019.gada kristos gala tarifs,» klāstīja Ašeradens.

Viņš piebilda, ka ir liels jautājums, vai «Eurostat» to attiecinās uz budžeta deficītu - tādā gadījumā valsts to nevarētu atļauties.

«Paredzams, ka ne vēlāk kā septembra sākumā valdībā šis jautājums tiks skatīts. Attiecībā uz komersantiem, tā kā mums nav līdz galam skaidrības, vai Eiropas Komisija tam piekritīs, neesam sēdušies pie viena sarunu galda,» sacīja ministrs, piebilstot, ka viens no risinājumiem, kur gūt nepieciešamo finansējumu, ir samazināt «Latvenergo» pamatkapitālu.

Vienlaikus, pēc viņa teiktā, patlaban nav indikāciju, ka šāds solis varētu samazināt «Latvenergo» kredītreitingu.

«»Latvenergo» ir liels Latvijas valstij piederošs uzņēmums. Man šķiet, tas ir ļoti labs kapitalizācijas risinājums ar obligāciju izlaišanu, kas ļauj noteikt kredītreitingu. Mums nav indikāciju, ka tas, kādā veidā virzīsimies uz priekšu, varētu samazināt kredītreitingu. Uzņēmumam laika gaitā ir uzkrājusies tā saucamā nesadalītā peļņa. Uzņēmums ir izpildījis savas dividenžu saistības pret valsts budžetu, bet uzņēmuma rīcībā ir pietiekami daudz kapitāla, kuru samazinot mēs varbūt pat varētu runāt par kapitāla atdeves rādītāju uzlabošanos. Tas ir komplekss jautājums. Ne konsultanti, ne kāds cits neredz, ka tā būtu problēma,» klāstīja Ašeradens.

Kā ziņots, Ekonomikas ministrija (EM) varētu piedāvāt pieciem ražotājiem atteikties no paredzēta atbalsta 75% apmērā par elektrostaciju uzstādīto jaudu, pretim saņemot vienreizēju kompensāciju. Tie būtu Rīgas TEC-1 un TEC-2, kas pieder AS «Latvenergo», AS «Rīgas siltums» piederošā Imantas siltumcentrāle, Nīderlandes reģistrētajam «Fortum Holding B.V» piederošais «Fortum Jelgava» un «Juglas jauda», kas pieder Sergejam Meļohinam un Kristinai Meļohinai.

Lielāko vienreizējo kompensāciju saņemtu par TEC-2, kuram atbalsta perioda beigas ir 2028.gada 23.septembris. Kompensācija būtu 427,76 miljoni eiro. Seko TEC-1 (atbalsta perioda beigas 2020.gada 30.oktobris; kompensācija - 26,52 miljoni eiro), «Fortum Jelgava» (atbalsta perioda beigas 2028.gada 23.septembris; kompensācija - 25,94 miljoni eiro), Imantas siltumcentrāle (atbalsta perioda beigas 2021.gada 19.jūnijs; kompensācija - 12,22 miljoni eiro) un «Jugla jauda» (atbalsta perioda beigas 2027.gada 22.maijs; kompensācija - 10,57 miljoni eiro).

Turpmākais ikgadējais jaudas maksājums atlikušajā periodā par TEC-2 būtu 21,28 miljoni eiro, TEC-1 - 3,68 miljoni eiro, Imantas siltumcentrāli - 1,42 miljoni eiro, «Fortum Jelgava» - 1,29 miljoni eiro, bet «Juglas jaudu» - 570 000 eiro. Elektrostacijām ražošana būtu jāturpina atbilstoši atbalsta nosacījumiem, taču to iesaiste izvēlētajā risinājumā ir brīvprātīga.

Pēc EM paustā, kopējais kompensācijas apmērs varētu sasniegt 503,01 miljonu eiro, savukārt nākotnes saistības tas ļautu samazināt par 285,74 miljoniem eiro, salīdzinot ar situāciju, ja šāda vienreizēja kompensācija netiktu maksāta. Valsts budžeta līdzekļi nebūtu nepieciešami, piedāvāts izmantot valsts kā «Latvenergo» īpašnieces tiesības samazināt energokompānijas uzkrāto pamatkapitālu tādā apmērā, kas nosegtu vienreizējo kompensāciju.

EM piedāvātais risinājums vēl jāskata valdībā.

Arvils Ašeradens Rīgas siltums Iepirkumi Jelgava Latvenergo
0 Komentāri