VID novērojot restorānu, apgrozījums palielinās trīs reizes!

TVNET
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Evija Trifanova / LETA

Valsts ieņēmumu dienests sācis pievērst lielāku uzmanību ēdināšanas iestādēm, restorāniem. Vairāki restorānu pārstāvji pauž, ka VID traucē strādāt, jo «darbojas kā gestapo». Savukārt VID sniegtā informācija atklāj citu ainu - vienā no pārbaudēm darbinieki «laidušies lapās», bet citā - novērojot restorāna apgrozījums palielinājies trīs reizes.

VID Nodokļu kontroles pārvaldes direktore Sandra Kārkliņa-Ādmine TVNET pastāstīja, ka jau vairākus gadus situācija nemainās. «Mums liela daļa no nodarbinātajiem, kas ir valstī kopumā, apmēram 20% saņem atalgojumu, kas ir zem minimālās algas, vai tās vispār netiek aprēķinātas. Minimālo algu saņem apmēram 3,5%,» pauda Kārkliņa-Ādmine.

Tas nozīmē, ka faktiski ceturtā daļa iedzīvotāju dzīvo ar tiem ienākumiem, ko viņi saņem, vai arī viņiem tiek maksātas aplokšņu algas.

Tāpat, ja skatās juridiskās personas, proti, darba devējus, kas veic aktīvu saimniecisko darbību, pēc datiem vairāk nekā puse no šiem darba devējiem algu maksā zem minimālās vai algu vispār neaprēķina.

Savukārt runājot tieši par ēdināšanas jomu, kopumā zem minimālās algas saviem darbiniekiem maksā vairāk nekā 65%. «Tāda ir tā situācija, kas nozīmē, ka šajā nozarē ir problēmas, un tāpēc ir noslēgta vienošanās ar viesnīcu un restorānu asociāciju, kas ir pirmais solis, lai mēs sāktu aktīvāku rīcību un mēģinātu kopā ar nozari to sakārtot,» teica Kārkliņa-Ādmine.

Ar risku analīzi nosaka to, kurus uzņēmumus nepieciešams pārbaudīt

«Restorānos, ēdināšanas iestādēs tiek vērtēts gan šo uzņēmumu apgrozījums, gan nodarbināto skaits. Ja runājam par nodarbinātajiem, tad mēs skatāmies, kādas ir algas. Protams, visos šajos restorānos, kuros mēs šobrīd veicam kontroles pasākumus, algas, kuras ir mūsu rīcībā, tās ir nedaudz virs minimālās, bet būtiski zemākas, nekā ir vidēji nozarē. Tas ir viens no indikatoriem, kas liecina, ka tur ir riski. Tāpat gadās arī kāda sūdzība, kas tiek izvērtēta,» par risku izvērtēšanu skaidroja Kārkliņa-Ādmine.

Pirms pārbaudēm uzņēmumi tiek informēti par problēmām

Kārkliņa-Ādmine skaidroja, ka katrs uzņēmums tiek vērtēts individuāli. Katram uzņēmumam pirms nopietnām pārbaudēm tiek sagatavots raksts, kur nodokļu administrācija vērš šā konkrētā uzņēmuma uzmanību, ka viņam pastāv riski, un aicina tiem pievērst uzmanību.

«Piemēram, mēs varam saskatīt zemākas vidējās algas, jo vidēji nozarē tās ir daudz lielākas, viņam tiek norādīts, ka šāds fakts var liecināt par aplokšņu algu risku (nevis par to, ka viņš maksā aplokšņu algas, bet par to, ka tāds risks pastāv),» viņa piebilda.

Tāpat VID seko līdzi darbinieku nostrādāto stundu skaitam. «Mēs nedzīvojam izolētā pasaulē, mēs zinām restorāna darba laiku, noslodzi un kādas ir cenas šajos restorānos, un, ja mēs apskatāmies to, kādas tur ir algas, kāds tur ir deklarēto darbinieku skaits, mēs saprotam, ka restorāns nevar normāli strādāt ar tik minimālu darbinieku skaitu,» teica Kārkliņa-Ādmine.

Dažādus pārkāpumus Valsts ieņēmumu dienests saskata gan «dārgā gala» restorānos, gan iestādēs, kuru piedāvājums ir lētāks.

«Kas ir interesanti – arī dārgos restorānos šādas problēmas tiek saskatītas. Vienā dārgā restorānā, kad mūsu darbinieki tur ieradās, gan pavāri, gan atsevišķi darbinieki vienkārši laidās lapās, bēga no mums,» viņa teica un piebilda -

kad ieradās VID darbinieki, viņi pa vārtrūmēm muka prom.

Ir arī restorāni, kuri jau gaida, darbinieki ir mācīti, kas viņiem jāsaka. Vienlaikus, ja darbinieki stāsta melus, tie vienalga ir identificējami.

Ir bijuši gadījumi, kad tiek konstatēts, ka tiek melots par darba stundām, piemēram, kāds darbinieks stāsta, ka strādā četras darba stundas, bet īstenībā – 12. Tas ir viens no izplatītākajiem pārkāpumiem. Oficiālais atalgojums tiek rēķināts par četrām stundām. Restorāni, kuriem ir liels apgrozījums, pieklājīgas cenas, bet tik un tā mēģina nenomaksāt visus nodokļus.

Vidējais atalgojums pēc VID pieejamās informācijas viesmīlim ir 385 eiro «uz papīra». Vienlaikus virtuves darbinieks vidēji saņem 426 «uz papīra».

«Šī alga ir vidējā, tad tie, pie kuriem mēs ejam, maksā stipri zem vidējās algas,» viņa piebilda.

Saņem pārmetumus, ka «sēž klāt un traucē strādāt», bet VID klātbūtne palielina apgrozījumu

Kārkliņa-Ādmine akcentēja, ka VID saņēmis pārmetumus par to, ka darbinieks ierodas iestādē un «sēž tur visu dienu».

«Novērošana ir viens no mūsu nodokļu kontroles pasākumu veidiem, un tas tiešām izpaužas tā, ka VID darbinieks ierodas konkrētā objektā un pavada tur veselu dienu,» viņa skaidroja un piebilda, ka dienesta darbinieki cenšas netraucēt.

«Mēs arī varam stāvēt kājās, mums nevajag aizņemt galdiņus. Esam veikuši novērošanas vairākos restorānos. Ir restorāns, kurā mēs konstatējām, ka apgrozījums salīdzinoši trīskāršojas. Ikdienā, tas ir bijis viens, bet kad mēs tur esam – trīs reizes lielāks,» viņa turpināja un piebilda, ka «vienā gadījumā mēs konstatējām, ka dienā apgrozījums ir 200 eiro, bet, kad mēs bijām, apgrozījums pārvērtās par padsmit tūkstošiem».

Runājot par iepriekšminēto gadījumu, dienests vērtēs - vai nav bijis kāds liels pasākums, kas šo apgrozījumu tik ievērojami palielināja. «Jautājums – ja mēs tur nebūtu, vai tas apgrozījums tiktu reģistrēts?» vaicāja Kārkliņa-Ādmine.

Iepriekš VID darbībām pauduši kritiku arī vairāki sabiedrībā zināmi pavāri, piemēram, Ēriks Dreibants, kurš paudis šaubas par VID nesen izveidotās kopīgās izglītojošās akcijas «Prasi čeku!» lietderīgumu, liecina teiktais Dreibanta atklātajā vēstulē LVRA un VID vadībai.

Viņš sacīja, ka LVRA neesot komunicējuši ar ēdināšanas biznesa pārstāvjiem, pirms sāka sadarbību ar VID, lai uzklausītu uzņēmēju problēmas un idejas par to, kādas pārmaiņas industrijā nepieciešams ieviest, lai ēdināšanas bizness neatrastos «pelēkajā zonā».
Uzņēmējs Dreibants arī skaidroja, ka «ēnu ekonomikas» process sākas tad, kad VID, piemēram, martā bloķēja uzņēmuma bankas kontu par 2000 eiro nodokļu parādu.

Kā liecina «Firmas.lv» informācija, Dreibantam un Sirmajam katram pieder 29,99% kapitāldaļu restorānu «Restaurant3» pārvaldošajā uzņēmumā SIA «Kartupeļu ēdāji» un 30% restorānu «Trīs pavāru restorāns «Tam labam būs augt»» pārvaldošajā SIA «Medu». Dreibantam pilnībā pieder arī sabiedrisko attiecību un komunikāciju vadības pakalpojumu uzņēmums SIA «Suns un pirksts», savukārt Sirmajam pieder 60% kapitāldaļu SIA «Dikļu puikas».

«Kartupeļu ēdāju» apgrozījums 2015.gadā bija 423 011 eiro. Togad uzņēmums cieta zaudējumus 81 266 eiro apmērā. Pagājušā gada dati patlaban vēl nav pieejami. Tikmēr SIA «Medu» nav iesniedzis pārskatus ne par 2015., ne 2016.gada darbību. Savukārt uzņēmuma «Suns un pirksts» apgrozījums pērn bija 48 960 eiro, bet peļņa - 1398 eiro, bet SIA «Dikļu puikas» pēdējais iesniegtais pārskats ir par 2014.gadu, kad uzņēmuma apgrozījums bija 2288 eiro un zaudējumi 1629 eiro.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Svarīgākais
Uz augšu