Nākotnē pārvades un sadales infrastruktūras sistēmai būs jākļūst daudz elastīgākai, iesaistoties elektroenerģijas pieprasījuma un piedāvājuma modeļu veidošanā, «Elektrum» elektroenerģijas tirgus apskatā pauž AS «Latvenergo» izpētes un attīstības direktors Māris Balodis.
Viņš norāda, ka šogad jūnijā Portugālē notika ikgadējā EURELECTRIC konference un attiecīgās organizācijas pasākumi ikreiz dod jaunus nākotnes signālus, impulsus un redzējumu, kā attīstīsies enerģētika Eiropā un pasaulē vairākus gadu desmitus nākotnē. Šogad konferences galvenie diskusiju akcenti bija: elektroenerģijas potenciāls ceļā uz dekarbonizāciju, atbalsta turpināšana oglekļa dioksīda emisiju samazināšanai un investīciju palielināšana atbilstošajās tehnoloģijās, piemēram, atjaunīgajos resursos, enerģijas uzglabāšanā un viedajos tīklos.
Pēc viņa teiktā, arvien lielāka loma enerģijas pārmaiņās dažādās jomās (enerģētika, transports, apkure un dzesēšana) būs lietotājam, kurš vēlas lielāku pārredzamību un iesaisti tirgus procesos, meklējot sev labākas izvēles. Dekarbonizēta elektroenerģija nākotnē paredz ražošanas procesu virzīt un veidot brīvu no CO2 izmešiem, atsakoties no fosilajiem energoresursiem un to izmantošanā tuvinoties nulles oglekļa līmenim. Attīstoties atjaunīgās enerģijas tehnoloģijām un inovācijām, tiek prognozēta lielāka vēja, saules un ūdens enerģijas ienākšana tirgū, sekmējot dekarbonizācijas attīstību.
«Taču vienlaikus dekarbonizācija ietver arī citas nozares, tādas kā siltuma apgāde, būvniecība (ēku energoefektivitātes paaugstināšana), transports (elektrotransporta attīstība un izmantošana), elektronika (digitalizācija un inovācijas), kas kopumā aptver visu ekonomiku un sekmē klimata mērķu sasniegšanu. Enerģētikas nozares iespējas virzīties uz nulles oglekļa līmeni līdz 2050.gadam, ieguldot 1,8 triljonus eiro Eiropas energosistēmā, ir nākotnes ieceres un mērķi, lai izpildītu saistības atbilstoši Parīzes nolīgumam,» klāsta Balodis.
EURELECTRIC statistika liecina, ka 2015.gadā 56% neto saražotās elektroenerģijas Eiropas Savienībā bija brīvi no oglekļa dioksīda avotiem - tas ir par astoņiem procentpunktiem vairāk nekā 2009.gadā.
«Palielināsies no CO2 izmešiem brīvas elektroenerģijas īpatsvars kopējā energoresursu bilancē. Taču ir vēl jāatrod risinājumi, kā nodrošināt pieaugošo vajadzību pēc elektroenerģijas un vienlaikus stabilizēt globālā klimata izmaiņas. Divi galvenie pīlāri klimata mērķu sasniegšanai ir lielākas energoefektivitātes nodrošinājums un atjaunīgo resursu izmantošana. Taču jāatzīst, ka ēku energoefektivitātes paaugstināšana un transporta nozares attīstība dekarbonizācijā atpaliek no agrāk – Energoefektivitātes direktīvā un direktīvā par alternatīvo degvielu – iecerētās infrastruktūras ieviešanas. Enerģētikas sistēmas dekarbonizācija, samazinot kodolenerģijas un koģenerācijas pieejamību, nozīmēs paaugstinātu vajadzību pēc vēja un saules enerģijas jaudas. Tas prasīs būtiski aktivizēt enerģijas uzglabāšanas risinājumus, lai apmierinātu elektroenerģijas pieprasījumu visās diennakts stundās, arī pīķa laikā,» skaidro «Latvenergo» izpētes un attīstības direktors.
Enerģijas pieprasījuma prognozēšanai pasaulē izmanto prognozes par iekšzemes kopprodukta un iedzīvotāju skaita pieauguma tempu dažādos reģionos. Tiek prognozēts, ka pasaules enerģijas patēriņa pieaugums būs aptuveni 1% gadā. Savukārt elektroenerģijas pieprasījums līdz 2040. gadam ik gadu pieaugs par 2%.
«Pārvades un sadales infrastruktūras sistēmai būs jākļūst daudz elastīgākai, iesaistoties elektroenerģijas pieprasījuma un piedāvājuma modeļu veidošanā starp ražotājiem, tirgotājiem un patērētājiem. Nākotnē tiek prognozēta lielāka un individuāla tieši lietotāju iesaistīšanās sava enerģijas pieprasījuma veidošanā, kas paredz sadrumstalotāku un lokālu pieprasījuma un piedāvājuma modeļu veidošanos. Informācijas tehnoloģiju risinājumiem būs liela nozīme, lai esošo infrastruktūru (pārvades un sadales sistēmu, ražošanas un enerģijas uzkrāšanu) pielāgotu visu iesaistīto pušu vajadzībām digitalizētā pasaulē,» klāsta Balodis.
Viņš piebilda, ka, paplašinoties pieprasījuma un piedāvājuma modeļu veidiem, kurā palielināsies lietotāju skaits, informācijas tehnoloģiju nozarei datu apstrādē, apkopšanā un uzkrāšanā ir būtiska loma, lai sistēmas strādātu ātri un dinamiski, izpildot arvien pieaugošās lietotāja prasības.
«Latvenergo» koncerns ir Baltijas mēroga energouzņēmums, kas nodarbojas ar elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanu un pārdošanu, elektroenerģijas sadales pakalpojuma nodrošināšanu un pārvades sistēmas aktīvu nomu.
