Pēdējā gada laikā Baltijas maizes tirgū novērojama neliela lejupslīde aptuveni 1% apmērā, atsaucoties uz globālās informācijas un mērījumu kompānijas «Nielsen» datiem, aģentūru LETA informēja informēja maiznīcas SIA «Fazer Latvija» pārstāvji.
«Fazer»: Pēdējā gada laikā Baltijas maizes tirgū novērojama neliela lejupslīde
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Lejupslīde Baltijas maizes tirgū tiek skaidrota ar to, ka turpinās iedzīvotāju skaita samazināšanās, vienlaikus palielinoties viena cilvēka mājsaimniecību īpatsvaram. Tāpat mainās arī ēšanas paradumi, jo pircēji pievērš vairāk uzmanības kvalitātei un veselīgumam, izvēloties iegādāties mazāk, bet augstvērtīgāku maizi.
Kā liecina «Nielsen» apkopotie dati, Latvijas maizes tirgū vērojams neliels pieaugums tradicionālajos maizes segmentos, izņemot saldskābmaizi, kur kritums ir bijis aptuveni 5%. Igaunijā un Lietuvā, tāpat kā Latvijā, pieprasījums pēc maizes ar augstāku pievienoto vērtību turpina pieaugt, savukārt pieprasījums pēc tradicionālās maizes, atšķirībā no Latvijas, ir samazinājies.
Visstraujāk audzis pieprasījums pēc maizes ar augstu pievienoto vērtību – pircēji arvien vairāk izvēlas maiznieku piedāvātās jaunās maizes – kviešu un rudzu maizes ar graudiem sēklām un citām veselīgām sastāvdaļām receptūrās, kā arī mazākus formātus.
Atbilstoši «Nielsen» datiem, patlaban aptuveni 36% no kopējā Latvijas maizes tirgus veido maize ar augstu pievienoto vērtību un, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, šis maizes tirgus segments audzis par 1%. Visstraujākais kāpums ir bijis rudzu porciju maižu segmentā (+36%), pircējiem dodot priekšroku mazākam iepakojumam un augstvērtīgam sastāvam. Otrs lielākais pieaugums ir bijis kviešu formas maižu segmentā (+11%), kur, lielu pircēju atsaucību guvušas jaunas, mazākas formas maizes.
Saskaņā ar «Nielsen» datiem, pēdējo trīs analizēto mēnešu laikā - šā gada martā, aprīlī un maijā gandrīz puse jeb 49% no Baltijas valstīs pārdotajām jaunajām maizēm bija «Fazer» maizes un Latvijā līderpozīcijas ieņēma trīs jaunās «Fazer» Dārzeņu maizes.
«Nielsen» tirgus dati par pārdoto iepakoto svaigo maizi mazumtirdzniecības tīklu veikalos Baltijā atspoguļo laika periodu no 2016.gada jūnija līdz 2017.gada maijam, salīdzinot ar datiem laikā no 2015.gada jūnija līdz 2016.gada maijam.
«Fazer Bakery Baltic», kurā ir apvienotas «Fazer» maiznīcas Ogrē un Kauņā, rīkotājdirektors Mindaugas Snarskis norāda, ka laiks, kad uzņēmums pircējus varēja pārsteigt, pievienojot receptūrās citas sēklas vai graudus, ir pagātne. «Šodiena un nākotne ir pilnīgi jauni risinājumi – formas un receptūras, kas atbalsta tādas tirgus tendences kā augsta uzturvērtība un ērtums. Mūsu mērķis ir turpināt strādāt šajā virzienā – to sagaida pircēji un tas ir maizes tirgus attīstības ceļš,» uzsver Snarskis.
Viņš norāda, ka inovācijas veicina maizes tirgus attīstību un šī tendence ir vērojama ne tikai maizes segmentos ar augstu pievienoto vērtību. «Latvijā pircēji novērtē inovācijas arī tradicionālajos maizes segmentos, piemēram, baltmaižu segmentā, kur pēc vairāku gadu lejupslīdes, redzam nelielu pieaugumu, aptuveni par 2%. Pētījums rāda, ka galvenais iemesls ir pircēju izvēle par labu augstvērtīgai baltmaizei - Kefīra baltmaizei,» skaidro «Fazer Bakery Baltic» rīkotājdirektors.
Viņš uzsver, ka kopumā nostabilizējies tirgus liecina, ka pircēji Latvijā novērtē augstu kvalitāti un uzturvērtību, kas, viņaprāt, ir svarīgāki argumenti par cenu.
Savukārt salīdzinot Baltijas valstu maizes tirgus, pēc Snarska teiktā, redzams, ka, lai arī Latvijā pieprasījums maizei ar augstu pievienoto vērtību turpina augt, tā atpaliek no Igaunijas un Lietuvas, kur maizes ar augstu pievienoto vērtību īpatsvars kopējā tirgū ir attiecīgi 54% un 40%, kamēr Latvijā tas ir 36%. «Vienlaikus jāatzīst, ka straujākā izaugsme pēdējā gada laikā šajos segmentos bijusi Latvijā,» uzsver «Fazer Bakery Baltic».
«Fazer Latvija» 2016.gadā strādāja ar 24,213 miljonu eiro apgrozījumu un peļņu 28 342 eiro apmērā, liecina informācija «Firmas.lv».
«Fazer Latvija» ir dibināts 2000.gadā, un tā pamatkapitāls ir 17,183 miljoni eiro. Vienīgais «Fazer Latvija» īpašnieks ir Somijas kompānija «Fazer Bakeries», kas ir viens no skandināvu grupas «Fazer Group» uzņēmumiem. «Fazer» specializējas maizes, saldumu un cepumu ražošanā, kā arī ēdināšanas pakalpojumu sniegšanā. «Fazer Latvija» ir lielākais darba devējs Ogrē.
«Fazer» ir starptautisks ģimenes uzņēmums, kurš specializējas maizes, saldumu un cepumu ražošanā, kā arī ēdināšanas pakalpojumu sniegšanā. Uzņēmums strādā astoņās valstīs, un tā produkcija tiek eksportēta uz vairāk nekā 40 valstīm. 2016. gada beigās «Fazer» bija darba devējs 14 876 cilvēkiem.