Ārpus sprostiem turētu dējējvistu ražotas olas izvēlas aptuveni 2% pircēju, kas skaidrojama ar būtisko cenu starpību ar sprostos turētu dējējvistu ražotajām olām, aģentūru LETA informēja Latvijas Olu ražotāju asociācijas vadītāja Solvita Gulbe.
Latvijas pircēji izvēlas sprostos turētu vistu olas (1)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) šodien rīkoja sanāksmi, kurā piedalījās arī lauksaimnieku, pārtikas ražotāju un tirgotāju asociācijas. Sanāksmes laikā nozares pārstāvji tika informēti, ka Latvijas un Lietuvas dzīvnieku aizsardzības organizāciju pagājušajā nedēļā izplatītā informācija par it kā notikušiem dzīvnieku labturības pārkāpumiem Baltijas olu ražotnēs nav apstiprinājusies un gan Latvijas, gan Lietuvas Pārtikas veterinārie dienesti uzsver, ka vietējie olu ražotāji ievēro visas Eiropas normatīvajos aktos paredzētās prasības.
Gulbe norādīja, ka tikšanās laikā tika arī izvērtēts atsevišķu organizāciju aicinājums pilnībā atteikties no sprostos dētu olu ražošanas un tirdzniecības Latvijā. Ņemot vērā pircēju zemo interesi par ārpus sprostiem turētu dējējvistu olām, šādas organizāciju prasības pieņemšana varētu dubultot vidējo olu cenu Latvijā.
Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas padomes priekšsēdētāja Ināra Šure skaidroja, ka iepriekšminētā iniciatīva ir importa olu lobijs, kas ietekmēs pārtikas produktu inflāciju. Viņa uzsvēra, ka attiekšanās no sprostos turētu vistu olu lietošanas var radīt arī daudzu citu pārtikas produktu, piemēram, majonēzes, cepumu, kūku, maizes un citu konditorejas izstrādājumu cenu pieaugumu.
Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas izpilddirektors Noris Krūzītis apliecināja, ka «noteiktu produktu grupu, tai skaitā, brīvībā augušu vistu olu izplatību nosaka ražotāju piedāvājums un pircēju vēlmes». Viņš norādīja, ka tirgotāju uzdevums ir nodrošināt pircējiem izvēles iespējas, kas tiek un tiks darīts arī turpmāk.
Lai vairotu pircēju izpratni par izvēles iespējam, Latvijas Olu ražotāju asociācija tikšanās laikā pauda apņemšanos turpmāk vairāk skaidrot dažādu olu kategoriju atšķirības.
PVD ģenerāldirektors Māris Balodis uzsvēra, ka vienīgā iestāde, kas var sniegt oficiālu un pamatotu atzinumu par pārtikas atbilstību nekaitīguma kritērijiem un pārkāpumu gadījumā uzdot to izņemt no tirdzniecības, ir PVD. Viņš sacīja, ka, konstatējot apdraudējumu patērētāju veselībai, dienests nekavējoties rīkosies un par to informēs sabiedrību.
Sanāksmē ražotāju, tirgotāju un valsts organizācijas vienojās turpināt visu pušu aktīvu iesaisti jebkura pārtikas drošības apdraudējuma gadījumā, nodrošinot operativitāti pircēju informēšanā.
Kā ziņots, Lietuvas Valsts pārtikas un veterinārā dienests (PVD) nekonstatēja pārkāpumus olu ražošanas uzņēmuma «Kaušēnu paukštynas» ražotnē, kuras produkcija tiek pārdota arī Latvijā ar «Rimi» privāto preču zīmi.
Saskaņā ar Lietuvas PVD informāciju, dienests pārbaudījis piecas dējējvistu novietnes nevalstisko organizāciju norādītajos Elektrēnu un Pluņģes rajonos, vērtējot putnu turēšanas apstākļu atbilstību tiesību aktos paredzētajām dzīvnieku labturības prasībām un īpašajām prasībām attiecībā uz dējējvistu turēšanu.
Lietuvas PVD paziņojumā teikts, ka Pluņģes rajonā pārbaudītas četras mājputnu novietnes - divas sabiedrības «Vyturio paukštynai» fermas, kā arī sabiedrības «Kaušenu paukštynas» novietne un lauksaimnieka Valdemāra Sadaunīka ferma. Tajās nav konstatēti dējējvistu īpašo turēšanas noteikumu pārkāpumi. Atsevišķiem putniem konstatēta apspalvojuma samazināšanās, bet tā ir dabiska sezonāla parādība pirms jaunu spalvu ataugšanas un jauna dēšanas perioda, norāda Lietuvas PVD.
Elektrēnu rajona sabiedrības «Vievio paukštynas» fermā apsekotie putni bijuši klīniski veseli un nav novērots, ka tie būtu cits citu savainojuši. Konstatēti nenozīmīgi pārkāpumi, kas saistīti ar uzskaites dokumentu aizpildīšanu un telpu apgaismojumu un dažas vistas bijušas izkļuvušas no sprostiem. Novietnē tiek turētas dējējvistas vecumā no 77 līdz 96 nedēļām.
Kā ziņots, biedrība «Dzīvnieku brīvība» internetā izveidojusi petīciju, kuru iespējams parakstīt, lai aicinātu mazumtirdzniecības veikalu tīklu SIA «Rimi Latvia» atteikties no sprostos dētu vistu olu tirdzniecības.
Petīcija izveidota balstoties uz Lietuvas dzīvnieku aizstāvības organizācijas «Tušti narvai» publicētajiem video materiālie no dējējvistu fermām Lietuvā, kurās ražotās olas tiek pārdotas arī Latvijā ar «Rimi» privāto preču zīmi.
Kā liecina «rimi.olucena.lv» pieejamā informācija, petīciju ar aicinājumu «Rimi Latvia» atteikties no sprostos dētu olu tirdzniecības līdz šim parakstījuši gandrīz 5000 cilvēku.
Aģentūra LETA jau ziņoja, ka pērn rudenī pēc «Dzīvnieku brīvības» izteiktajiem pārmetumiem Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) veica ārkārtas pārbaudes uzņēmumā «Balticovo» un atzina, ka putnu blīvums visās uzņēmuma dējējvistu novietnēs Daugavpilī, Madonā un Iecavā atbilst noteiktajām labturības prasībām, izņemot gadījumus atsevišķās mītnēs, kur vistām nav nodrošināti pakaiši jeb speciāli paklājiņi, uz kuriem putnam ir iespēja kašņāties. Pārbaudēs arī konstatēts, ka «Balticovo» novietnēs putnu apspalvojums ir atbilstošs fizioloģijai. Intensīva apspalvojuma nomešana ir dabīgs process, kas pastiprinās, vistai novecojot, norāda PVD.