Latvijas iedzīvotāji ierobežotās pirktspējas dēļ pagaidām nav gatavi atteikties no sprostos turētu vistu olu iegādes, pastāstīja olu un olu produktu ražotāja «Balticovo» komunikācijas un attīstības direktors Toma Auškāps.
Iedzīvotāji ierobežotās pirktspējas dēļ pagaidām nav gatavi atteikties no sprostos turētu vistu olu iegādes
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
«Manuprāt, tas [attiekties no sprostos dētu olu tirdzniecības] pagaidām ir nereāli. Taču emocionālā līmenī, ja būtu pētījums, vai iedzīvotājiem interesē vistu labturība, domāju, ka 100% visi teiktu, ka, jā. Visiem rūp vistu labturības jautājums,» sacīja Auškāps.
Viņš piebilda, ka šobrīd Latvijā nav iespējams attiekties no sprostos turētu vistu olām iedzīvotāju ierobežotās pirktspējas dēļ, taču tas varētu notikt nākotnē, kad situācija valsts ekonomikā būs uzlabojusies. «Materiālais līmenis pēc visām šobrīd pieejamajām aptaujām ir noteicošais dzinulis, kas vada patērētāju izvēli. Reālā pirktspēja, kā arī vistu labturība un brīvība ir atšķirīgas tēmas, kas šobrīd emociju iespaidā tiek miksētas. Protams, visus interesē labturība, bet tiklīdz ir jāizvēlas par olām maksāt vienu, trīs vai četrus eiro, ir cita lieta,» teica «Balticovo» pārstāvis.
Viņš sacīja, ka Latvijas iedzīvotājiem olu iegādē cena joprojām ir būtiskākais faktors, kam seko kvalitāte, mārketinga zīmols, olu iepakojums, izcelsmes valsts un citi kritēriji.
Auškāps teica, ka augstākas brīvos apstākļos turētu vistu olu cenas cilvēkos nereti rada neizpratni, jo trūkst informācijas par to, kā veidojas olu cena. Ne katrs zina, ka kūtī dētām olām pašizmaksa kāpj par vismaz 20%, bet brīvi turētu vistu olu pašizmaksa ir vidēji par 40% augstāka nekā sprostos dētām olām. «Katrs nākamais līmenis vistu olu turēšanā - sprosti, kam seko kūtī dētas olas un brīvos turēšanas apstākļos dētas olas prasa arvien lielākus ieguldījumus, cilvēku resursos un tā tālāk,» viņš skaidroja, piebilstot, ka tas atsaucas uz olu cenu.
«Balticovo» pārstāvis uzsvēra, ka sprostos turētām vistām ir vistīrākie apstākļi, mazākā mikrobioloģiskā klātbūtne, kas atstāj ietekmi uz vistu dzīves ciklu un vistu spēju dēt, kas atspoguļojas olu cenā. Tāpat ārpus sprostiem turētām vistām ir augstāks barības patēriņš, kas sadārdzina pašizmaksu, kā rezultātā ceļas arī olu cena.
Viņš piebilda, lai «Balticovo» pārvietotu visus savus putnus no sprostiem uz kūtīm, būtu nepieciešama tik liela teritorija kā Iecava, bet brīvās turēšanas apstākļos teritorija vistu turēšanai, atbilstošu apstākļu nodrošināšanai iesniegtos Ozolnieku novadā, kas nav videi draudzīgi risinājums.
Taču Vācija un Dānija, kurās ir augstāks labklājības līmenis, lēnām pāriet uz arvien lielāku ārpus sprostiem ražotu olu tirdzniecības īpatsvaru. Piemēram, Dānijā cena ir viens no pēdējiem kritērijiem, kam ir nozīme olu iegādē. Arī Latvijai nākotnē nav neiespējami pietuvoties šim līmenim. Viss ir atkarīgs no iedzīvotāju labklājības. Tajā pašā laikā sprostos un brīvībā dētu olu uzturvērtība ir vienlīdz augsta.
Jau ziņots, ka biedrība «Dzīvnieku brīvība» rīkoja divus piketus pie mazumtirdzniecības tīkla «Rimi» veikaliem Rīgas centrā, lai aicinātu tirgotāju apņemties līdz 2025.gadam pilnībā atteikties no sprostos turētu vistu olu tirdzniecības. «Dzīvnieku brīvības» valdes locekle Katrīna Krīgere uzsvēra, ka dējējvistu turēšana sprostos ir viena no cietsirdīgākajām lopkopības praksēm, kas nav savietojama ar dzīvnieku labturību. Tā rada milzu ciešanas miljoniem putnu, liedzot tiem jebkādas iespējas paust savu dabisko uzvedību.
Tāpat vēstīts, ka vietnē «rimi.olucena.lv» dažu dienu laikā vairāk nekā 5000 cilvēku aicinājuši «Rimi» atteikties no sprostos dētu olu tirdzniecības un izmantošanas.
Ziņots arī, ka pērn rudenī pēc «Dzīvnieku brīvības» izteiktajiem pārmetumiem Latvijas Pārtikas un veterinārais dienests veica ārkārtas pārbaudes uzņēmumā «Balticovo» un atzina, ka putnu blīvums visās uzņēmuma dējējvistu novietnēs Daugavpilī, Madonā un Iecavā atbilst noteiktajām labturības prasībām, izņemot gadījumus atsevišķās mītnēs, kur vistām nav nodrošināti pakaiši jeb speciāli paklājiņi, uz kuriem putnam ir iespēja kašņāties.
«Balticovo» pamatdarbība ir vistu olu, olu pulvera, olu šķidrās masas, vārītu vistu olu bez čaumalas, vārītu kapātu olu ražošana un realizācija. Uzņēmuma lielākais īpašnieks ir BCO, kam pieder 95,42% akciju.