Lietavu un plūdu dēļ Latgalē kopumā varētu būt nodarīti postījumi lauksaimniecības zemēm līdz 20 tūkstošu hektāru platībā, ceturtdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam «Rīta Panorāma» sacīja zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS).
Lietavas un plūdi Latgalē varētu būt nopostījuši līdz 20 000 ha lauksaimniecības zemes
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
«Pašreizējā brīža aplēses liecina, ka tie būs padsmit līdz 20 tūkstoši hektāru,» sacīja Dūklavs.
Viņš informēja, ka līdz trešdienas, 6.septembra, pēcpusdienai kompensācijām par spēcīgo lietavu un plūdu rezultātā bojā gājušajiem lauksaimniecības kultūraugu sējumiem un sagatavoto sienu bija pieteikušies 133 zemnieki. «Es domāju, ka tas nav gala cipars, jo pieteikties varēs visu mēnesi,» piebilda ministrs, atzīmējot, ka šobrīd ir apsekotas vairāk nekā 20 saimniecības.
Ministrs arī uzsvēra, ka valsts kompensācijas izmaksās par zaudētajiem ieguldījumiem. «Mēs neplānojam maksāt neiegūtās peļņas vai citus ciparus, kurus varētu kaut kādā veidā izrēķināt. Mēs runājam par ieguldījumiem - tas varētu būt sēklas materiāls, kas ir iesēts, tā varētu būt degviela, tie varētu būt minerālmēsli,» pauda Dūklavs.
Pēc viņa teiktā, zemnieki ministram ir apliecinājuši, ka, esot labvēlīgiem laika apstākļiem, Latgalē plāno nokult vēl vismaz 70% no tām platībām, kas līdz šim nav nokultas.
Jau ziņots, ka no 4.septembra līdz 2.oktobrim lauksaimnieki, kuriem spēcīgo lietavu un plūdu rezultātā ir bojā gājuši lauksaimniecības kultūraugu sējumi un sagatavotais siens, var pieteikties kompensāciju saņemšanai.
Lauksaimnieki kompensāciju saņems par 2017.gadā Vienotajā iesniegumā deklarētajām lauksaimniecības kultūraugu platībām un par 2017.gada ziemāju sējumiem 2018.gada ražai, kuri apsekošanas rezultātā tiks atzīti par plūdos pilnībā bojā gājušiem. Kompensāciju par sienu saņems saimniecības, ja tām Lauku atbalsta dienesta dzīvnieku reģistrā ir reģistrēti lauksaimniecības dzīvnieki zālēdāji, un apsekošanā tiks konstatēts, ka sagatavotais siens gājis bojā plūdu dēļ.
Zaudējumu apmēru plānots rēķināt, ņemot vērā noteiktās vidējās izmaksas uz hektāru attiecīgajām kultūrām. Tās tiks segtas daļējā apmērā. Kopējā kompensāciju izmaksai nepieciešamā summa tiks aprēķināta, ņemot vērā apzinātās bojā gājušās platības.
Tāpat ziņots, ka valdība nolēmusi 29 novados Latgalē, daļā Vidzemes un Zemgales izsludināt ārkārtas stāvokli lauksaimniecības sektorā, tostarp Aglonas, Aknīstes, Baltinavas, Balvu, Ciblas, Dagdas, Daugavpils, Ilūkstes, Kārsavas, Krāslavas, Līvānu, Ludzas, Preiļu, Rēzeknes, Riebiņu, Rugāju, Salas, Vārkavas, Viļakas, Viļānu, Zilupes, Alūksnes, Jēkabpils, Madonas, Lubānas, Gulbenes, Cesvaines Varakļānu un Krustpils novados. Ārkārtējā situācija šajos novados izsludināta no šā gada 29. augusta līdz 30. novembrim. Kā atbildīgā institūcija par darbību koordināciju ārkārtējās situācijas laikā noteikta Zemkopības ministrija.