Rīgas domes Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komitejas deputāti šodien atbalstīja deviņu spēļu zāļu vietas atteikšanu komersantiem.
Rīgas centrā plāno atteikt deviņas spēļu zāļu vietas komersantiem
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Šodien Drošības, kārtības un korupcijas apkarošanas jautājumu komiteja skatīja deviņus Juridiskās pārvaldes sagatavotos lēmuma projektus par izsniegto piekrišanas atļauju spēļu zālēm atcelšanu.
Rīgas domes Juridiskās pārvaldes direktors Jānis Liepiņš pastāstīja, ka no 2004.gada visi iepriekšējie sasaukumi nav atļāvuši jaunu azartspēļu vietu atvēršanu, bet nav bijis politisks uzstādījums - slēgt esošās. Lēmums vērsts uz to, lai analizējot un pieņemot Augstākās tiesas 2017.gada 24.februāra blakus lēmumu lietā par atļaujas izsniegšanu spēļu zāles atvēršanai Rīgā, un sakārtotu Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas teritoriju atbilstoši saistošo noteikumu «Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi» prasībām.
No domes lēmuma pieņemšanas brīža spēļu zāles darbosies vēl piecus gadus.
Uz deputāta Mārtiņa Bondara (LRA/LA) jautājumu, vai Juridiskā pārvalde ir tikusies ar azartspēļu asociācijas pārstāvjiem un vai tie ir likuši manīt, ka varētu būt tiesvedība pēc šiem domes lēmumiem, Liepiņš atbildēja apstiprinoši. Viņš norādīja, ka jau pieņemot iepriekšējo domes lēmumu, ar kuru Juridiskajai pārvaldei tika uzdots izstrādāt lēmuma projektus spēļu zāļu vietas atteikšanu, asociācijas pārstāvji teica, ka tiesāsies.
Bondars aizrādīja, ka komitejas lēmuma projekti deputātiem nebija pieejami 48 stundas pirms komitejas sēdes, kā to nosaka likums. Viņš skaidroja, ka lēmumu pieņemot, šis var izrādīties kā procesuāls pārkāpums tiesā. Viņš aicināja atlikt jautājuma lemšanu uz nedēļu, visu izdarot atbilstoši procedūrai. Savukārt Liepiņš norādīja, ka šādi noteikumi attiecās tikai uz domes lēmumiem.
Deputāte Juta Strīķe (JKP) aicināja atbalstīt lēmuma projektus un norādīja, ka notiek mēģinājumi aizkavēt šī būtiskā lēmuma pieņemšanu. Pēc tam viņa lūdza frakcijas vārdā 10 minūšu pārtraukumu.
Pēc pārtraukuma Strīķe norādīja, ka, runai esot par 24 vai 48 stundām, juristi pie tā ir strādājuši ilgāk un sastādījuši ļoti kvalitatīvu juridisko aktu.
«Balsošana pret šī lēmuma projekta atbalstīšanu es nevaru traktēt citādi kā Augstākās tiesas lēmuma nepildīšanu,» pauda Strīķe.
Pēc debatēm komitejas deputāti atbalstīja deviņu izsniegto atļauju atcelšanu par spēļu zāļu vietām un sagatavotos lēmumus virzīja uz domes sēdi.
SIA «Olympic Casino Latvia» plānots atcelt Rīgas centra izpilddirekcijas 2004.gadā izsniegto piekrišanas atļauju automātiem un videospēlēm Krišjāņa Barona ielā 3 un Brīvības ielā 90.
Savukārt 2003.gadā Rīgas Latgales priekšpilsētas izpilddirekcija ir izsniegusi SIA «Barklajs spēles» piekrišanas atļauju uzstādīt un ekspluatēt azartspēļu aparātus spēļu zālē Spīķeru ielā 1. Komersants reorganizēts un pievienots SIA «Admirāļu klubs», kuram Rīgas dome plāno atcelt izsniegto piekrišanas atļauju.
Tāpat divas Rīgas Centra rajona izpilddirekcijas 2003.gadā un 2004.gadā izsniegtās piekrišanas atļaujas par automātiem un videospēlēm Kaļķu ielā 24 un Brīvības bulvārī 30 plānots atcelt SIA «Alfor».
2002.gadā Rīgas Centra rajona izpilddirekcija ir izsniegusi SIA «Furors» piekrišanas atļauju spēļu automātiem un videospēlēm spēļu zālē Merķeļa ielā 3, bet 2000.gadā SIA «BLIKS» tā izsniegusi piekrišanas atļauju automātiem un videospēlēm spēļu zālē Matīsa ielā 13. Arī šīs atļaujas Rīgas dome iecerējusi atcelt.
Tāpat komiteja atbalstīja lēmuma projektu par 2004.gadā Rīgas Latgales priekšpilsētas izpilddirekcijas SIA «DLV» piekrišanas atļaujas nodarboties ar azartspēļu aparātu ekspluatāciju spēļu zālē Spīķeru ielā 5 atcelšanu. Bet SIA «Joker LTD» paredzēts atcelt 2003.gadā Rīgas Latgales priekšpilsētas izpilddirekcijas izsniegto piekrišanas atļauju nodarboties ar azartspēļu aparātu ekspluatāciju spēļu zālē Avotu ielā 57/59.
Jau ziņots, ka maijā domes lēmumu Rīgas domes Juridiskajai pārvaldei tika uzdots sagatavot lēmumu projektus par katru konkrēto spēļu zāli, kura atrodas Rīgas vēsturiskajā centrā. Ar šiem lēmumiem pašvaldība atteiks komersantiem spēļu zāles vietu.
Savukārt pēc tam, kad pašvaldība pieņems lēmumu par spēļu zāles vietas aizliegumu konkrētai spēļu zālei, komersantam atbilstoši likumam, būs vēl pieci gadi, lai biznesu šajā vietā aizvērtu.
Latvijas Spēļu biznesa asociācijas (LSBA) padomnieks Arnis Vērzemnieks uzsvēris, ka priekšlikums aizliegt spēļu zāles Rīgas vēsturiskajā centrā grauj uzņēmējdarbības vidi. Tas nozīmējot, ka uzņēmējiem neesot iespējams domāt par jebkādu investīciju aizsardzību, tiesisko paļāvību un biznesa plānošanu ilgtermiņā. LSBA arī uzskata, ka gan Augstākā tiesa, gan arī atbildīgās Rīgas domes komitejas interpretācija par saistošajiem noteikumiem nav korekta. Proti, atbilstošajiem noteikumiem būtu jāparedz, ka netiek izsniegtas atļaujas jaunām azartspēļu organizēšanas vietām, nevis tiek slēgtas jau esošās.