Valsts nozīmes meliorācijas sistēmu 13 000 kilometru garumā pārvaldība ir deleģēta SIA «Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi». Tās vadītājs situāciju ar meliorāciju valstī salīdzināma ar ceļu stāvokli – ir atjaunoti posmi un ir tādi, kas palikuši vēl no padomju laikiem, svētdien vēstīja raidījums «LNT Ziņu TOP 10».
Iestādes vadītājs Roberts Dilba saka: «Ir protams, tādas, kas mums nav atjaunotas, tur arī pie pavasara ūdeņiem vai rudens ūdeņiem daudzi lauki pārplūst un tur vajadzīga regulācija, atjaunošana.» Taujāts, vai postošās augusta nogales lietavas dos citu skatījumu uz nākotni, Dilba neslēpj, ka «ir cietušas vietas, kas ir arī atjaunotas. Ūdens līmenis bija tik augsts, ka gāja pāri visiem līmeņiem. Upes līmeņiem un caurtekas līmenim».
Par meliorāciju jārūpējas ne tikai valstij, bet arī zemju privātīpašniekiem un pašvaldībām. To, kādi plūdi var rasties tikai vienas nekoptas caurtekas aizdambēšanās dēļ, parādīja, piemēram, pirms septiņiem gadiem no krastiem izgājusī Mārupīte. Toreiz zem ūdens Rīgā bija Arkādijas parks, stadions un blakus esošās ielas. Notikušais apliecinājis seno patiesību, ka ķēde ir tik stipra, cik stiprs ir tās vājākais posms. Latgales gadījumā – ūdens novadīšana ir efektīva līdz brīdim, kamēr tam ir kur plūst un aizplūst. Piemēram, Kārsavā vājais punkts bija pašvaldība, kur ūdens netika galā ar tās pārvaldībā esošajām caurtekām. Viens no cietušajiem lauksaimniekiem ir arī Kārsavas domes deputāts. Viņš ir spiests atzīt, ka uzturēt infrastruktūru pienācīgā līmenī nevar. «Pašvaldībai tādu līdzekļu nav un nezinu, kad būs,» atzīst Kārsavas novada zemnieks Juris Poikāns.
Meliorācijas sistēmu atjaunošana Latvijā lielākoties notikusi piesaistot Eiropas Savienības (ES) finansējumu. Taču tas noticis apejot pašvaldībai pakļautos objektus un veidojot vājos ķēdes posmus. «Šis jautājums nākotnē noteikti ir jārisina. Lai varētu notekas, kas iet caur pilsētai, atjaunot par ES finansējumu. Cita finansējuma mums nav. Tik kapitālas būves pa budžeta naudu nevaram atļauties,» saka Dilba.
Šā brīža apstākļos vides un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards (VL-TB/LNNK) uzskata, ka pašvaldībām tomēr ir jāapzina savas vājās vietas un potenciālie apdraudējuma punkti jākontrolē. «Katrai pašvaldībai ir savs civilās aizsardzības plāns, konkrētam rīcībām, konkrētās situācijās, visi šie faktori ir jāizvērtē,» norāda Gerhards.
Tikmēr, kādas sekas var nest nākamās lielās lietavas, šobrīd var tikai minēt. Novecojusī Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra plūdu prognozēšanas sistēma šobrīd var konstatēt esošo situāciju, bet ne modelēt ūdens līmeņa svārstības uz priekšu. «Sistēmai ir jāapvieno visa hidroloģiskā informācija , kas ir novērota, un liela informācija no meteoroloģiska viedokļa – kādi gaidāmi nokrišņu daudzumu, temperatūra, mākoņu daudzuma prognoze. Un tajā laikā, kad notika sistēmas izveide, mums tik daudz informācijas nebija,» atzīst Latvijas Vides ģeoloģijas un meteoroloģijas centra pārstāve Laura Krūmiņa. Modernizācija paredzēta šā gada beigās, nākamā gada sākumā. Vides un reģionālās attīstības ministrijas budžetā nauda šim mērķim esot iezīmēta.
Tikmēr cietušie lauksaimnieki turpina aprēķināt zaudējumus un pieteikties atlīdzībām. Jautājums, kurš viņus neliek mierā, vai lauku pārplūšanu bija iespējams novērst.