«Gandrīz sajuku prātā, kamēr atradu īres dzīvokli!»

Evija Hauka
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: TASS/Scanpix

Lai Rīgā īrētu dzīvokli, ar statistiski vidējo algu nepietiek – normāls jumts virs galvas maksā ap 300 eiro. Reģionu pilsētās cenas ir tikai nedaudz zemākas, jo piedāvājums ir ierobežots. Atšķirībā no Eiropas, kur mājokļu īre ir nopietns biznesa sektors, Latvijā īres tirgus ir sekundārs. Apzinoties, ka riski ir pārāk augsti, investori nevēlas ieguldīt īres namos. Tomēr pēdējā laikā «ledus ir izkustējies» - strauji pieaug izīrētāju skaits, kas valstij maksā nodokli, starta pozīcijās ir jaunais Dzīvojamo telpu īres likumprojekts.

Pagaidām izīrētāji pārsvarā ir fiziskas personas, nevis investori, kuri šajā sektorā saredz vairāk problēmu nekā peļņas iespēju. Novecojis 1993. gada īres likums, bezgalīgi gari tiesas procesi, krāpšanās shēmas – tie ir daži no īres tirgu attīstību bremzējošiem faktoriem. Eksperti cer, ka situācija mainīsies pēc jaunā Dzīvojamo telpu īres likuma pieņemšanas, kam jānotiek tuvākajā laikā.

Pozitīvu izrāvienu īres tirgus jau piedzīvoja līdz ar vienkāršotā nodokļu maksāšanas režīma ieviešanu. Pirms vairākiem gadiem mājokļu tirgus atradās pelēkās ekonomikas zonā, bet tagad aizvien vairāk izīrētāju legalizējas.

Dārgā pamatvajadzība

Vislielākais pieprasījums pēc īres dzīvokļiem ir Rīgā un Pierīgā, no reģionu pilsētām tikai nedaudz atpaliek Valmiera, kā arī Cēsis, Dobele. Īres dzīvokļi tiek meklēti visur, kur ir attīstīta ražošana un ir darba vietas. Tomēr, pat ja cilvēks ir gatavs šķirties no prāvas summas, atrast piemērotu mājokli nav viegli. Piedāvājums ir liels, bet ne vienmēr adekvāts. «Moderns, skaists un saulains,» rakstīts sludinājumā. Realitātē ar vārdu «moderns» izīrētājs ir raksturojis deviņdesmito gadu stila eiroremontu ar piekaramiem griestiem, pusapļa arkām durvju vietā un duškabīni virtuvē.

«Skaista» laikam ir šizofrēniska foto tapete ar sižetu no mērkaķu dzīves.

Rīgas jaunie, labi pelnošie profesionāļi, kuriem nav ģimenes, toties ir vēlme baudīt dzīvi pēc pilnas programmas, var īrēt stilīgu vienistabas dzīvokli jaunajā projektā par 500 eiro mēnesī. «Prastākā» rajonā, pieticīgāk aprīkotu, bet pieklājīgu vienistabnieku var atrast par 250-300 eiro. Tie, kas meklē ilgi un neatlaidīgi, var tikt pie pieklājīga vienistabas dzīvokļa par 180 līdz 200 eiro. Parasti gan šādiem mitekļiem ir «zemūdens akmeņi», piemēram, dārgi komunālie pakalpojumi vai arī izīrētājs nemaksā nodokļus. Interesanti, ka divu istabu dzīvokļu cenas daudz neatšķiras, toties par akurātām, gaumīgām trim istabām nākas atdot no 270 līdz 500 eiro.

Estētiski jūtīgiem ļaudīm, kas nespēj nolaisties zemāk par jūgendstila Rīgu, jārēķinās ar četrciparu skaitli.

Tie, kurus dzīve spiež meklēt pieticīgāku variantu, jumtu virs galvas var atrast par 150 līdz 190 eiro, bet ar krāsns apkuri.

Foto: Jānis Škapars/TVNET

Dzīvokļu cenu spektru nenosaka tikai tirgus – savādi, bet to ietekmē arī psiholoģiski faktori. Gadās, ka īpašniekam nošņurkušais miteklis tā iekritis sirdī, ka «savu miesīgo» par zemāku cenu viņš vienkārši nav gatavs atdot. Veselais saprāts un argumenti nelīdz, ja runa ir par Maslova vajadzību hierarhijas pamatiem. Tikmēr tie, kuru bizness saistīts ar mājokļu izīrēšanu, bieži vien piedāvā labus variantus par saprātīgu cenu.

Reģionu pilsētās un laukos cenos spītīgi nekrītas, jo piedāvājums ir ierobežots. Tomēr dažviet tas ir tik labs, ka neviļus prātā ienāk doma par pārcelšanos uz mazpilsētu. Piemēram, Preiļos tikko izremontētu, modernu un gaumīgu trīsistabu dzīvokli var noīrēt par 180 eiro.

Īres tirgus dalībnieki nebūt nav sabiedrības trūcīgākā daļa, ja spēj maksāt par īri un komunālajiem 400 eiro mēnesī.

Visticamāk, viņi saņem krietni vairāk par vidējo darba samaksu, kas, ja tic statistikai, Rīgas reģionā ir 971 eiro bruto (uz papīra), bet citviet valstī 859 eiro.

Ar kaķi nedaudz lētāk

«Kur viņi atrod tās brūni lakotās sekcijas? Bonusā parasti ir porolona krēsls ar noplēstām malām, atsevišķs hits ir restotie logi. Dažreiz restes ir ar ornamentiem,» ironiski mājokļu piedāvājumu vērtē Katrīna. Jaunā sieviete ir īrniece ar stāžu - dzīvojusi Cēsīs un Valmierā, bet tagad pārcēlusies uz Rīgu.

Valmierā ir vairāki lieli, plaukstoši uzņēmumi, kas kā magnēts piesaista apkārtējo teritoriju iedzīvotājus. Piemēram, «Valmieras stikla šķiedrā» vien strādā 1000 cilvēku. Reālais iedzīvotāju skaits krietni pārsniedz oficiāli reģistrēto, tāpēc nav brīnums, ka dzīvokļu visu laiku pietrūkst. Darbs ir, bet dzīvot nav kur – pat jumta istabiņas izķer kā karstus pīrādziņus. «Daudzi izīrētāji uzreiz pasaka:

«Ar maziem bērniem un dzīvniekiem – nē!»

Ir pat tādi, kas prasa uzrādīt ienākumus. Gandrīz sajuku prātā, kamēr atradu piemērotu variantu,» ironizē sieviete.

«Nav saprotams, uz kādu īrnieku fokusējas izīrētājs, kurš vispirms glīti izremontē dzīvokli un tad istabā ievieto pretīgu dīvānu, kurš izskatās pēc pēdējās atdusas vietas aizsaulē aizgājušajai simtgadniecei.

Blakus atzveltnes krēsls – tikko no izgāztuves!

Iespaids pilnībā sabojāts. Cilvēkam, kurš ir ar mieru gulēt vecā, netīrā gultā, ir nospļauties, ka sienas ir maigi bēšā tonī un grīdas klātas ar pieskaņotas krāsu gammas laminātu. Savukārt tas, kuram kaut ko nozīmē sienu tīrība, negribēs uzturēties telpā ar mēbelēm, kas liecina par sociālu degradāciju. Pārņem šausmas iztēlojoties, kas notiek cilvēka galvā, kurš par apaļu summiņu mēģina izīrēt dzīvokli ar austrumniecisku paklāju pie sienas un plīša zaķiem uz spilvena.

Esmu redzējusi kristāla lustru, kas nokarājas no griestiem, kas klāti ar tādiem kā olu paliktņiem.

Pie sienas plika bērneļa foto,» piedzīvotajā dalās Katrīna.

Foto: BNS foto/LETA

Tomēr aizvien biežāk dzīvokļu īres piedāvājumos minēta iespēja deklarēt dzīvesvietu. Namsaimnieki piekrīt maksu saņemt arī no sociālajiem dienestiem. Gadās arī paradoksālas situācijas. Par lētāku naudu tiek piedāvāts samērā pieklājīgs dzīvoklis centrā, bet… kopā ar kaķi.

Latvietis un «zemes pleķītis»

Šobrīd ir karstākā īres sezona – mājokļus meklē ārvalstu studenti, saka «Arco Real Estate» Dzīvojamā fonda īres nodaļas vadītājs Dzintars Bērziņš. «Maksātspējīgie studenti ietekmē īres tirgu - bez viņiem situācija būtu bēdīga, jo šādu studentu skaits ir salīdzinoši liels,» saka nekustamo īpašumu kompānijas pārstāvis. Pārsvarā jaunie censoņi mājokļus meklē Vecrīgā, centrā un Pārdaugavā – viegli pieejamās vietās. «Viņu iespējas ir līdzvērtīgas labi pelnošai latviešu ģimenei. Īrējot kopā, viena cilvēka īres budžets ir no 250 līdz 300 eiro, neiekļaujot komunālos maksājumus. Vienatnē īrējot, ārvalstu viesis ir gatavs maksāt 350 līdz 450 eiro.» Bērziņš saka, ka ārvalstu studenti veido ap 35% no īres tirgus vidējā cenu segmenta.

Lai gan īres cenas «jaunajos projektos» ir nedaudz zemākas nekā Rīgas centrā, daudz ko nosaka mājokļa aprīkojums un piedāvātās papildu ērtības, stāsta Bērziņš. Klienti novērtē, ja ēkā ir noliktava, velosipēdu novietne, autostāvvieta, apsardze. Savukārt ģimenes ar maziem bērniem izvēlas zaļāku rajonu, kur tuvumā ir parki, un māju ar liftu.

«Ēkas, kurā ir trenažieru zāle, kluba telpas, pirts, jumta terase, jau ir cita līmeņa,»

turpina Bērziņš.

Potenciālie īrnieki lielāku uzmanību pievērš konkrētajam dzīvoklim, nevis mājas kopējam stāvoklim. Par vienu no Latvijas problēmām nekustamo īpašumu speciālists uzskata faktu, ka daudzas mājas netiek renovētas, lai gan ir briesmīgā stāvoklī - stāvvadi nolietoti, kāpņu telpas smird, lifts pārvietojas grabēdams.

Dzīvokļu īpašnieki nespēj vienoties par kredīta ņemšanu ēkas renovācijai, jo pensionāri atmet ar roku: «Manam mūžam pietiks.»

Cilvēku izvēles un motivācijas ir pārāk individuālas, lai ilustrētu kopējās tendences, saka īres tirgus speciālists. «Nevar sacīt, ka kāds no mikrorajoniem būtu pieprasītāks nekā citi. Var gadīties, ka cilvēks visu mūžu ir dzīvojis Purvciemā un negrib nekur pārcelties. Cits, gluži pretēji, vēlas kaut ko mainīt dzīvē.» Īres līgumi parasti tiek slēgti uz gadu, jo mūsdienās dzīves temps pieaug un cilvēku plāni ātri mainās. Uz trim vai pieciem gadiem līgums tiek slēgts daudz retāk. Reģionu pilsētās mājokļu īres cenas turas augstas, jo tirgus ir mikroskopisks – no sludinājumu portāla piedāvājums pazūd dienas laikā.

Foto: Scanpix

Ja pirms vairākiem gadiem lielākā daļa dzīvokļu īpašnieku neizrādīja vēlmi maksāt valstij nodokli, pēc vienkāršotā nodokļu maksāšanas režīma ieviešanas situācija ir kardināli mainījusies, apliecina Bērziņš. Viņš cer, ka politiķiem neienāks prātā pacelt nodokli, jo «tā būtu katastrofa un kritiens atpakaļ». Pēc viņa domām, reālai situācijai atbilstošu Dzīvojamo telpu īres likumu vajadzēja pieņemt jau pirms laba laika, jo 24 gadus vecā likumdošana bremzē tirgus attīstību un investīciju ienākšanu. Bērziņš uzskata, ka nepieciešami normatīvo aktu grozījumi, kas noteiktu ārpustiesas īres līguma izbeigšanu, bet tiesu darbi varētu būt kā pēdējā instance.

Ir jābūt civilizētam veidam, kā atbrīvoties no vecajiem īrniekiem, jo tas nav normāli, ja simts dzīvokļu mājā ir trīs tantiņas, kuras nepieņem nevienu piedāvājumu un vienkārši neiet prom.

Ņemot vērā to, ka Latvija likumdošanas, demogrāfiskajā un ģeopolitiskajā ziņā ir riska valsts, dinamiska virzība šajā nekustamo īpašumu tirgus segmentā pagaidām netiek prognozēta. «Lai investoriem būtu interesanti, rentabilitātei jābūt lielākai.

Visas pasaules trends ir īpašumu īrēšana, nevis iegāde, jo mūsdienu dzīves ritms saistīts ar kustību – gan fizisku, gan intelektuālu.

Ja cilvēks īrē mājokli, viņam nav problēmu zibenīgi mainīt dzīvi. Turklāt tie, kam ekonomiskā krīze ir spilgtā atmiņā, krietni vien piesardzīgāk lūkojas uz mājokļa iegādi kredītā.» Bērziņš prāto:

lai gan «latvietim savs zemes pleķītis ir asinīs», mainoties paaudzēm, šī dzīves filozofija varētu mainīties.

Investīcijas neatmaksājas - risku par daudz

Jauno tiesisko regulējumu dzīvojamo telpu īres tirgus attīstībai Ekonomikas ministrija pēc ilgām diskusijām nodevusi sabiedrības apspriešanai. Dzīvojamo telpu īres likumprojekts vēl jāpieņem Ministru kabinetā un Saeimā.

Atšķirībā no neglābjami novecojušā 1993. gada likuma jaunajā paredzēta visu īres līgumu reģistrācija zemesgrāmatā. Tas procesu padarīs caurspīdīgu un samazinās ēnu ekonomiku. Noslēgtie līgumi būs terminēti, un tos vairs nevarēs noslēgt uz nenoteiktu laiku, arī ģimenes locekļi neiegūs patstāvīgas tiesības uz dzīvojamās telpas lietošanu, izīrētājs īres maksu varēs paaugstināt tikai tad, ja tas būs paredzēts līgumā. Projektā ir normas, kas paredz saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšanu gadījumos, kad īrnieka pienākums ir atstāt īrēto dzīvojamo telpu. Respektīvi, jaunais risinājums atšķirībā no pastāvošā regulējuma, kas paredz visu strīdu izšķiršanu prasības kārtībā, ievērojami paātrinās strīdu izšķiršanu starp izīrētāju un īrnieku, samazinās ar to saistītās izmaksas, kā arī būtiski mazinās riskus potenciālajiem investoriem, tādā veidā padarot rentablu jaunu īres namu būvniecību, uzskata ministrijā.

Iemesls, kāpēc ceturtdaļgadsimtu vecais nekustamo īpašumu tirgu bremzējošais likums nezaudēja spēku, ir likumdevēju bailes no sociālās spriedzes, ko varētu radīt brīvāki spēles nosacījumi. Likumu pieņēma laikā, kad bija sākusies namu denacionalizācija, tāpēc likumdevējs kā klints nostājās īrnieku pusē. Domājams, ka

jaunais likums, kas ļaus pacelt īres maksu atbilstoši tirgus situācijai, ietekmēs apmēram 1000 rīdziniekus, kas dzīvo denacionalizētajās mājās

un kuriem vajadzīgs pašvaldības atbalsts, lēš Ekonomikas ministrijas Mājokļu politikas departamenta direktors Mārtiņš Auders. Citur Latvijā denacionalizētajās mājās «veco īrnieku», kurus jaunā kārtība varētu traumēt, ir salīdzinoši mazāk nekā galvaspilsētā.

Foto: TASS/Scanpix

Tomēr jāteic, ka uz denacionalizēto namu īrniekiem jaunais likums uzreiz zibenīgi neattieksies - būs paredzēts saprātīgs pārejas periods, lai cilvēkiem būtu iespēja tiesiski sakārtot īres attiecības. Auders norāda, ka saņemt pašvaldības palīdzību, lai risinātu dzīvokļa jautājumu, varēs ne vien trūcīgie un maznodrošinātie, bet arī tie, kuri, dzīvojot vieni, uz rokas saņem 440 eiro, un ģimenes, kurās uz vienu personu mēnesī sanāk ne vairāk kā 360 eiro. Respektīvi, pensionāri, kas dzīvo denacionalizētajās mājās, varēs pretendēt uz pašvaldības dzīvojamo fondu.

Vērtējot pašreizējo situāciju, Auders saka, ka īres tirgus Latvijā ir sekundārs, nevis apzināti veidojies. Mājokļus izīrē cilvēki, kuri mantojuši vai nejauši tikuši pie nekustamā īpašuma, bet investori, kuri seko tirgus attīstībai Latvijā, aprēķina riskus un drīz vien saprot, ka to ir par daudz. Tie ir saistīti ar dažādām likumdošanas nepilnībām un ilgajiem tiesas procesiem.

Tā tikai šķiet, ka īrnieku, kurš nepilda īres līguma nosacījumus, izīrētājs var nolaist pa trepēm ar visām parpalām.

Ja īrnieks ir neprātīgs un turklāt vēl bezkaunīgs, viņš, neraugoties uz līguma esamību, var sākt tiesāties ar mājokļa īpašnieku. Ticība taisnības uzvarai ir mazs mierinājums, ja process ilgst gadiem.

Ja denacionalizēto māju īrniekus vada sajūta, ka pret viņiem izturas netaisnīgi, jaunie īrnieki var vienkārši iespītēties. Var nākties tiesas ceļā piedzīt dzīvokļa īres parādu. Īrnieka trumpis tiek izspēlēts vēl kādā negodīgā spēlē. Piemēram, cilvēks paņem bankā kredītu, nopērk dzīvokli. Tad pienāk skumja diena, kad viņš nespēj maksāt kredītu. Banka dzīvokli izliek izsolē, un to iegādājas cits cilvēks.

Tad jaunais īpašnieks uzzina, ka dzīvoklis nav tukšs.

Tajā ir īrnieks, nav izslēgts, iepriekšējā dzīvokļa pircēja radinieks, ar kuru noslēgts beztermiņa īres līgums.

Jaunais trends - maksāt nodokļus

Pirms gadiem desmit no ienākumiem par mājokļa izīrēšanu maksāt valstij nodokli prātā ienāca vien retam izlecējam un dīvainim, bet tagad situācija ir mainījusies – maksāt nodokļus kļūst par labo toni. Pozitīvo tendenci veicinājis tolerants regulējums nodokļu jomā. Katru gadu pieaug to izīrētāju skaits, kuri izvēlas vienkāršoto nodokļu maksāšanas režīmu - maksā 10% nodokli, nereģistrējot saimniecisko darbību. Šādu iespēju 2017. gadā izmantoja 24 473, 2016.gadā - 22 314, 2015.gadā - 14 169 nodokļu maksātāji.

Nodokļu maksātājiem, kuri izvēlējušies vienkāršāko veidu, kā norēķināties ar valsti, saņemtie ienākumi no nekustamā īpašuma izīrēšanas jāuzrāda gada ienākumu deklarācijā, kas jāiesniedz taksācijas gadam sekojošā gadā no 1.marta līdz 1.jūnijam.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ieskatā legalizēšanos varētu veicināt paši īrnieki, ziņojot par noslēgtajiem līgumiem vai arī izvēloties nesadarboties ar izīrētājiem, kas nemaksā nodokļus. Informācija par to, vai persona ir reģistrējusi savu saimniecisko darbību, ir publiski pieejama arī VID tīmekļa vietnē publiskojamo datu bāzē «Saimnieciskās darbības veicēji, VID reģistrētās juridiskās personas un citas personas». VID apliecina, ka īrnieki arvien biežāk pārliecinās, vai no viņu samaksātās īres maksas tiek arī maksāti attiecīgie nodokļi.

VID uzskata, ka vēl būtiskāk samazināt īres tirgus ēnu zonu ļautu Īres līgumu reģistrs.

Nav tā, ka, saņemot informāciju par iespējamo nodokļu nemaksātāju, VID uzreiz soda, noplēšot cilvēkam deviņas ādas. Tomēr VID rūpējas, lai nodokļu disciplīna tiktu ievērota, un turpina uzraudzīt nereģistrēto saimniecisko darbību, tostarp nekustamo īpašumu izīrēšanas jomā. Veicot preventīvo darbu, VID pārbauda interneta sludinājumu portālus un laikrakstos publicēto informāciju.

Par dzīvokļu izīrētājiem visbiežāk sūdzas iedzīvotāji – kaimiņi vai paši īrnieki.

Konstatējot nereģistrētu saimniecisko darbību, nodokļu uzraugi nosūta vēstuli ar lūgumu sazināties ar VID un sniegt skaidrojumu. 2017.gada septiņos mēnešos nosūtīti 1248 paziņojumi ar atgādinājumu reģistrēt saimniecisko darbību personām, kuras piedāvā izīrēt dzīvokli. 307 fiziskas personas reģistrējušas saimniecisko darbību, tostarp 249 fiziskas personas paziņojušas par nereģistrējamo saimniecisko darbību.

VID aicina neignorēt iestādes nosūtīto vēstuli. Gadījumā, ja cilvēks neliksies ne zinis, dienests sodīs pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa par nesadarbošanos.

Sods var sasniegt 700 eiro.

Savukārt par nereģistrēšanos nodokļu maksātāju reģistrā minēto reģistrēšanās kārtību reglamentējošajos normatīvajos aktos noteiktajos termiņos, par ziņu nesniegšanu, par nepareizu ziņu sniegšanu, kā arī par neizstāšanos no nodokļu maksātāju reģistra normatīvajos aktos paredzētajos gadījumos piespriež naudas sodu no 210 līdz 350 eiro.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Svarīgākais
Uz augšu