Rīgas dome nākamgad dzīvojamo ēku, kuras ir kultūras pieminekļi, atjaunošanas programmai plāno atvēlēt 900 000 eiro, informēja domē.
Finansējumu vēsturisku ēku atjaunošanai Rīgā plāno palielināt līdz teju miljonam eiro
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
2016.gadā šim mērķim no pašvaldības budžeta tika piešķirti 340 000 eiro, bet 2017.gadā - 650 000 eiro.
Pašvaldības Īpašumu departaments piedāvā saistošo noteikumu grozījumus, kas plāno paplašināt pilsētas teritorijas, kurās esošās ēkas varēs pieteikties uz līdzfinansējuma saņemšanu, proti, šobrīd šādas ēkas atrodas galvenokārt Vecrīgā un Rīgas vēsturiskajā centrā, bet turpmāk uz finansējumu varēs pretendēt arī ēkas Bolderājā, Vecāķos, Teikā, Torņakalnā un citos pilsētas rajonos.
Pilsētas īpašumu komitejas priekšsēdētājs Oļegs Burovs (GKR) skaidroja, ka tas nebūt nenozīmē, ka pilnīgi visas minēto mikrorajonu teritorijā esošās mājas varēs pretendēt uz līdzfinansējumu saņemšanu.
Burovs norādīja, - ja Rīgas domes sēdē rīt, 18.oktobrī, tiks apstiprināta līdzekļu piešķiršana kultūras pieminekļu saglabāšanai, tad 22.novembrī tiks izsludināts 2018.gada kultūras pieminekļu atjaunošanas konkurss ar pieteikšanās termiņu līdz 3.martam.
Šobrīd domes līdzfinansējumu kultūras pieminekļu atjaunošanai var saņemt 50% apmērā no kopējās summas, bet ne vairāk kā 14 000 eiro apmērā, bet plānots, ka pēc pašvaldības budžeta apstiprināšanas šī summa pieaugs līdz 20 000 eiro.
Šogad par domes līdzfinansējumu atjaunotas ēkas Aleksandra Čaka ielā 61, Merķeļa ielā 13, kur atrodas Rīgas Latviešu biedrības nams, tāpat ēka 11.novembra krastmalā 35, Bruņinieku ielā 81 un citur.
Kā ziņots, iepriekš pašvaldības plānojumā noteiktajās vietējas nozīmes kultūrvēsturiskās teritorijās, Rīgas pilsētas gadījumā - apbūves aizsardzības teritorijās, esošās ēkas likums neaptvēra.
Veicot būvdarbus ēkām ar kultūrvēsturisku vērtību, tās īpašniekam tiek uzlikts pienākums saglabāt oriģinālās konstrukcijas - to plānojumu, apjomu, materiālus, apdari, vērtīgus interjera elementus, detaļas, rotājumus, vēsturiskās iekārtas un komunikācijas.
Savukārt 19.gadsimta un 20.gadsimta sākumā būvētām koka mājām, kā arī mūra ēkām, kas būvētas līdz 1940.gadam, svarīgākās aizsargājamās vērtības ir autentisks būvapjoms, oriģinālajam būvperiodam raksturīga fasādes arhitektūra un detalizācija, konstruktīvā sistēma, ēkas autentiskums un saglabātība.